Pasaules lāpītājām

Autors: hiperkeri, 2011. gada 28. augusts, 00:00:00
Pasaules lāpītājām

Es sevi vakardien pieķēru pie domas (tas jau bija galīgi,galīgi vakarā),ka atkal jau es esmu izprovocēta uz negatīvo-ne jau nu tāpēc,ka principā es burkšķētu uz visiem pēc kārtas,bet tādēļ,ka man ir tie daži cilvēki dzīvē,kuros es `uzožu` lietas,kuras man principā cilvēkos kretinē,tādēļ es īpaši neslēpju savas emocijas aiz pieklājīgas sejas aizkariņa.

 

Un tad nāca klikšķis-Tu NEVARI viņus salāpīt!!

 

Tu nevari izmainīt citu cilvēka būtību,viņam braucot virsū kā traktors-laužot Tu citam mugurkaulu taisnāku nepanāksi!!

 

Un,uzdodot sev jautājumus-kā no tā izvairīties? Vienīgā atbilde-vineīgi ar savu pozitīvāko piemēru-kļūsti par iedvesmas objektu-tādu ,kuram citi gribētu līdzināties. Visi mēs esam bijuši tajā vecumā,kad gribam līdzināties kādam citam-jo viņam ir vairāk,labāk,ū tē tē..īsti nezinu,kurā brīdī,bet pašlaik es sevi gluži vienkārši palēnām sāku cienīt:) un tā-nopietni!

 

Tāpēc es turpmāk apsolos sev `nekrist krāgā` katram,kurš man sagādā aizdomas. Man tas ir ļoti grūti,jo esmu galīgi eksplozīvs cilvēks, kā arī,tikko es sevī jūtu to diskomfortu ,ko otrs ar savu ietekmi ir man sniedzis,tad jūtu,ka tas burtiski saindē manu ķermeni,un TAD SĀKAS....

 

Es esmu atradusi savu veidu,kā ar šo stadiju vēl tikt galā- principā-jebkurā gadījumā-kad jūtos slikti,nomākti,neproduktīvi..

 

Vienīgais līdzeklis-cik ātri vien vari-tiec līdz ūdeņiem-līdz jūrai,upei,kaut līdz kanālam,ja neko citu nevari sasniegt-mani parasti ļoti nomierina ūdens plūdums un skaņa kā tāda. Tā var pastaigāties pa krastu vai sarīkot mazu pikniku sev par godu-iesūkt visu to spēku,ko ūdens Tev dod un šoreiz-ar mierīgu prātu-doties mājās vai arī atrisināt to situāciju:)

 

Jāsaka,ka man par šo blogu ir ļoti liels prieks,jo pati caur to es spēju paskatīties uz tām situācijām,kurās es pati neesmu uzvedusies labāk,kā tipiskākās `pasaules lāpītājas`, jeb, kā pasaulē mūs sauktu- `ragana`,`trakā draudzene/sieva`..un tie jau vēl ir tikai `ziediņi` :) jāmācās pasmaidīt par visu,ko dzīve mums sniedz.Pat par tām `šīzītēm`,kurās brienam:)