Katrai ģimenei ir noteikta lietu kārtība, kā arī likumi, kuri ir raksturīgi un nozīmīgi tieši šai ģimenei. Citām ar likumu un noteikumu izveido sokas vieglāk, citām ģimenēm – grūtāk. 

Ir grūti nebrīnīties par ģimenes tradīcijām tālos pasaules nostūros, kur jaundzimušo nēsā māmiņa cieši pie sava ķermeņa piesietu, kā tas notiek Āfrikā, mēs brīnāmies par valstīm, kur autiņi ir no koku lapām, bet šūpulīši no bambusa, kā arī par valstīm, kur viss ciems sapulcējas ap dzemdētājas telti. Mēs varam pieņemt, ka citur viss notiek savādāk, varam pat secināt, ka tas ir labi, tomēr, tiklīdz sākas diskusijas par mūsu tuvāko apkārtni – kaimiņiem, radiem, ar sapratni vairs neiet tik gludi. Mūsu kaimiņi nekad neved ārā savu bērnu? Mazais Rihards jau ēd čipsus? Dīvaini...lai kā arī nebūtu, mums ir jāatceras, ka visi esam atšķirīgi – ja mēs paši analizētu sevi, tad pavisam drīz saprastu, ka katrai ģimenei ir sava ģimenes identitāte, nedaudz savādāki rituāli un paražas, sava joku un rūpēšanās sapratne. Ticiet, vai nē, bet labi, ka tā!

Pašā sākumā – varam arī pašpikot likumus no citām ģimenēm

Bieži vien gadās, ka tieši jaunie vecāki aizmirst, ka visi uz pasaules nav vienādi, atklājot daudzas jaunas lietas, gribās „pamācīt“ arī citus, lai gan ar to vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem! Īpaši satraucoša un neparasta ir pirmā grūtniecība, protams, ka jaunā ģimene daudz ko nezina, un vēlas šo un to nošpikot no citiem. Izrādās, ka tas ir ne tikai praktiski, bet arī ‚"ekonomiski“ gudri, jo jaunajām ģimenēm nav nemitīgi jāizdomā „ģimenes divritenis“ no jauna. Vienīgais mīnuss šai sistēmai ir, ka ģimene, no kuras gribat „pašpikot“, var kļūt pārāk lepna par to, cik labi viņiem viss sanāk. Bieži tad „uzpeld“ jautājumi: Kā, jūs neejat uz bēbīšu skoliņu? Jūs nebijāt vēl pie neirologa? Šādos gadījumos līdz tikai stingra robežu norādīšana – „Nē, mēs to darām savādāk. Tā, kā tas ir pieņemams mums, tā, kā mums tas liekas labi”. Tāda būs pareizā atbilde.

Ģimene ir tiesīga pati sevi regulēt. Arī citas ģimenes var darīt tieši to pašu. Mēs varam viens no otra iemācīties daudz vairāk, ja varam tiešām mierīgi aplūkot citādākus dzīves modeļus un citādākas īpašības, respektēt tos, un nevis mēģināt par katru cenu padarīt visus vienādus.

Katra ģimene ir sava pasaule ar saviem noteikumiem

Ģimenes lokā mēs to saprotam ļoti labi, galvenokārt jau ar intuīcijas palīdzību – mamma ir savādāka nekā tētis, katrs bērns arī ir citādāks. Ģimene sastāv no šo daļiņu summas. Ir tikai normāli, ka ir tēti, kuriem nemaz nepatīk, ka kāds viņus pamodina pirms astoņiem, tad viņi ir īgni un nerunīgi, tieši tāpat ir pilnīgi normāli, ja kāds cits tētis ceļas jau pirms sešiem, jautri dungojot smērē bērniem sviestmaizes un gatavojas kopīgam izbraucienam. Kā tad bērni uztver to, ka viņu vecāki ir tik atšķirīgi? Bieži vien viņiem tas liekas lieliski: bērni ir lepni par mums – lielajiem, un savu ģimeni. Grūti pat iedomāties, kas varētu apgāzt bērna nesatricināmo atbildi: “Bet tā teica mana mamma“. Jau pavisam mazi bērni saprot, ka ģimene ir viņu pasaules centrs, par ko, jau vēlākā vecumā, ir vērts celties un krist!

Salīdzināt savas ģimenes likumus ar citas ģimenes likumiem

Ideāli būtu, ja mēs varētu izvērtēt citas ģimenes, paskatīties, kas mums patīk, bet par to, kas nepatīk, skaļi nerunāt. Tomēr visi esam tikai cilvēki – piemēram, satiekas draudzenes, no kurām viena ir kā apsēsta ar drēbēm. Protams, ka katra tikšanās ir jāgaida un jādomā-  ko viņa atkal pateiks? Komentāri ir visdažādākie, kā: „Ārprāts, tavam puikam šodien atkal ir tik īsi šorti!“ Vienīgā pareizā atbilde šādā situācijā ir: „Nu un tad?“ Galu galā – šorti šai ģimenei nav nekāda pazīšanās zīme, bet gan mazuļa paša vēlme, jo viņš siltā laikā necieš garās bikses.

Vēl pilnīgi nevajadzīgas rīvēšanās notiek, ja runājam par tēmām, kā

• Pārtika
• Bērnu ārstēšana, attīstība

Vecāki bieži vien „nosit laiku“ ar sarunām par to, cik viņi ir lieliski, jo tik burvīgi attīsta bērna kustības, ir atraduši veidus, kā aktivizēt sava bērna gudro galviņu, vai arī cik īpaši smalka nostāja viņiem ir pret obligāto vakcināciju. Tomēr būsim godīgi - daudz jautrāka par šādu izrādīšanos būtu kādreiz vienkārši „paturēt muti“iun apspriest citas lietas.

Mācamies būt toleranti pret citu ģimeņu likumiem

Tikai šādā gadījumā mums īsti atvērsies acis, ko tad citi dara savādāk, un kāpēc. Skumjākais ir, ka katrs cilvēks uzskata, ka viņam ir jāturas tika pie saviem priekšstatiem. Svarīgi ir ģimenē saprast, ka nav perfektu cilvēku. Runājot par citiem -  mēs varam mierīgi ticēt, ka citi vecāki arī mīl savus bērnus un vēlās viņiem sagādāt jaukas nākotnes izredzes, tomēr saglabājam arī savu principus, jo neviens nav ideāls! Šādā gadījumā ir jāsaņem dūša kompromisam!

Pašu izdomāti likumi stiprina kompromisa spējas

Dodoties ciemos ir jāsaprot, ka mēs tiksim konfrontēti ar dažādu ģimeņu pavisam atšķirīgu pieredzi. Tas nav nekas briesmīgs, ja citā ģimenē tās locekļi ļoti ir iecienījuši saldumus. Varbūt citiem ar saldumiem ir ideālas attiecības? Tāpat nevajadzētu satraukties, ja citās ģimenēs bērns skatās televizoru nevis 15 minūtes, bet gan 25. Aizejot ciemos, darbojas tie likumi, kas ir attiecīgā mājā. Parasti tas arī nesagādā nekādas problēmas.

Bieži vien „paklusēšana“ arī nesagādā problēmas, līdz kādai zināmai robežai, piemēram, ja saduras divu ģimeņu pilnīgi dažādie uzskati, kas ir bērna drošība. Nav nekāds brīnums, ka var palikt neomulīgi, ja vieni bērni var trakot un „uzvilkties", citi turpretī to absolūti nedrīkst.

Jāvienojas par likumiem, kad iet ciemos vai uzturas ārpus mājas

Pirmkārt izrunājam tikšanās būtību: ja satiekas vecāki ar bērniem ,tad galvenais uzdevums būs spēlēties. Spēles turpretī  nevar pastāvēt, ja tām nav noteikti likumi, ko pieņem abas iesaistītās puses. Kā vienmēr, arī šajā gadījumā, palīdzēs izrunāšanās.

Ir tomēr gadījumi, kad nevajadzētu stāvēt malā, un klusēt, tikai draudzības dēļ, piemēram, ja divgadnieks sāk revidēt vecāku vai ciemiņu skapi, būtu vēlams nedaudz iejaukties.

Ne vienmēr nepieciešams uzreiz sākt kritizēt un norāt – dažkārt līdz humors, ar tā palīdzību var viegli pārvarēt pat nepatīkamas situācijas.

Nebūsim arī stīvi un samāksloti, nedaudz pazoboties par citu ģimeni mēs drīkstam, BET tikai tad, kad esam mājās. Šādām zobgalībām gan jāpaliek tikai ģimenes lokā!