Iespējams, arī tev nav sveša sajūta: tu rūpējies par visiem, bet par tevi neviens negādā? Kā izkļūt no paradoksālā apļa – nerūpējos pati par sevi, visu laiku palīdzu citiem, un gaidu, kad citi rūpēsies par mani, iesaka psiholoģe Diāna Zande.
Kā konstatēt: es nespēju pateikt „Nē”?
Pašas šo problēmu parasti ievērojam tad, kad tā sāk traucēt! Kamēr ir pietiekami daudz resursu un spēka, tā īpaši neapgrūtina.
Kad pamazām sāc justies neapmierināta ar to, ka vairs neatliek laika pašai priekš sevis, turklāt vēl bērni, vīrs un vīramāte ir uz kakla, un draugi vienmēr ir klāt tad, kad kaut ko vajag, nevilšus sāc domāt par to, kurš tad parūpēsies par tevi?
Bet problēma jau tā, ka, lai kaut ko mainītu, ir jāpiepūlas. Jāsāk teikt – „Nē, es to nedarīšu!”. Bet tas, protams, saistās ar to, ka vairs „nebūsi tik laba”. Un tad nu ir jāizvēlas, kā acīs vēlies būt laba. Vai patiešām gribi iztapt, izpatikt un būt laba citiem, vai tomēr beidzot vēlies rūpēties pati par savu dzīvi. Šai izvēlei vajadzīgs spēks. Tādēļ šī ir problēma, ar kuru cilvēki parasti vēršas pie psihologa, jo to nemaz nav tik vienkārši atrisināt!
Foto: Flickr.com
Kā ar to cīnīties?
Lai sāktu risināt problēmu, jāsāk ar to, ka tu vienkārši sev pajautā: „Vai man dažkārt šķiet, ka par mani neviens nerūpējas un mani neatbalsta?” Ja ir šī sajūta, ka tavas vajadzības neviens neievēro, tad tas bieži vien ir drošs signāls, ka tu ļoti daudz rūpējies par citiem, un gaidi, ka citi tādā pašā veidā rūpēsies par tevi. Līdz ar to, veidojas tāds apburtais loks. Piemēram, ģimenes dzīvē, cenšoties būt laba sieva, dari visu: tīri māju, gatavo vīram vakariņas, mazgā viņa veļu un vēl apakšbikses izgludini, un tajā pat laikā, to darot, sagaidi, ka vīrs to pašu tev dos atpakaļ.
Bet faktiski, tā vietā, lai pārlieku gādātu par citiem, tev vienkārši būtu pašai jāsāk rūpēties par sevi! Un, lai to varētu, ir jāiemācās pateikt: „Zini, ko, vīrs, tu savas zeķes vari izmazgāt arī pats, jo šobrīd man tam nav laika. Vēlos parūpēties pati par sevi!”. Jo būtībā, ja cilvēks otram dažkārt pasaka „Nē”, tas nesagrauj nedz labas draugu, nedz mīlošas ģimenes attiecības! Un šad tad mēs taču mēdzam atteikt, nav jau tā, ka nekad nesakām „Nē”! Bet, ja cilvēks to neiemācās un nesāk rūpēties par sevi, viņš vienkārši izsīkst un attiecībām viņam vairs nav spēka. Un rezultāts būs vēl negatīvāks.
Varbūt arī tā, ka tavu „Nē” nedzird. Tad pajautā sev – kā es to saku?!
Parasti, atteikt nav patīkami, jo rodas izjūta, ka mans „Nē” var sekmēt konfliktsituāciju. Tādēļ svarīgi ir ne tikai domāt, kad un kam saki „Nē”, bet arī – KĀ to dari! Atteikums nav atteikums otram cilvēkam, bet tikai viņa lūgumam. Sakot „Nē”, jāatceras, ka tas jādara ar cieņu – gan pret sevi, gan otru – tātad, atteikums nav strīdēšanās! Ja cilvēks otram pasaka – man līdz kaklam te visu kopt, es vairs to nedarīšu! – tā nav prasme otram pateikt „Nē”!
Šāds deklaratīvs paziņojums pauž cilvēka jūtas un sekmē konfliktu, nevis konstruktīvu risinājumu. Tātad, kad saki „Nē”, svarīgi, lai atteikums izskan bez pašas emocijām – aizvainojuma, dusmām, vainas izjūtas. (iedomājieties, kā tu atbildi cilvēkam, kurš transportā jautā – vai izkāpsiet? Tavs „Nē” skan mierīgi, tajā nav jūtu, un vaicātājs to uztver mierīgi). Mierīgs, pārliecināts atteikums, daudz labāk sadzirdams nekā skaļi izklaigāts jau nez kuro reizi.
Atceries!
Patiesībā, ja bieži piekrīti veikt citu cilvēku vietā to, ar ko viņi paši spēj tikt galā, tu viņiem izdari „lāča pakalpojumu”, neļaujot pašiem risināt savas problēmas!
Līva Zaksa, speciāli www.sieviesuklubs.lv
Sieviešu Kluba diskusijai: