Pilnīgi nereāla normālā sieviete

Maddala
Maddala 23. maijs 2018 16:07
1370

Fotogrāfijā parādīta sieviete Norma. Viņu radīja ginekologs Roberts Diksons (Robert Dickson) 1943. gadā, izvelkot absolūtos vidējos ķermeņa parametrus, savāktus no 15000 sieviešu. Vēlāk tika pat sarīkots konkurss, lai atrastu dzīvu sievieti, kas absolūti atbilstu šim “standartam”. Netika atrasta neviena sieviete. Līdzīgu sieviešu bija mazāk par 40% no 4000 konkursa dalībnieču grupas.

Viens no medicīnas universa vaļiem-turētājiem ir “vidējais normālais”. “Vidējais normālais” jebkas: dzemdības 40. nedēļā, dzemdību ilgums 12 stundas. Tālāk: vidējais mazuļa svara pieaugums, vidējais attīstības ātrums un veids. Vidējais ķermeņa masas indekss, ķermeņa forma… arvien mazāk liekas, ka visas šīs lietas pastāv dabā. Tāpat nepastāv ne vidēja šūna, ne vidējas smadzenes, ne arī vidējs intelekts.

Tas gan neattur mūs no izmisīgiem mēģinājumiem salīdzināt it visu ar “vidējo statistisko”.

Jā, 20.gs. 40ie gadi Amerikā bija eigēnikas laiks, kuru vairs tik nopietni neviens neuztver un cilvēki sāk izcelt savas atšķirības savā labā. Taču Diksons pielika roku vēsturiskajā ginekoloģijas atdalīšanā no dzemdniecības. Un neizdevušā konkursa secinājums bija nevis tas, ka sievietes ir ļoti dažādas, bet tas, ka vairums sieviešu ir “neveselas un nerūpējas par sevi”.

Centieni sasniegt “normu” vai to pārspēt (sveicieni visām teicamnieču kluba biedrenēm!) aizņēma labu daļu manas bērnības un jaunietes gadu. Es aizrāvos ar sevis ielīmēšanu dažādās formiņās - gudriniece, ērtā meitene bez kaprīzēm, vēdiskā sieva brunčos, pelnoša sieviete, topošā miljonāra sieva, zinātniece, bioloģiski-ideāla veģetāriete… Var teikt, ka es normas kolekcionēju kā cepumu formiņas. Hobijs! Tak jo vairāk, jo labāk, un interesantāki cepumi!

Ar laiku es attīstīju veselīgu pofigismu. Smukas mentālas koncepcijas nomainīja patīkams klusums un ķermeņa sajūtas. Sveiki, prieks iepazīties, apbrīnojamā konstrukcija, kurā es dzīvoju no dienas dienā!

Ķermenis ir pofigists, no kura pamācīties! Ja starp domājošo mani un klusējoši esošo ķermeni ir labs tiltiņš, formiņas un ideāli iet atvilktnē uz glabāšanu. Brunči maisās skapī ar skaistām biksēm, veģetārisms kļūst par gaužām balansētu ēšanu, un vīrs var uzelpot un vienkārši strādāt pie saviem cēzariskajiem plāniem. Un izrādās, ka ķermenis zina ko paturēt un ko atmest.

Tā manā iekšējā izplatījumā nodzisa visas balsis, izņemot savējo.

Nevainosim Diksonu par ideāla un normas meklējumiem. Kad viņš publicēja savus mērījumus un skulptūras, prese un sabiedrība sajuka prātā. Par šo ideālo sievieti (un vīrieti) rakstīja un runāja visi. Ārsti, treneri, skolotāji un daudzi citi Normu pasludināja par ideālu, dievieti zemes virsū, absolūtu veselību.

Puse mūsu planētas (vīrieši) bez ideāliem nevar dzīvot. Viņi aizraujas ar sevis un sava darba  uzlabošanu, savādāk dzīve ir vienmuļa (jā, daudzi guļ uz dīvāna, mēs runājam par veselu, dzīvojošu vīrieti). Un šos ideālus viņi parasti sev nosaka paši. Kad viņi tos sasniedz, iestājas mirklīgs kaifs, un dzimst jauns ideāls.

Veiksmīgu jums sevis sadzirdēšanu!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pece 24. maijs 2018 09:32

Reiz redzēju raidījumu, kur tika apskatīts un analizēts tā saucamais ideālais sejas standarts (attiecība kādā jāatrodas acīm un acu attiecība pret degunu, ciparus gan neatceros) un raidījumā tika sameklēti cilvēki, kuri teorētiski atbilst šiem standartiem, bet aptaujā neviens tos neatzina par īpaši smukiem. Smukums jau gan vispār ir relatīvs.

Linduchy 23. maijs 2018 18:43

Paldies par blogu! :)
Šajā pasaulē nekas nav ideāls :D Ja pārāk aizrauties ar tiekšanos uz ideālu, var sākt skrūvītes smadzenēs skrūvēties ārā :D Kas vienam ideāls, tas otram absolūti nepieņemams. Bet ir labi, ka mēs visi esam tik dažādi. Negribētos dzīvot pasaulē, kur visi ir vienādi štancēti - kā no konveijera nokāpuši. Es par individualitāti un veselīgu pofigismu :)