Līdz meitas dzimšanai biju ļoti kompleksains cilvēks, nepatika sava acu krāsa, gribēju zilas, matu, gribēju blondus, bet blondi man par sodību nepiestavēja, gribeju garāku degunu un pilnīgakas lūpas, ka arī pati būt vismaz 175
Piedzima meita, blondīne, zilam acīm, garam kajām utt.
Tad es sapratu, ka patiesība sev ļoti ļoti patīku....

pece, gluzhi manas domas!Arii mani jauniibaa bija iedzinushi nenormaalos kompleksos un iestaastiijushi,ka esmu nesmuka
Tagad paskatos bildees un dusmas naak kaada biju muljkje,esmu bijusi pat smukaaka nekaa viduveeja meitene
Taa kaa es sev patiiku!Un esmu konstateejusi,jo vecaaka palieku,jo smukaaka (bez jokiem!),un,jo vairaak sev patiiku,jo smukaaka palieku!

Es sev nepatīku. Ar to kā izskatos esmu vairāk vai mazāk apmierināta, bet es nevaru sadzīvot pati ar savu raksturu. Man ir tieksme sabojāt attiecības ar cilvēkiem, kuri man patīk.

Vairumā gadījumā sev patīku. Tas tiešām ir atkarīgs no iekšējās pasaules, cik tā mums katrai sakārtota, kāda pašapziņa utt. Vai tad, kad esam iemīlējušās, mēs kādreiz domājam - fui, cik nesmuka esmu! Pārliecību par skaistumu noteikti var vairot ( bet ne dot) vīrieša uzmanība, komplimenti utt. Laimīga un mīlēta sieviete ir skaista sieviete! Mīlēsim sevi un būsim laimīgas un skaistas!

Protams, ir dienas , kad īsti mati "nestāv"kā vajag un vēl šis tas, bet kopumā sev patīku!

Jo vecāka palieku, jo vairāk saprotu, ka savu jaunību esmu pavadījusi nenormālos kompleksos. Un pilnīgi nevajadzīgi!

Tagad sevi kopju un pucēju nevis kāda cita dēļ, bet gan tikai sevis dēļ.

Piekrītu Inny!!!! Tas ko daba devusi ir tikai kādi nieka procenti, pie pārējā mums pašām jāpiestrādā! Iespējams jākonsultējas ar profesionāļiem, vai kā tagad - jārunā savā starpā un jānodod sevi vērtēšanai, varbūt mums vajag nedaudz - pareizs apģērbs, matu griezums, krāsa, attieksme..nedaudz sporta.,Un mēs būsim pašas skaistākās savās un citu acīs! Es arī ilgu laiku esmu sevi žēlojusi un vainojusi dabu, ka nu esmu tāda un šāda, bet nu jau kādu laiku esmu ņēmusi sevi rokās un maziem solīšiem tuvojos sava izskata uzlabojumiem. Vēl jau ilgs ceļš ejams līdz iespējamajai pilnībai, bet nu jau zinu droši, ka jau pavasarī izskatīšos uz visiem 100% Tik labi cik varu, neietilpstot kāda cita skaistuma izpratnes rāmjos, bet savā izpratnē, vienkārši izdarīšu visu, ko varu izdarīt ar sev dotajiem resursiem, lai izskatītos uz visiem simts%!!!! Ir jāstrādā, sevi jāpieņem un jācenšas sasniegt maksimāli labāko ko var! Jābeidz sevi žēlot un galvenais slinkot!!!! Lai mums visām izdodas!

Kadreiz es biju pilna ar kompleksiem, lidz tam bridim, kad ieraudziju sava milota viriesa sievu.Kad es ar vinu iepazinos, tad nebija precejies.Es domaju, ka vinam patik kaut kadas seviskas.......Bet kad pirms daudziem gadiem ieraudziju, tad sapratu, ka es biju ta seviska, vienkarsi nepratu sevi novertet.Tagad es sev loti patiku un milu sevi kada esmu.Protams , ir minusi ari man.....bet tas ir sikums, jo galvenais tomer ir musu dzive veseliba....!!!

Viennozīmīgi atbildēt nevaru, ir reizes, kad patīku, bet man liekas piemīt pārāk daudz trūkumu. Un nepatīku sev biežāk. Kāpēc? Mugura par līku, figūra nav īstā, deguns par garu utt.

Sev patīku! Tāpēc arī jāpiestrādā pie tā, lai sev patiktu

Tieši pašlaik esmu apmierināta, iik pa brīdim stāvot pie spoguļa protams nāk visadas idejas ko var mainīt, ir periodi kad man viss riebjas sevi, bet tagad man patīk!

Tad, kad mana dzīve ir sakārtota un esmu laimīga, tad es sev patiku pat no rītiem, kad mati izpuruši saņemti ar gumiju kunkulī un izsmērējusies tuša zem acīm. Tur ir sava pievilcība, jo droši vien viss labais nāk ārā no pozitīvām emocijām. Atceros vienu sasodīti labu laiku kopā ar draugiem, mīļiem cilvēkiem, kad bija tik labi,tolaik ēdu visu ko gribu (iebiezinato pienu jo īpaši) un tas, ka apvēlos, kā bumbulītis mani pat priecēja. Bet vispār jau ir daudz ķermeņu daļu, kuras varēja man iedot pievilcīgākas, piemēram, degunu, garākas kājas un lielākas krūtis, tomēr ja butu iespēja, tad laikam neko nemainītu, jo tā es pazaudētu sevi.

Jā,zinu jau ,ka sevi ir jāmīl,jāpatīk,bet ir tā kā ir,daudz kas nepatīk,te par resnu,te par īsu,te šis,te tas,it sevišķi ja neomā esu,bet dažreiz,kad garastāvoklis labs,tad arī spogulis it kā rāda,ka ir tīri OK.