Par dzīvi -normālu!

hiperkeri
hiperkeri 9. oktobris 2015 09:01
3053

Redziet,tādas bildes bija manā telefonā ,pirms man bija smārtfouns.

Skaistas,mazliet maģiskas lietas,kuras prasīja,lai mirklis tiktu iekonservēts.

Bet ne jau atkal kārtējas- ko es šodien apēdu.

Tad pēkšņi līdz ar jaunu telefonu viss iegriezās tā- galvenais dators ,pie kura bija jāsēž ar taisnu muguru,nu kalpoja tikai fona mūzikai,vieglāk bija sēdēt ar laptopu gultā ne tajā veselīgākajā pozā,pie rokas telefons... un,kad esi ārā,jebkurā garlaicības brīdī pie rokas telefons. un ne tikai garlaicības brīdī. un tas ievilkās.

un tad es vienā brīdī sapratu- es tak vairs normāli neredzu!

bija jāsāk acis radināt pie dažādiem vingrinājumiem ,lai uzlabotu redzi,bet no ierastā ekrānu ritma neatteicos. Pie katras maltītes pārbaudīt pinterestu,feisbuku,instagramu. Nu sviests! Pat paēst nevaru! Tagad gribas vien rāties.

Un vēl. Pieredzēts? Pustukša istaba,tajā 4-5 cilvēki.Neviens nesarunājas,visi sēž un `socializējas`. Smieklīgi!

Es jūs uzaicinu (un pati arī piekopšu)- guļamistabu brīvu no sakaru ierīcēm- pēdējo mēnesi man pa nakti viss paliek citā istabā. Negribu nakts vidū mosties un pārbaudīt,kas man pa nakti ir mēģinājis sazināties. Lai tak iemācās izgulēties cilvēki! Man ir likums- nevienam nezvani pēc pusdesmitiem vakarā,un nemodini pirms pusdeviņiem rītā. Un ļauj sev atvilkt elpu!

Par maltītēm,brīvām bez telefoniem- nē,pietiek to ēdienbilžu! Manā grāmatā bilde tiek uzņemta manis pašas meistardarbam,kuru pēcāk ielīmēšu savā pavārburtnīcā. Tiesa,pie šī es vēl piestrādāšu, jo instagramā veidoju mapīti ar #keroOmesUzlabotajāmReceptēm , kur apstrādāju bildes,ko pēc tam attīstīt un līmēt kladē,bet ,tik un tā,nopublicēju.Un saprotu,ka nu nevajadzētu to darīt,bet dažas tik labas lietas es tieši caur instagramu esmu iemācījusies- saņemu ideju,ko un kā gatavot! Nu tas ir tas viens pluss,ko var dabūt no tām ēdienbildēm...Bet apzinos,ka esmu vainīga pie šī netikuma.

Taču esmu pilnīgi pret to,lai maltītes laikā un sarunā ar otru cilvēku man `pēkšņi uzpeldētu telefons`. Jebkur tuvumā. PRET!

sarunājam tā, sāksim piekopt tās tradīcijas,kas bija pirms selfijiem un smārtfoniem- dzīve.īsta dzīve un vienkāršās dzīves baudas. Un,ja kaut kas dzīves ceļā parādās tāds uhh un ahhhh,tikai tad ņemsim zibspuldzes un ekrānus ,lai nobildētu,un aizbrauktu pie omes ciemos,lai parādītu un pastāstītu. Nevis caur īsziņām,ja?

Vairosim šo prieku dzīvot normālu dzīvi:)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ardlem 9. oktobris 2015 12:40

