Piedošana, aizvainojums un dzīve saskaņā ar sevi.

Marta Marta
Marta Marta 4. oktobris 2015 14:21
4480

Piedošana un aizvainojums, cik daudzas no mums māk piedot un aizmirst?

Man nekas nav noticis, nevienam nav jāpiedod. Es vienkārši aizdomājos par šīm sajūtām, ko daudzi nes sev līdzi, ik dienu un ik minūti.. 
Arī es esmu izjutusi šīs sajūtas, tās mani ir nomākušas, esmu lasījusi daudzu psihologu padomus, Budas padomus, ko par to saka vēdas, Bībelisko pusi. Bet es nezinu vai atbilde slēpjas tur, visdrīzāk atbilde ir Tevī pašā, Tu pieņem lēmumu, ka vairs negribi šo sajūtu nest sev līdzi, tas neizmaina notikumu, neizdzēš to. Tu vienkārši to pieņem, un sāc dzīvot ar sekām. Iespējams mēs nemākam piedot, jo vēlamies lai otrs uz savas ādas izjūt to pašu ko esam izjutuši mēs, liekas kad otrs to izjutīs piedošana atnāks pati. Bet vai atriebība atnes piedošanu? Domāju, ka nē.
 
Es ļoti gribu iemācīties dzīvot saskaņā ar sevi, ar savam vēlmēm,būt laimīga katru dienu un katru minūti, bet es saprotu, ka lai to visu sasniegtu ir ļoti, ļoti daudz ar sevi jāstrādā.. 
Kā ir ar Jums? Vai Jūs esat iemācījušās, dzīvot saskaņā ar sevi un savām vēlmēm?
 
* Foto no personīgā arhīva

Konkurss - Rudens Sieviešu Klubā


20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 6. oktobris 2015 09:50 Ardlem

Nepiedošana, atriebība, problēmas negribēt redzēšana ir tikai un vienīgi sevis nepazīšana un savu kļūdu neatzīšana, tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu.
Tieši šī iemesla dēļ daudzi cilvēki ir nelaimīgi, jo dusmas, naids un citas negatīvās īpašības saēd līdz pēdējai kripatai labās domas.. tikai tāpēc, ka negrib saredzēt un atzīt savu vainu.../un nevajag tagad likt ekstrēmus piemērus, kam ar šo nav sakara/

Ardlem 5. oktobris 2015 19:52 Nikte

pozitīvā domāšana tiešām ir galīgi garām. jo tādā veidā cilvēks mēdz iekapsulēties un nemaz neredzēt /izlikties, ka neredz/ risināmos jautājumus.
ja es esmu dusmīga, tad es esmu dusmīga un nekāda mantras skaitīšana - esmu mierīga.... - nelīdzēs, kamēr nebūs novērsts šis dusmu cēlonis.
es ik pa laikam mēdzu pazaudēties citos cilvēkos. aizmirstot pati sevi. bet! es strādāju pie tā, lai tā nebūtu. ir interesanti.
kas attiecas uz piedošanu. jā, ir jāpiedod, bet tai ir jābūt dabiskai. ja konkrētajā brīdī šķiet, ka - nē, vēl nevaru piedot, tad nevajag sevi mocīt ar - kā?! bet ir tak jāpiedod! labāk ir pieņemt - jā, šobrīd es vēl šim cilvēkam, šo situāciju nespēju piedot. parasti piedot ir viegli, ja ir izprasta mācībstunda. tad tas nāk dabiski.
kas attiecas uz atriebību... nu tas ir ēdiens, kurš ir jāservē auksts :D ok, mazliet smejos, bet pirms atriebties, tiešām der kādu laiku padzīvot tāpat, neatriebties un pavērot, kas notiks? parasti ar laiku atriebības alkas noplok un saprotam, kas ir bijis kas?

