Pārdomas par dzīves misiju...

Linduchy
Linduchy 24. novembris 2015 02:10
2351

Mēs piedzimstam, augam, mācamies, veidojam attiecības ar cilvēkiem, izvēlamies karjeras virzienu, domājot, ka mēs esam īpašas, ka mums ir sava misija dzīvē. Un tā arī ir!

Mēs katra esam īpaša, bet tas nenozīmē, ka mums jābūt visuma centrā. Ambīcijas un centieni sasniegt dzīvē kaut ko nozīmīgu ir apsveicami. Reizēm gan gadās, ka centies no visa spēka, skrien kā vāvere ritenī, bet nekas nevirzās uz priekšu - lielie panākumi un slava paliek nesasniegti. Un tad pārņem dusmas uz visu pasauli par dzīves neveiksmēm, par netaisnību - kāpēc citiem ir viss, it kā nokritis no zila gaisa, bet tev nav nekā no izsapņotā, lai arī cīnies ar zobiem, nagiem un ragiem par savu vietu zem saules.

Bet patiesībā tev ir daudz vairāk nekā tu apzinies. Tev ir sava dzīves misija. Tikai ir jāapzinās, ka Tu esi lielāka mehānisma daļiņa - iespējams, ka ne centrālā daļiņa, tomēr vienotā mehānismā arī vissīkākajai detaļai ir sava nozīme un funkcija. Debesskrāpis ir varens. Bet tikai retais spēj saskatīt, ka vareno debesskrāpi balsta pamati. Ja nebūtu spēcīgu pamatu, paša debesskrāpja arī nebūtu.

Tas brīdis, kad saproti, ka esi tikai balsts kaut kam svarīgam, var likt nedaudz vilties, jo, protams, katra no mums gribētu būt "debesskrāpis", nevis tikai tā pamats. Bet ir svarīgi apzināties, ka lielākajai daļai no mums dzīvē nav paredzēta pasaules un cilvēces glābšanas misija, izgudrojot zāles pret briesmīgu slimību, apturot konfliktu karadarbības zonā, atklājot jaunu planētu utt.

Apzinies, ka balstīšanas misija arī ir svarīga. Tu vari atbalstīt un iedrošināt cilvēkus, palīdzēt tiem. Pati to neaptverdama, Tu vari būt noteicošais faktors tam, lai kāds no Tavas apkārtnes sasniedz dzīvē kaut ko tiešām cēlu un nozīmīgu.

Ne katra no mums dzīvē saņems Nobela prēmiju, bet, iespējams, ka, pateicoties mūsu atbalstam, to saņems mūsu bērni, mazbērni, dzīvesbiedrs vai kaimiņš, kuru visi apkārtējie vienmēr ir uzskatījuši par garīgi neveselu.

"Normāls" un "nenormāls" - šie ir tik mainīgi jēdzieni. Tas, ka cilvēks neiekļaujas sabiedrības nospraustajos normas rāmjos, vēl nenozīmē, ka no tā būtu jānovēršas. Esi blakus, nenovērsies, atbalsti, iedrošini un palīdzi!

Protams, ir grūti pabīdīt malā savas ambīcijas un apzināties, ka Tava dzīves misija nav mirdzēšana slavas zālē. Bet mācīsimies saskatīt apkārtējos cilvēkos to potenciālu, centīsimies tos atbalstīt un iedrošināt, palīdzēsim tiem īstenot savu dzīves misiju. Jo katrai no mums ir sava īpašā loma šajā vienotajā visuma mehānismā.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Marta Marta 24. novembris 2015 13:52

Labi teikts (L) Es viennozīmīgi piekrītu, ka vajag atbalstīt, iedrošināt, palīdzēt un visādi citādi balstīt apkārtējos cilvēkus. Jo varbūt kādam Tavs uzmundrinājums, vai labie vārdi ir izšķirošie. Es vienmēr cenšos iepriecināt sev apkārtējos cilvēkus, gan tuvos, gan svešos, ja manos spēkos ir to izdarīt.
Tagad tuvojas Ziemassvētku laiks, un šis laiks ir īpašs visiem, iepriecināsim, kādu vientuļu sirdi, vai kādu mazāk nodrošinātu ģimeni, kam tas būs gada labākais notikums (L) Labie darbi, vairo labo šajā pasaulē.

rasas 24. novembris 2015 09:52

Trāpīgi. Dažreiz ir grūti ne vien saprast (apzināties), kas tad ir Tava misija, bet to pieņemt.
Es joprojām nezinu, kas tā ir.. vai varbūt vnk nespēju vēl to atzīt.