tieši tāpēc man joprojām ir parastais telefons ar taustiņiem. tikai sms ietilpība gan tam varētu būt lielāka (devil) bet, tas, ka telefons pieņem tikai kādas pārdesmit sms un pēc tam sāk bļaut, ka jaunām sms vietas vairs nav, disciplinē tās sms regulāri iztīrīt :D zvana man arī ļoti nedaudzi - bērni, mamma, draudzene...
tieši tāpēc man joprojām ir parastais ciparfotoaparāts, saukts par ziepju trauku. kuram, turklāt, šobrīd ir pazudis lādētājs (devil) es ceru, ka tas atradīsies. jo atstāt mani uz ilgu laiku bez fotoaparāta laikam būtu pārāk nežēlīgi. lai gan - pagaidām es tā trūkumu neizjūtu.
vakar skrēju agri pa pilsētas ielām un sapratu - ka es mīlu šo savu pilsētu rudenī. vēl gandrīz neviena cilvēka redzes lokā, retie sētnieki neskaitās. vēss rīts. krāsainās koku lapas. mmmm.... vai man gribējās to nofotografēt? nē! tas bija mirklis man.
un tieši tāpat ir fantastiski saulrieti, kurus es nepiefiksēju foto. iešaujas jau tā doma - a bildīti varbūt? bet tad ierunājas mans slinkums - fočis jāmeklē, tas tev ir mājās... tu tagad gribi iet atpakaļ pēc tā? nē, tak!
nu jā, atkarība no datora gan man ir :( ja esmu mājās, vienmēr fonā ir ieslēgti draugiem.lv un vēl vesela jūra ar dažādām neta lapām.... un, ja ilgāk nekur nav nekādu ziņu, sāku justies pamesta :D

pece 9. oktobris 2015 12:36

Darba dienās darbā nākas gana daudz izmantot mobilo teletonu, tāpēc brīvdienās tas parasti atpūšas no manis un es no viņa. Ja kādam ko vajag - zin, ka jāzvana ļooooti ilgi :D

Nikte 9. oktobris 2015 12:27

Man telefons pa brīvdienam stāv tā patālāk no acīm,un arī darbadienās nečekoju mobilo.. Vispār esmu nepopulāra,jo man zvana un sms raksta tikai vīrs un draudzene :D

Linduchy 9. oktobris 2015 12:08

Stunda pagājusi...telefons manās rokās pabija 2x
1) apskatīju kalendāru :D
2) 1 zvans

Hei, šis man varētu patikt...baigi disciplinē :D Iesaku izmēģināt vismaz stundu :D Man tagad ir mērķis - izturēt svētdienu bez telefona :D

Linduchy 9. oktobris 2015 12:06

"Es neesmu glābšanas dienests, mani nav visu laiku jāvar sazvanīt" (Y)(Y)(Y)

Nymph 9. oktobris 2015 11:53

Bet vispār, es ļoti piekrītu hiperkeri rakstītajam! (Y)

Man gan nav tā tendence naktī mosties, lai čekotu telefonu (vai pārbaudīt telefonu, ja nu gadās pamosties) - šo es vispār nesaprotu :D :^)

Bet es saprotu šī jautājuma problemātiku, esmu to aptvērusi jau pasen un tomēr ierobežoju to, cik daudz es lietoju telefonu, cik daudz esmu no tā "atkarīga". Esmu atmetusi ēdiena fotorgafēšanu ar telefonu, šo noteikumu pārkāpju izteikti retos un sevišķos gadījumos. Arī citos brīžos, kad šķiet, ka šo nu noteikti jānofotografē un jānošēro kādā soc. vietnē, padomāju vēlreiz un saprotu - nevajag ne fotografēt, ne dalīties. Labāk izbaudīt pašai :)

Tomēr nenoliedzu, ka telefona glāstīšana vai bakstīšana var aizņemt salīdzinoši daudz laika. Lai gan man ir neskitāmi daudz brīžu, kad aizmirstu vispār par telefona eksistenci, mēdzu neatbildēt uz zvaniem un smsm, ja tobrīd negribu pļāpāt vai rakstīties un man nepatīk, ja man pēc tam kāds pārmet, ka nevar mani sazvanīt. Es neesmu glābšanas dienests, mani nav visu laiku jāvar sazvanīt :)

