Par sirds lietām

18. novembris 2011 00:00
494

Kundalinī jogas pasniedzēja Agnese Guļāne tikko pārradusies mājās no intensīvas jogas nometnes Indijā. Pēc šī gadīgā ceļojuma viņa dalās savās pārdomās arī ar Sieviešu Klubu! 

 

 

 

Mēs visas esam vienādas. Mēs gribam būt mīlētas un gribam mīlēt. Mēs gribam justies ar sevi (un par sevi) labi. Atšķiras veidi, KĀ mēs to darām, tomēr mūs visas vieno vēlme, lai viss būtu labi. Lai mēs pašas būtu labas [meitenes], lai mēs dzīvotu "labu" dzīvi, kas bieži nozīmē arī bailes kļūdīties un uztraukumu atzīties, ka mūsu dzīve varbūt kaut par piecām kapeikām atšķiras no "normas".

 

Mēs visas vēlamies justies droši, būt drošībā, gribam, lai pasaule būtu droša. Mums šeit, Latvijā, dzīvojot, liekas pašsaprotami, ka vismaz ēdiens un ūdens ir droši, citur tā nav. Mums visām, pilnīgi visām ir savi sapņi un cerības. 



Ja mums ir droša vide apkārt, ir gan kas ēdams un dzerams (un varbūt pat par daudz), tad tomēr reizēm gribas kaut ko, nezin' ko, kaut ko... skaistu. Kā man teica viens mācītājs, cilvēkā ir ielikta dabiska vajadzība pēc garīguma. Tikpat dabiska vajadzība kā pēc ēdiena, ūdens un siltuma. Tomēr bieži, īpaši Rietumu zemēs, cilvēki sastopas ar grūtībām šo garīgumu attīstīt, izkopt, nodibināt kontaktu ar savu dvēseli. Austrumu sievietēm dzīves centrs, kodols ir dvēsele. Man gribētos, lai mēs to no viņām iemācītos, jo tad mēs šeit būtu daudz laimīgākas un veselākas. 



Jau sen ir zināms, ka cilvēka labklājība un labsajūta ir tad, kad viņš ir vesels gan fiziski, gan garīgi. Vesela sieviete - man ļoti patīk šie divi vārdi, īpaši tajā nozīmē, kas apliecina, ka sieviete ir viens veselums, vienota sevī un ar sevi. Vesela. Ciešanas arī mums visām vienādi sāp.

 

Fiziskas sāpes ķermenī var būt izraisījuši dvēseles pārdzīvojumi. Sava ķermeņa noraidīšana, enerģijas bloķēšana savukārt rada traucējumus tajā, kā mēs jūtamies, kādu enerģiju starojam un automātiski ietekmējam arī savu dzīvi, pat materiālo labklājību.



Tomēr, man liekas, visdziļāk sievietes ietekmē savstarpējās attiecības - tās var gan celt, gan gremdēt. Gribētos, lai tas iekšējais smaguma centrs mūsos iekšā būtu smagāks un savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem nevarētu atstāt tik milzīgu ietekmi uz mūsu pašsajūtu un pašapziņu, tomēr jāatzīst, ka mēs visi esam savā starpā saistīti.

 

Tas nozīmē, ka mēs esam atbildīgas ne vien par savu veselumu un labklājību (un savas ģimenes), bet arī par to, kā uzvedamies, sevi pasniedzam un kādu enerģiju izplatām sabiedrībā. Tas nozīmē, ka, ja mēs esam veselas un laimīgas, un spējam iedvesmot citus, tas nozīmē, ka mēs pasauli padarām labāku! Tas ir daudz, es domāju.



Šīs ir manas pārdomas Latvijas rudenī, atgriežoties no intensīvas jogas nometnes Indijā. To iespaidā izveidoju Kundalinī jogas nodarbību ciklu sirdij: par un ap sirdslietām. Joga ir ļoti pateicīga nodarbošanās: veicot noteiktus vingrojumu kompleksus vai skandējot mantras, mēs varam strādāt ar sevi ļoti dziļā līmenī: gan dziedinot sevi psiholoģiski, gan "iedraudzējoties" ar savu dvēseli.

 

Aicinu darboties labā kompānijā! :) Nodarbību cikls sākas jau šo svētdien, apraksts Miervidu mājaslapā! Ja netiekamies nodarbībā, gribētos novēlēt, lai šajā tumšajā laikā staro ne vien Rīga, bet arī mūsu sirdis un visa Latvija!

 

Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja

 

Vairāk par jogas centru lasi šeit!>>

 

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kuras ir tev būtiskākās sievišķīgās vēlmes?   


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 15:15

bet kā tas pats pasākums? Tu uz visām dienām biji? Ar dzīvošanu tajā ašramā, vai vēl kaut kur bijāt?

agnesenamhari 18. novembris 2011 15:12

jā, jā, var just to fīlingu! es pilnīgi jūtu tās smaržas, vēju, dziesmas un dūmus, cilvēku smaidus un atvērtās sirdis, Himalaju tuvumu, skaņas... nu, ok, tās ir vienīgās, kas man nepietrūkst:D

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 15:09

Te es īsi pirms Gangas uguns rituāla tieši TUR:):):) pag gad

agnesenamhari 18. novembris 2011 14:42

jā, jā, jā!!:D :D

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 14:33

atceros arī to ašramu, mēs tur paviesojāmies

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 14:30

Tu tiešām biji tajā 11-11-11 pasākumā, ar visiem tiem dziedātājiem kopā?:)

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 14:29

oo, super, tieši pagājušo gad šajā laikā novembrī biju Rišikešā, un vēljoprojām nevaru to aizmirst. Paldies par adresi. Īstenībā meklēju ašramu, kur varētu tieši doties. Mēs pērn devāmies vairāk tādā izpētes braucienā

agnesenamhari 18. novembris 2011 13:49

biju Rišikešā, šobrīd ļoti mērenā klimatā, burvīgā ašramā: http://www.parmarth.com/ vai http://www.facebook.com/parmarthashram
sapņoju par to joprojām!:)

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 13:11

Es ceru, ka svētdien varēšu ierasties uz Tavu nodarbību:) Kurā vietā Indijā biji, ja nav noslēpums?

agnesenamhari 18. novembris 2011 12:38

paldies, Sandija, par labajiem vārdiem. jā, es esmu laimīga, jo varēju to piedzīvot. tā bija ļoti vērtīga un svētīga pieredze. Bet:))... tas bija TIK grūti!! man prieks, ka Tu to saprati!:)

sandijasieviesuklubs 18. novembris 2011 09:17

Laimīgā Agnese, kas atgriezusies no Indijas un vēl no Kundalini jogas:)
Jāsaka pavisam atklāti - šī joga tiešām izmainījusi manu dzīvi. Tas ir nopietns iekšējs transformācijas process, kas notiek. Neteikšu, ka viegli, bet šī noteikti ir mana joga.
Silti iesaku kaut vienu reizi pamēģināt, sapratīsiet, kāpēc dziedu tai slavas dziesmas.
Paldies Miervidiem.