Svētdienas vakarā ieejot draugiem.lv, pēc ilgāka laika apmeklēju draugu dienasgrāmatas. Un tur manā acu priekšā paveras garš jo garš raksts, kuru ievietojis radošs cilvēciņš. Viņa dienasgrāmatas rakstus šad tad palasu, jo mēdz būt labas rindas ierakstītas, par kurām var aizdomāties vai vienkārši baudīt viņa dzeju.
Šoreiz šis raksts nebija viņa, bet nokopēts no citas dienasgrāmatas. Es sāku lasīt šo rakstu. Radās ziņkārība, kas tad tur ir tāds, ka tik ļoti liels raksts bija jāieliek dienasgrāmatā. Un ziniet? Aizrāva. Aizrāva dziļi. Un sapratu, ka raksts ir pārāk vērtīgs, lai to turētu azotē. Ne velti šis cilvēks arī pārkopēja no citas dienasgrāmatas savējā. Secināju, ka ik pa laikam ir vērts izlasīt šo rakstu. Drīzāk to varētu saukt par mācību. Es nolēmu, ka arī SK būtu vērtīgs šāds raksts. Un, lai nebūtu vienā reizē jālasa tik liels „palags”, es to sadalīšu pa mazumam. Raksts pats par sevi jau sadalīts pa tēmām, tā, ka būs viss labi. Ceru, ka aiz katras nodaļas, katram no SK lasītājiem aizķers un būs vēlme gaidīt nākošo rakstu, mācību. Raksta autors nav zināms. Iespējams, ka tas ir ņemts no kādas grāmatas. Tas nav zināms. Bet iespējams, ka kāds jau būs lasījis un zinās tieši no kurienes nāk šīs rindas, kas ir tās autors.
Bet pirms sāku vēl pašu mācību ievietot, ielieku arī tā cilvēka priekšvārdu, kurš ielika savā dienasgrāmatā šo rakstu.
"Materiālu, ko šodien pēc visiem pēdējo dienu traģiskajiem pasaules notikumiem un briestošajām nākotnes prognozēm mūsu zemītei, tomēr izlēmu iekopēt savā dienasgrāmatā, nejauši atradu kādā no draugu d/g, ievietotu 8.martā. Tas ir viens no garu pasaules Skolotāja vēstījumiem ( tāda gluži cilvēciska saruna, ar veselīga humora un sirsnības devu ). Pirmavots gan šai dienasgrāmatā netika pieminēts. Atbildes radīsim katrs SEVĪ, tāpat kā risinājumus turpmākajam ! Viss, ko šobrīd izzinām un darām, visvairāk esot vajadzīgs mums katram pašam, bet ja kaut kripatiņa noderēs vēl kādam, par to būšu tikai priecīga." Gita 12.03.11.
1. Baltā Bizona sveiciens.
Es vēlos, lai mani vārdi izmainītu jūsu dzīvi, un lai šajā pašā mirklī – radīšanas mirklī – jūsu esība pārvērstos par labestības, t.i. Dieva svētkiem.
Izmantojiet manu mācību nevis lai gatavotos nākotnei, kuru jums sola, bet gan lai radītu nākotni, par kuru sapņojat.
2. Jūsu laiks ir pienācis.
Daudzi no jums jau pirms tūkstošiem gadu pieņēma lēmumu iemiesoties fiziskajā ķermenī tieši tagad, Zemei tik svarīgajā laikā. Jūs nolēmāt šajā laikā izdzīvot visu, kas nepieciešams, lai atrisinātu Zemes nākotnes jautājumu.
Pāriemiesošanās cikla sākumā jūs piekritāt katrā jaunā dzīvē apgūt noteiktu mācību, lai sagatavotos šim pašam svarīgākajam iemiesojumam. Līdz šim jūs ikreiz apguvāt atsevišķu aspektu, bet šoreiz tika skarti visi aspekti kopumā – garīgais, radošais, emocionālais u.t.t. Droši vien daudziem no jums liekas, ka šajā iemiesojumā esat nodzīvojuši ne vienu, bet pat vairākas grūtas dzīves. Tagad jums pienācis laiks koncentrēties, savākt vienkopus visus pagātnes pavedienus, un ar vienu varenu centienu tos atrisināt. Tad jūs varēsiet apvienoties ar redzējumu, kura dēļ nolēmāt ierasties uz Zemes.
Mēs redzam, kā daudzi no jums nemitīgi strādā ar sevi, lai dziedētu pagātnes rētas, taču tās atveras atkal un atkal. Jums šķiet, ka šī cīņa nekad nebeigsies. Tas līdzinās braucienam augšup kalnā cauri tuneļiem, kur spoža gaisma mijas ar tumsu. Nekrītiet izmisumā! Ar katru nākamo tuneli jūs nonākat tuvāk cilvēka gara virsotnei. Bez tam, tieši šajā tumsā jūs esat visciešāk kopā ar Dievu, un paļaujaties vienīgi uz Viņu. Ja tumsā paspīd kaut mazākais gaismas stariņš, jūs tūdaļ tiecaties uz to, cerībā atrast izeju.
Padomājiet, cik daudz enerģijas jūs varētu pietaupīt, ja nemētātos izmisīgos pūliņos, cenšoties saprast, kas notiek, bet gan mierīgi ieslīgtu mīlošā Dieva rokās.
Dažreiz jums šķiet netaisnīgi, ka citi bez mazākās piepūles iegūst visu, ko vēlas, lai gan garīgajā ceļā nedara neko. Nelauziet par to galvu! Patiesībā arī jums var būt pilnīgi viss, ko vien vēlaties, vienīgi Augstākā Es līmenī jūs izvēlējāties ceļu, kur visas jūsu vajadzības apmierina Dievišķais Likums, nevis jūsu gribasspēks.
Tikai nejauciet garīgo ceļu ar pašizdziedināšanās ceļu, kas ir psiholoģisks process, un ne vienmēr dāvā jums to, ko vēlaties. Garīgais ceļš jānoiet patstāvīgi, un te jums nespēs palīdzēt neviens cilvēks un neviena grāmata. Protams, jūsu dzīvē būs brīži, pat periodi, kad jūs būsiet noguruši cīnīties un gribēsiet dzīvot kā visi citi. Bet pat šajos šaubu un sarūgtinājuma brīžos jūs tomēr tuvosieties mērķim. Nekad nevainojiet sevi un nenolaidiet rokas! Labāk apsveiciet sevi, ka tik veiksmīgi izraudzījāties laiku, kad iemiesoties, un par to, ko esat jau paveikuši šajā dzīvē.
Ticiet, ka viss jūsu dzīvē notiks un izpaudīsies īstajā laikā. Nešaubieties, ka Dievs nekad nenokavē, bet samierinieties arī ar to, ka Viņš nekad neierodas arī par agru.
Turpinājums sekos.Materiāls ņemts no
http://www.draugiem.lv/blogs/?pid=9021818