Pasaules lāpītājām

hiperkeri
hiperkeri 28. augusts 2011 00:00
611

Es sevi vakardien pieķēru pie domas (tas jau bija galīgi,galīgi vakarā),ka atkal jau es esmu izprovocēta uz negatīvo-ne jau nu tāpēc,ka principā es burkšķētu uz visiem pēc kārtas,bet tādēļ,ka man ir tie daži cilvēki dzīvē,kuros es `uzožu` lietas,kuras man principā cilvēkos kretinē,tādēļ es īpaši neslēpju savas emocijas aiz pieklājīgas sejas aizkariņa.

 

Un tad nāca klikšķis-Tu NEVARI viņus salāpīt!!

 

Tu nevari izmainīt citu cilvēka būtību,viņam braucot virsū kā traktors-laužot Tu citam mugurkaulu taisnāku nepanāksi!!

 

Un,uzdodot sev jautājumus-kā no tā izvairīties? Vienīgā atbilde-vineīgi ar savu pozitīvāko piemēru-kļūsti par iedvesmas objektu-tādu ,kuram citi gribētu līdzināties. Visi mēs esam bijuši tajā vecumā,kad gribam līdzināties kādam citam-jo viņam ir vairāk,labāk,ū tē tē..īsti nezinu,kurā brīdī,bet pašlaik es sevi gluži vienkārši palēnām sāku cienīt:) un tā-nopietni!

 

Tāpēc es turpmāk apsolos sev `nekrist krāgā` katram,kurš man sagādā aizdomas. Man tas ir ļoti grūti,jo esmu galīgi eksplozīvs cilvēks, kā arī,tikko es sevī jūtu to diskomfortu ,ko otrs ar savu ietekmi ir man sniedzis,tad jūtu,ka tas burtiski saindē manu ķermeni,un TAD SĀKAS....

 

Es esmu atradusi savu veidu,kā ar šo stadiju vēl tikt galā- principā-jebkurā gadījumā-kad jūtos slikti,nomākti,neproduktīvi..

 

Vienīgais līdzeklis-cik ātri vien vari-tiec līdz ūdeņiem-līdz jūrai,upei,kaut līdz kanālam,ja neko citu nevari sasniegt-mani parasti ļoti nomierina ūdens plūdums un skaņa kā tāda. Tā var pastaigāties pa krastu vai sarīkot mazu pikniku sev par godu-iesūkt visu to spēku,ko ūdens Tev dod un šoreiz-ar mierīgu prātu-doties mājās vai arī atrisināt to situāciju:)

 

Jāsaka,ka man par šo blogu ir ļoti liels prieks,jo pati caur to es spēju paskatīties uz tām situācijām,kurās es pati neesmu uzvedusies labāk,kā tipiskākās `pasaules lāpītājas`, jeb, kā pasaulē mūs sauktu- `ragana`,`trakā draudzene/sieva`..un tie jau vēl ir tikai `ziediņi` :) jāmācās pasmaidīt par visu,ko dzīve mums sniedz.Pat par tām `šīzītēm`,kurās brienam:)

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 28. augusts 2011 11:17

Der kaut vai krāna ūdenī noskalot seju ;) Ūdenim ir liels, nomierinošs spēks. Tas attīra ne tikai no fiziskiem putekļiem, bet arī garīgajiem jeb neredzamajiem, kas uzgulstas ar emocijām virsū.
Man arī patīk pie ūdeņiem atrasties. Vēl jo vairāk, tajā būt iekšā.

28. augusts 2011 10:45

Nu,laikam te arī ir tas,kāpēc man ar Tevi nesaskan un vienmēr metās error.Dzīvē ir bieži situācijas,kad mute ir jāpietur,never un nedrīkst teikt visu ko domā...mēs esam TIK dažādi cilvēki un ir jāmāk pieņemt otrs tāds kāds viņš ir, nevis mainīt pēc sava prāta..man arī daudzi cilvēki nepatīk,viņu uzskati,domas, bet tāpēc jau neapmētāju viņus ar vecām olām...Pati labākā īpašība cilvēkam ir spēja pieņemt cita viedokli, raksturu.Prieks,ka esi nolēmusi mācīties kā savaldīt sevi...! :) bet galīgi neiet kopā Tavs vienmēr TIK lielais pozitīvisms ar šo rakstu...pozitīvam cilvēkam nebūtu šādas problēmas :)

mazaa raganina 28. augusts 2011 10:11

Es jau pamanīju šo iezīmi Tavos komentos...Patiešām nevar gribēt,lai visi domā tāpat kā Tu vai Es...

moonshine 28. augusts 2011 09:13

Ir labi, ja spēj laika apstāties un ātri tikt pie tā ūdeņa. Diemžēl pieredze rāda, ka sākumā notiek eksplozija, un tikai tad,lai nomierinātos sāc meklēt risinajumus. Forši,ja spēj laicīgi saprast, ka TAS moments tuvojas un ātri rīkoties. :)