Ir tik daudz ārstu, kuru amata nosaukumi sākas ar psiho...! Kā neapjukt un saprast, kurā situācijā kurš no terapeitiem tev būs visatbilstošākais, to jautājām Sieviešu Kluba psiholoģei Diānai Zandei.
Foto: Flickr.com
Ir psihologi, psihoterapeiti un psihiatri.
Psihiatrs – ārsts, kuram ir medicīniskā izglītība. Viņš ārstē psihiskas saslimšanas. Šeit ārstēšana pārsvarā gadījumu būs medikamentoza.
Psihologs – viņš nav ārsts, bet tāpat, lai strādātu savā profesijā, ir ieguvis pamatīgu zināšanu bagāžu. Lai strādātu par psihologu, ir jāmācās sešus gadus. Psihologs var izvērtēt klientu, bet nevar diagnosticēt saslimšanas. Psihologi ir apguvuši konsultēšanas metodes, tādēļ ir iespējami dažādi konsultēšanas virzieni. Piemēram, klīniskie psihologi, skolu psihologi, organizāciju psihologi, personības attīstības psihologi…
Savukārt psihoterapeits ir apguvis padziļinātas zināšanas kādā noteiktā virzienā. Virzieni var būt ļoti dažādi – ģimeņu psihoterapija, kognitīvi biheivorālā terapija, psiho dinamiskais virziens… Ja pie psihologa var atrisināt kādu īslaicīgu problēmu, tad psihoterapeits ar tevi strādās ilgstoši – terapijas veidā. Diemžēl sevu dvēseli izārstēt vienā reizē nav iespējams.
Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv
Sieviešu Kluba diskusijai:
meitinai jau 10 menesisi
Nu jā, beigu beigās tāda vilšanās sajūta gan bija. Secināju, ka to visu varēju vien Dievam lūgsnās izstāstīt.
Bet uzskatu, ka katrā domē ir jābūt pa psihologam, kur ģimenes var iet uz aprunāties par kādām ģimenes lietām, nesaskaņām utml. Tāpat skolā skolniekiem vajag.
Bet jāsaka ka semināri kurus vada psihologi man patīk. Ļoti.
Tomēr vieglāk aiziet un aprunāties ar cilvēku no malas par savām problēmām, tādu neitrālo personu necis kā ar ģimeni vai draugiem. Un daudziem tas ļoti palīdz un ir vajadzīgs.
Tomēr vieglāk aiziet un aprunāties ar cilvēku no malas par savām problēmām, tādu neitrālo personu necis kā ar ģimeni vai draugiem. Un daudziem tas ļoti palīdz un ir vajadzīgs.
Pashiem psihologiem nebuut nau stiprakas gimenes un jaukakie berni. Tapec ir iemesls shaubities par teorijas lietderibu.
Bet tas gluž normāli, jo visi lielie psihoterapiju aizsācēji ir ar interesantām biogrāfijām...secinājumus varam izdarīt katrs savus...
cita lieta, ka ir jau smaga depresija..
Katram podiņam savs vāciņš....lai gan zinu arī teologus un filozofus, kas ir pievērsušiem psihoterapijai. Un ar lieliskiem panākumiem. Piem. Berts Helingers- fantastiska pieeja.
vismaz ir doma,pie kaa veersties,citaadi te viens psihoo ir galiigi nopsihojies
Vienīgo kā šīs sugas pārstāvi atzīstu psihiatru, kas strādā ar garīgi slimiem cilvēkiem.