Par to,cik grūti ir būt labai

hiperkeri
hiperkeri 9. novembris 2011 00:00
540

Ghrrrr,šī mēneša atzīšanās no manas puses:) Arī es nespēju vienmēr būt tāds saulstariņš,par kuru varbūt kāds mani uzskata. Jā,tas lūzums bija vakar- visas dienas notikumi sabrūk viens otram virsū un rezultātā es esmu vainīgais cilvēks,it kā es būtu pasludināta par dievu. Nē,nu glaimojoši,protams.. :) BET. Eh,cik mēs visi esam sasodīti cilvēcīgi..

 

 

Tā nu,dienas izskaņā es arī paspēju izteikt lietas,kuras īsti negribēju laist gaisa cirkulācijā,bet..ai,gadījās. Jā,gadījās. Vakarā,ejot gulēt,padomēju,cik gan liels spēks ir nepieciešams,lai sev pārkāptu pāri un saglabātu dienas driskas kaut cik ciešamā samērā..

 

Tomēr,man priecē,ka,jau atrodoties pirmsmiega stāvoklī,es tomēr saņēmos un turpināju dienas pozitīvo domu maratonu.

 

Spēks ir bumbās:):D

 

Tas ir tas,par ko es vakar biju lepna sevī:)

 

Novēlu,lai arī Jums izdodas sameklēt to vienu graudiņu labā visā malnajā ikdienā(ja nu tāda tomēr gadās:) )!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pece 9. novembris 2011 10:50

Neveins no mums nav ideāls, bet iespēja pilnveidoties ir tikai tam, kurš saprot, ka ir kļūdījies!

Bez tam novēlu ik katrā lietā un notikumā saskatīt labo, jo nekas nenotiek tāpat vien un nekas nepaliek bez sekām. Un tajā brīdī, kad spēj pat lielākajos "sūdos" saskatīt kaut ko pozitīvu, tev būs vieglāk pašai dzīvot un iekšā būs lielāks miers un spēks.

..... es vēl tikai mācos....