Par to - kā vest ģimeni pie prāta! Nē! Veselīga dzīvesveida!

pece
pece 25. marts 2013 20:38
674

Nepretendēju uz veselīga dzīvesveida piekopējas statusu, jo līdz tādam man vēl tāls ceļš ejams. Ilgi domāju vai maz rakstīt blogu vai nē, negribas kārtējo reizi ņemties E vielām, sadzīves ķimikālijām, mikrošķiedru lupatiņām un eko, šmeko, bio figņām.

Nenocietos.

Uzrakstu lasīšana uz pārtikas un nepārtikas precēm sen jau ir kļuvusi par ieradumu. Biju atradusi preču klāstu, kas mani apmierināja dažādos veidos un biju tos atzinusi par gana veselīgiem un nekaitīgiem un kuru birkas rūpīgi vairs nemēdzu pētīt. Tomēr lieki! Izrādās, ka produktu un preču sastāvs ir mainīgs lielums un diemžēl pārsvarā ne uz to pusi, kā man gribētos. Tā nu turpinu lasīt vien rūpīgi sastāvu.

Gribu atzīmēt vēl dažas atziņas:

Latvijas zaļā karotīte, nav nekāda zaļā karotīte, tas ir foršs apzīmējums, kas liecina vien par to, ka 75 % no konkrētā produkta izejvielām ir Latvijas izcelsmes.

Ar nepacietību gaidu Latvijas veikalos parādāmies produktus ar Eiropas pārtikas ekomarķējumu.

Te izlaidīšu sadaļu ar visādām pamācībām kā dzīvot. Un pievērsīšos tēmās pamanītai problēmai – Kā pieradināt ģimeni ēst veselīgāk un dzīvot veselīgāk?

Nenoliedzami mums gribas savējiem tikai to labāko un ja par tādu esam atzinušas noteiktu ēdienu un dzīvesveidu, tad to būtu daudzuprāt jāpieņem arī citiem ģimenes locekļiem. Diemžēl aizmirstam, ka teicienam „ar varu mīļš nekļūsi” ir zināma patiesība. Man pašai iedomājoties to, ka mīļotais manā vietā nolemtu, ka piem. kafiju no rītiem man vairs nebūs dzert, bet tā vietā pasniegs man svaigi spiestas zaļumu sulas, man saslienas visas spalvas un kļūstu īgna! Ne jau tāpēc, ka es nevarētu atteikties no kafijas (esmu to dzīvē darījusi vairākus periodus), ne tāpēc, ka man nepatīk doma par zaļumu dzērienu! Bet gan tāpēc, ka kāds ir izlēmis manā vietā! Šis princips darbojas arī attiecībā uz veselīgāku ēšanu ģimenē.

Tomēr tas nav bezcerīgi. Savā pirmajā raundā par pievēršanos veselīgākam ēdienam, šmorēju pusdienas/vakariņas divos trumuļos – vienā sev, otrā ģimenei. Ar laiku sapratu, ka tas ir laikietilpīgs process, kurš tā vien prasās, kā vienkāršot. Sāku meklēt „alternatīvas”, kas apmierinātu gan manas vēlmes, gan būtu pieņemamas arī pārējiem ģimenes locekļiem un tā lēnām par labu draugu ir kļuvis cepamais maiss, kurā smuki var salikt kā gaļu, tā dārzeņus un visus vienlaikus, bez liekām taukvielām izcept cepeškrāsnī, lielākais bonuss – dārzeņi katrs saglabā savu garšu! Kurš ir teicis, ka kotletes ir jācep tikai uz pannas – droši var cept uz cepampapīra cepeškrāsnī, daļu nopūšot vai apsmērējot ar eļļu lielākam brūnumam – ģimene pat nepamanīs, ka panna nav bijusi tuvumā kotletēm! Un kotletēs daļu no gaļas bez problēmām var aizstāt ar dārzeņiem, lēnām šo daļu palielinot (bet lēnām). Zupām, kur kādreiz sastāvdaļas pirms tam apcepu, tagad to daru reti – i neko, ēd tāpat gardu muti! Esmu iemācījusies izsutināt skābos kāpostus ābolu sulā – visi ēd laizīdamies un nav pamanījuši, ka tajos nav gaļas! Parastie makaroni ir aizstāti ar pilngraudu, rudzu miltu vai kukurūzas makaroniem un bērniem tie pat garšo labāk, jo tie esot ar garšu! Tā varētu turpināt un turpināt.... Nav jau vienkārši, bet gandrīz visu ir iespējams padarīt veselīgāku un ģimenei saprotamāku!  Daļa ideju ir aizgūta, daļa ir manis pašas.