Nymph 9. oktobris 2015 11:44 Emmy

Ir tāda forša aplikācija NoLed, kura izgaismo aploksnītes simbolu uz bloķētā, melna ekrāna, ja ir bijusi sms :D Tad nav jāčeko telefons, vai kaut kas nav atnācis - redzi jau pa gabalu :D

hiperkeri 9. oktobris 2015 11:44

Mēs ne tikai akli,bet arī kurli esam palikuši:D

hiperkeri 9. oktobris 2015 11:33

:D:D

Emmy 9. oktobris 2015 11:22 hiperkeri

Tiešām? Nevar būt
Ir arī cilvēki, kas tel,visu laiku līdzi nenēsā, piemēram, uz dušu, vai virtuvē, stāvot, mazgājot traukus, es nevaru dzirdēt, ja atnāk ziņa.

hiperkeri 9. oktobris 2015 11:09

Emmy-ir tāds īsziņas signāls;)

Emmy 9. oktobris 2015 10:30

Bet bieži taisu atslodzi no telefona, kad eju ārā ar suņiem, vienkārši atstāju viņu mājās un miers, neesmu VIP persona, gan jau stundu bez manis iztiks kāds/kādi :)

Emmy 9. oktobris 2015 10:28 Catwoman

Par cik gaidu ziņu, telefonā ieskatos tagad diezgan bieži :D

Linduchy 9. oktobris 2015 10:25

Pl. 11:00 sākšu stundas eksperimentu :D
Man gan ir baisi daudz darāmā, bet ceru, ka izdosies...un tad jau (visdrīzākais svētdien) uztaisīšu atskaites blogu :D

hiperkeri 9. oktobris 2015 10:12

Catwoman- jā,tieši tā!!!!
Mums tak ir atkarība!

hiperkeri 9. oktobris 2015 10:11

MAN PATĪK DEBESIS!!! un apziņa,kad paveras mākoņi- ka augšā VIENMĒR ir saule,uzreiz uzlabo noskaņojumu- ka vienmēr viss ir baigi labi!:)

Linduchy 9. oktobris 2015 09:55

Man patīk, braucot transportā, skatīties pa logu, nevis lūrēt telefonā.
Man patīk nobildēt ēdienu restorānā ar telefonu un tad nolikt to nost. Sarunas ar reāliem cilvēkiem, nevis soc. tīklos.
Pa nakti nav kārdinājuma apčamdīt telefonu, ja pamostos...nu nav un viss, nejūtu atkarību no tā :D

Bet vispār varētu uztaisīt eksperimentu. Līdzīgi kā tievētājām, kas pieraksta it visu, ko liek mutē. Varētu uztaisīt 1h vai 1 dienas testu - pierakstot, cik reizes apčamdīji telefonu, pārbaudot ziņas, soc. tīklus, uzspēlējot spēles, iepostojot kaut ko utt. (Atbildēšana uz zvaniem, sms un reāli darba vajadzībām nepieciešamu e-pastu sūtīšana un lasīšana būtu piedodama) :)

Ciao 9. oktobris 2015 09:37

well hi5, es jau kādu pusgadu neturu nevienu ierīci guļamistabā - telefons, tv, radio, vai vēl kas... starp citu labāk guļās arī naktīs.
Par visu pārējo nu jācenšās, vienkārši jācenšas :) Lai mums izdodas

nosiguldas 9. oktobris 2015 09:34

(Y)(hi)

thezeezee 9. oktobris 2015 09:32

Hiperkeri, es pilnīgi pievienojos šai idejai! Es pati esmu pamanījusi, cik daudz laika "apēd" mans gudrais tālrunis un es jau sen esmu apņēmusies, braucot sabiedriskajā transportā skatīties laukā pa logu un vērot dabu, cilvēkus, vidi, nevis spiest kārtējo "like" kādam ierakstam.

Turklāt, vēl viena nopienta problēma šai ērai ir neērta galvas poza - noliekta ar skatu ekrānā, un tik daudziem cilvēkiem parādas problēmas ar sprandu, jo galva šādā pozā nekustīgi un ilgi stāvot (izrādās galva sver kādus 4-5 kg), rada pamatīgu sasprindzinājumu...

Par vairāk interesantiem cilvēkiem un notikumiem dzīvē, nevis virtuālajā vidē! :)