Pārmaiņu laiks...
Šogad visapkārt visi runā par pārmaiņu laiku, tā nu ir gadījies, kad pārmaiņu laiks arī atnācis pie manis. Parunāsim?!
Līdz šim man ir šķitis, ka zinu, no kurienes nāku un kurp gribu doties, tomēr šobrīd, kad dažās dzīves jomās ir jāizdara izvēle, es jūtos sapinusies. Nezinu un nesaprotu, kurp lai iet un ko lai izvēlas. Vai ļauties plūsmai? Vai meklēt ko citu? Varbūt doties nezināmajā un paņemt pauzi apdomāt visu?
Brīžiem šķiet – varu visu, brīžiem – neko nemāku un nevaru. Vai tās sajūtas pāries? Kā lai noticu saviem spēkiem un savām vēlmēm?
Vēl filozofēju par to, kāpēc es esmu paļāvusies uz nepareizajiem cilvēkiem? Ir tik smieklīgi skatīties, kā cilvēki noduru galvu, juzdamies vainīgi, lai arī neko nav darījuši, lai situācija būtu citādāka. Ja jau esi pārliecināts par savu rīcību – tad, ko tur kaunēties?
Durvis pavērtas lielceļam un es meklēju ceļu kurp iet...
Vai jums ir viegli pieņemt lēmumus un dzīvi sagriezt ar kājām gaisā?
Pece
Mones komentārs- sajūta, ka es to būtu rakstījusi, gluži manas domas un mana pieredze!
pievienojos klubiņam
man ar pārmaiņu laiks, pēdējā nedēļa darbā jo tieku samazināta, pirmās emocijas norimušas nu klausos sevī un apkārt , jautajumu daudz attiecībā ko nu būs darīt? un galvenais ko gribētos? šobrīd vēlmes saprast visgrūtāk jo nav vēl pierimusi panika par to kā būs risināt dzīves materiālo pusi... bet jo vairāk domāju par visu jo mierīgaka palieku jo streso cik gribi tas situāciju nemaina, un vispār ja vienas durvis dzīves labirintā aizveras kaut kur noteikti atvērsies nākošās, galvenais nekur panikā ar varu nelauzties. šā brīža lēmums - ''no stress'' un ķert kaifu no pārmaiņām kas ienes manā dzīvē jaunu informāciju, pazīšanās, jaunu piredzi un jaunas iespejas ... šī lēmuma pieņēmšana man nāca viegli
grutāk bus ar jaunas darbavietas izvēli un kas zin varbūt sadūšojos iesāk darīt kaut ko pavisam citu nekā līdz šim ..
Man lēmumus pieņemt ir grūti, sevišķi tādus, kas apgriež dzīvi kājām gaisā. Pirms trim gadiem pieņēmu lēmumu aizbraukt svešumā, jau tad zināju, ka nav pareizu un nepareizu lēmumu. Tie vienkārši ir - atbilstoši katra dzīves pieredzei un informācijai. Katrs lēmums bagātina - vai kļūsi laimīgāka vai pieredzes bagātāka. Es esmu kļuvusi gan pieredzes bagātāka, jo pabiju tur, gan laimīgāka, jo atgriezos un tagad novērtēju ik katru sīkumiņu te mājās.
Tavs stāsts iedvesmo
paldies!
Tagad ir darbs, kas finansiāli ļauj justies stabilai un neatkarīgai, ir vīrietis, ar kuru ir patīkami mierīgas attiecības un kurš ļauj justies mīlētai, un ir dzīvesvieta ģeogrāfiski man stipri piemērotākā vietā
Un savelkot vecgada vakarā savelkot galus kopā par 2011.gadā sadarīto un sasniegto, nācās secināt, ka esmu malacis. Un ka manā dzīvē viss ir savādāk- cits darbs, citas attiecības, cita dzīvesvieta, citas intereses un dzīvei cita garša.
Ir labi, esmu laimīga. Tas gan nenozīmē, ka ir viegli- jauns darbs, pārvākšanās u.t.t. vienmēr ir saistīti ar zināmu stresa līmeni un satraukumu, bet es vairs neesmu tā rūpju māktā sieviete, kas biju pirms 1.5 gadiem- ir atgriezies dzīvesprieks un gribas iet, skriet, lekt, darīt, baudīt, censties un DZĪVOT!!!!
Manā gadījumā pirmais bija darba maiņa. Pārējais aizgāja tādā kā ķēdē- pirms tam šķita, ka daudzas lietas nav man- ko tad es, es tak nevarēšu (tipiskais latvietis). Kaut kā kūlos pa to dzīvīti, var teikt eksistēju.Bet tiklīdz spēru pirmo solīti, tā viss iegriezās pamatīgā virpulī
Visas lielās pārmaiņas notika apmēram 4 mēn. laikā!!!!!
Un kā ir tagad?
Man nav viegli saņemties lēmumiem, kas apgriež kājām gaisā visu dzīvi, bet kad saņemos, tad viss aiziet tādā kā ķēdes reakcijā.
Mazliet vairāk kā gadu atpakaļ (2011.gada pavasaris- vasaras sākums) biju diezgan depresīvā stāvoklī- attiecības, kas nu jau bija kļuvušas neciešamas un slimīgas, darbs, kas nesniedz ne finansiālu, ne profesionālu, ne garīgu piepildījumu. Ilgi nevarēju saņemties kaut ko darīt, bet tad sākās- nomainīju darbu, aizgāju no attiecībām, nomainīju dzīves vietu.....
Oi, man ir līdzīgas izjūtas, kad jāpieņem kardināli lēmumi. Ļoti bieži mēdzu kļūdīties un pēc tam vēlos to izlabot.
Šobrīd es laikam zinu tikai vienu - ir jāizvēlas jauns virziens, bet uz kuru pusi - es vēl nezinu.... gan jau laiks visu saliks pa vietām
Pieņemt lēmumus, kas sagriež dzīvi ar kājām gaisā, man ir diezgan grūti. Vispār ar to lēmumu pieņemšanu man ir tā pagrūti, daudz domāju un apdomāju pirms pieņemu kādu lēmumu, kas ir nozī'migs un daudz ko ietekmēs.
Vakarnakts atklāsme - nestrebt karstu un mazliet ļaut emocijām pierimt.... kaut kā jau bija piemirsies...
Kad jau izdarīts, tad jo ko tur minstināteis, tad atpakaļceļa vairs īsti nav
Arī man šis ir pārmaiņu laiks...kā rezultātā radies secinājums, ka grūti nav pieņemt lēmumus, bet grūti ir pie tiem turēties!