Tajā pašā laikā nekrītu ģībonī, ja vīrs savu daļu salātu atjauc ar majonēzi vai to uzspiež pa virsu dārzeņiem, vai bērni vēlas cīsiņus – pasniedzu un uz ilgāku laiku aizmirstam. Padzerties līdzi visur ņemam tīru ūdeni – to iemācījušies dzert arī bērni. Un jā, ģimene tā arī nav pamanījusi, ka ēdienkarte ir mainījusies, jo tas ir noticis lēnām un turpinās joprojām.

Ziemas vakariņām (zinu, zinu, pavasaris jau pie durvīm klauvē), laba izvēle varētu būt latviskā bukstiņbiezputra pasniegta ar burkānu/kāpostu vai kādu citu svaigo dārzeņu salātiem.

Lai pagatavotu biukstiņbiezputru vajadzēs:

10 vidēji kartupeļi

2 saujas miežu putraimu

Ūdens

200 -300 ml piena

Sāls pēc gaumes un vajadzības

Kartupeļus nomizo, sagriež apmēram kā zupai. Liek kastrolī, pa virsu pārber miežu putraimus un pielej ūdeni, tā lai tie sedz biezumus un ir virs tiem 1-1,5 cm. Uzvāra un vāra uz mazas uguns nemaisot (!!!), kamēr kartupeļi mīksti. Nemaisot (!) ir īpaši svarīgi, jo, kamēr kartupeļi ir apakšā, bet putraimi virsū, tikmēr topošā putra nepiedegs, kad putraimi nokļūs apakšā, tā viss, rūpīgai maisot, jo pierauj viens un divi. Kad kartupeļi mīksti, visu rūpīgi sastampā ar kartupeļu stampiņu un piejauc pienu, maisot uzvāra un nogriež uguni. Putrai ir kādas 10-15 minūtes jāpastāv, tā kļūs biezāka.

Bukstiņbiezputru veselīga dzīvesveida piekritēji ēd piekožot svaigu dārzeņu salātus, bērni mēdz pievienot skābo krējumu, bet vīrietis palaikam mēdz piekost klāt arī kādu gaļas šķēli.

Nē, nē nepretendēju uz veselīgu ēdienkarti ģimenē, bet tā ir kļuvusi ievērojami veselīgāka, tas nu gan ir skaidrs!  Tas nav vienas dienas darbs, un tas nav beidzies, nupat būs kādi gadi desmit riņķi, kopš to uzsāku!

Veiksmi visām ģimenes pāraudzināšanā!

Piedalies blogu konkursā arī tu, konkursa nosacījumi ŠEIT.... 

 


 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VIT@ 26. marts 2013 12:50

super, šo noteikti izmēģināšu :)

KRX 26. marts 2013 12:12

(Y)
Starp citu, mājiniekus ļoti labi var piemānīt ar visu ko. Vienkārši nav jāstāsta sastāvdaļas :)
Tās kotletes es "viltoju" jau pasen - parasti no ~300-400g maltās gaļas sanāk ~2kg kotlešu masa, kas sastāv no svaigiem kāpostiem, burkāniem, reizēm arī graudu pārslām. Vienīgi neesmu vēl iedomājusies par cepeškrāsni. Būs jāpamēģina :)
Zupām es arī sastāvdaļas neapcepu. Un gaļu vāru atsevišķi, pēc tam to sagriežot gabaliņos zupas katlā. Gaļas buljonu izmantoju ļoti reti (ja nu zupa tāda pavisam "plāna" sanāk).

Bet forši! :)

mazaa raganina 26. marts 2013 11:19

;)Man patīk Tavs piegājiens!!!!

pece 26. marts 2013 10:17

Recepte ir ģeniāli vienkārša: ņem skābētos kāpostus (vēlams normāli skābētos, ne tos ar citronskābi maisītos), notecina lieko šķidrumu, pielej ābolu sulu (vēlams saldu) un sautē kamēr gatavi. Oriģinālā recepte nāk no svara vērotājiem, kuri izmanto apelsīnu sulu, bet man ar dabīgi saldu ābolu sulu garšo labāk.

Linduchy 26. marts 2013 09:56

O, kotletes cepeškrāsnī - nebiju iedomājusies, kaut viltoto zaķi gan cepu cepeškrāsnī :D (Y) (Y) (Y) Blogs patika, paldies par ieskatu savos paņēmienos :)

VIT@ 26. marts 2013 09:49

Bukstiņbiezputras gan nav manas, taču blogs ka vienmēr lielisks (Y) Vai Tu lūdzu vari padalīties ar recepti par kāpostiem ābolu sulā? Ļoti ieinteresēja :)