Linduchy 5. oktobris 2015 11:14

Es tiešām cenšos dzīvot saskaņā ar sevi un savām vēlmēm....ne vienmēr sanāk, bet tomēr cītīgi strādāju pie tā - katru dienu :)

Nikte 4. oktobris 2015 19:27 Marta Marta

Nav pratinja,nav problemu ROFL

Marta Marta 4. oktobris 2015 19:17 Nikte

Dzīvoju tik nost :D(Y) Tev stipri nervi un vēss prāts :D

Nikte 4. oktobris 2015 17:49

Ui,nesen bija raksts,ka pozitīva domāšana ir bulši.. ROFL Esmu apjukusi,viens iesaka to,otrs,ko citu.. Es neiespringstu,bet dzīvoju tik nost!!! (emo)

Marta Marta 4. oktobris 2015 15:15

Esmu pamanījusi, ka pēc bērna piedzimšanas man ļoti ir pamainījusies domāšana. Tas kas agrāk likās pasaules gals, tagad tīrais sīkums :D pat skatoties vienu un to pašu filmu, tagad saprotu to savādāk. Iepriekš likās vienkārši filma par suni, bet noskatoties tagad saprotu ka patiesībā tur ir par sasvstarpējām attiecībām ģimenē, un pārmaiņām ienākot bērnam.
Tagad kad internets daudziem ir ļoti liela dzīves sastāvdaļa, ir iespēja daudz ko mācīties, attīstīties, ieraksti tikai meklētājā sev vēlamo tēmu un izvēlies ko gribi lasīt :D
Bet ne visi to izlvēlas darīt, arī daudzas manas draudzenes dod priekšroku citām lietām, un pēc tam klausoties viņu problēmas man tās liekas tīrais sīkums. Jo mana saprašana par lietām laikam jau ir tikusi nedaudz tālāk..

vecsprofils 4. oktobris 2015 14:52

Laba tēma! (Y)
Laikam jau atkarīgs no tā, cik liels bijis aizvainojums vai pāridarījums, tad tā piedošana arī ir atšķirīga, citreiz pietiek ar vienu dienu, citreiz paiet mēneši, kamēr tiek pāri un palaiž to sāpi nebūtībā. Citiem atkal tas pāridarījums ir tik spēcīgs (te laikam būtu jau pieskaitāmi visi noziedzīgie nodarījumi - vardarbības utt.), kur jāpaiet gadiem, lai pat nevis piedotu, bet remdinātu aizskārumu vai zaudējumu.

Jā, protams, arī bija gadījumi, kad biju jutusies aizvainota, tie nebija tie trakākie gadījumi un, pat ne tik banāli pārinodarījumi kā neuzticība, bet esmu saskārusies ar mobingu (ne brutālu, bet tomēr), ar ķengāšanos Internetā, un tas periods līdz piedodu un palaidu arī bijis atšķirīgs. Bija gan tā, ka pakreņķējos dienu, bet bija arī tā, ka pāris nedēļas jutos diezgan nelāgi. Ir arī nozīme, vai esi pats kaut kādā veidā vainīgs pie notikušā un tur, kur apzinājos, ka pati nebiju bez vainas, tur tā palaišana notika stipri ātrāk par tiem gadījumiem, kur savu vainu neizjutu.

Nu, ar gadiem nāk briedums, nāk tāda kā apskaidrība, kur skaties uz situāciju tā kā no malas un jau saproti, ka daļa to, ko iespējams agrāk tvēri visu saasinātāk, tagad šķiet sīkums. Ja notiktu tā pati situācija, tvertu to mierīgi un attieksme būtu savādāka.
Jā, laikam esmu vairāk iemācījusies, pirmkārt, neļaut tik ļoti ietekmēt sevi ar apkārtējo viedokli, tātad neļaut sev pašai uzskarst un iesaistīties pretuzbrukumos, nelaist sev klāt tik ļoti tās negatīvās emocijas un piedot tur, kur aizvainojums bijis. Jā, bija un izbija.
Bet vēl, protams, jāmācās un daudz ko... :)

Ciao 4. oktobris 2015 14:40

Sevi jāmāca visa mūža garumā. Tikai laiks, pieredze un cilvēki iemāca (ne visi to mācās un grib mācīties tas ir cits jautājums), ka uzkrātās dusmas un aizvainojums palaižot, pats kļūsti laimīgs cilvēks. Vārdu sakot pienāk brīdis, ka ir jāpalaiž projām no sevis viss, kas negrib turēties ... un jāprot ieklausīties sevī dziļi iekšā ko pa īstam gribas :)