Pārdomas par Saules "aptumsumu", mīlestību un jogas festivālu

6. jūnijs 2012 13:00
415

Bieži tējas pauzēs pēc jogas nodarbības mēs runājam par mīlestību un tās dažādajiem veidiem. Par to, cik grūti, ja tās pietrūkst vai tās ir par daudz, vai arī, ja atšķiras izpratne par to, kā mīlestība ir izpaužama. Runa ir ne tikai par vīriešiem - arī par viņu mammām, mūsu pašu mammām, māsām, mūsu bērniem un krustbērniem! Brīžam liekas, ka vispār visas tēmas tā vai citādi ir saistītas ar mīlestību, jo arī galvas sāpes ir saistītas ar mīlestību jeb, pareizāk, mīlestības pret sevi... nepietiekamību. 

Labi. Lai vai kā tur arī nebūtu, tagad ir īstais laiks, lai tu kaut ko darītu savā labā šīs dzīves jomā.

Noteikti esi pamanījusi, ka visi piesauc Veneras izraisīto Saules "aptumsumu", kas, saskaņā ar jogu dzīvesziņu, ir īstais brīdis, kad pievērsties savu attiecību un mīlestības dzīves harmonizēšanai, stiprināšanai vai pagātnes rēgu palaišanā brīvībā, lai tie vairs netraucētu dzīvot.

Jogi Badžans ir teicis, ka sievietei ir tāds vīrs, kādu viņa ir pelnījusi, un (jo) ārējā pasaule un tās notikumi ir mūsu iekšējās pasaules atspoguļojums jeb "latviski runājot" - kā mežā sauc, tā atsaucas. Mēs esam tās, kuras ir dievišķā materializācija uz zemes, apveltītas ar spēju radīt un dzemdēt bērnu, pārvērst savas asinis pienā, lai ar to savu bērnu pabarotu, mēs esam apveltītas ar spēcīgu intuīciju un 16 reizes stiprāku nervu sistēmu nekā vīriešiem.

Protams, lai būtu līdzsvars, no mums arī daudz prasa, mums daudz kas jādodpretī, atbildīgi iesaistoties visa veida attiecībās tā, lai tās būtugodīgas, laipnas, patiesas un atbalstošas.

 Visbeidzot - patssvarīgākais - mēs esam pašas par sevi atbildīgas! Mums jādomā par to, kas mūs spēj iedvesmot un stiprināt, jo tikai tad mēs varam atbalstītun iedvesmot otru. Mums ir jādomā arī par to, kur likt savu dusmu, nepamierinātības, hormonu disbalansa, Mēness fāžu ieteikmes raisītoemocionālo kāpumu un kritumu enerģiju jeb kā to prātīgi unkonstruktīvi likt lietā. Tā ir gan atbildība, mīlestība un cieņa pretsevi.

Nesen Rīgā bija viens brīnišķīgs Kundalinī jogas skolotājs no Itālijas, un viņš man atgādināja, ka mums jāmīl pašām sevi. Tas skantik vienkārši un tomēr to ir tik grūti izdarīt, vai ne? Esmu tik daudzpar to runājusi, bet biju pati to aizmirsusi.

No rīta, skatoties uzsevi spogulī, pasaki sev: "es tevi mīlu". Pilnīgi nopietni! Pasaki: "cik tu esi forša!". Pasaki, ieklausies, notici. Viņš teica, ka tikaitad mēs spējam pa īstam mīlēt otru, ja patiesi mīlam sevi! Tad ir tā, ka mums tas otrs vai attiecības ir nevis vajadzīgas, bet mēs apzinātitajās iesaistāmies.

Mums ir sava gudrība, mīlestība, dzīves pieredzeun enerģija, ko dot otram, mēs gribam un varam no otra pieņemt viņējo.Tad ir arī iespējamas attiecības, kuras ir savstarpēji bagātinošas unpapildinošas, kad tu no otra neesi atkarīgs un šajās attiecībās"nepazaudē" sevi.

Vēl viņš atgādināja, ka ir svarīgi, kur mēs pēc mīlestības lūkojamies. Kad zini, kādu dzīves partneri vēlies, vari izdomāt, kur, visticamāk, tādu satiksi.

Katrā ziņā, šis ir laiks, kad domāt par mīlestību, kadatbrīvoties no pagātnes rēgiem un važām, kad stiprināt un sūtītdziedinošu enerģiju un gaišas domas tam cilvēkam, ar kuru šobrīd esikopā un (vai) kuru mīli. Dziedinot otru, mēs dziedinām arī sevi.

Ja vēl neesi izdomājusi, ko darīsi šajā nedēļas nogalē, brauc uz festivālu! Ja netiec uz festivālu, jautā savam skolotājam, kā izmantotšo laiku savā labā, jo nākošo reizi šāda enerģija uz Zemes būs pēc 243gadiem. Kas zin', vai tad mums tas vairs būs aktuāli! :)

Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja

Parunājamies: vai tu vari teikt, ka sevi patiesi mīli? Ko dari, lai iemīlētu? 

Vairāk par Kundalini jogas centru lasi šeit!>> 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sandero 7. jūnijs 2012 20:26

Ļoti interesants raksts! Mūsos pašās jau slēpjas daudz kā interesanta. Atļaujam tām izpausties vai nē, tas arī mūsu varā. Bet ko vēlēsimies to dabūsim pretī. :)
Lai gan no dzīves vislielākajām patiesībā tā arī ir, ja vairāk mīlēsim sevi pašas, tikai tad spēsim iemīlēt otru cilvēku no visas sirds un patiesi :)

6. jūnijs 2012 13:27

ak, nu kāda tur mūsos ir dievišķiba, ar mūsu to "piesarņoto" iekšējo pasauli. knapi kādu no mums par īsto cilvēku, par īsto sievieti var nosaukt.
taču ja, mums tiek doti tie cilvēki, ar kuriem mēs visvairāk varam iegūt, iemācīties un izprast. taču paši mēs nekā nevaram zināt, kādu cilvēku, kādu partneri mums vajag. jo tas, ko mēs iedomājamies, dzīvē "izskatīsies" savādāk.
sevi obligāti jāpieņem un jācien. to, ko grūti pieņemt – neviens netraucē mainīt. tāpēc arī esam šeit.