Nometne: Jaunais gads bez ģimenes. 1.daļa:)

hiperkeri
hiperkeri 5. janvāris 2011 00:00
517

Tātad-kā jau jūs no fotobloga redzat,mazais ģeķēns pa jauno gadu aizlaida uz Iecavu.

Jūs prasīsiest-vai nav jocīgi aizlaisties no ģimenes,lielākās daļas draugu un Rīgas civilizācijas uz Iecavu ar nepazīstamiem cilvēkiem,galīgi izaicinot visu,kādi ir mani uzskati-pie tam ateistiskie??


Ziniet ko? Man vēl nekad nav bijis TIK labs jaunā gada sagaidīšanas pasākums:)

Atbraucu 29.decembrī uz Iecavas Internātskolu,kur mūs jau 6os gaidīja vakariņas un tad-aidā-visādas atrakcijas un iepazīšanās pasākumi:):)

un Jaunais gads bez šampanieša,cita alkohola un nopīpētas vides bija bur-vī-gs!!!!


+tieši pirms jaunā gada bijām Iecavas baznīcā dievkalpojumā un pēc tam,ceļojot atpakaļ uz internātu-1km robežās  bija tik daudz superlabi saorganizētu privātu salūtiņu,ka Rīgas naudas grābēji un Pirotehnikas monstri var iet mājās!!!!!!

 

Es vēl tagad esmu tādā sajūsmā,ka adekvāti nespēju rakstīt,pie tam -par visu to labo,kas burtiski visu laiku notika,tā kā būs daudzu rakstu sērija par šo pasākumu:)

 

Visas nometnes tēma bija 100g gudrības-mēs katru dienu vācām pa gramam šīs smadzeņmasas :)


tiesa-otrajā rītā daži grami bija pazaudējušies,jo visas naktis mūsu ēdnīcā notika galda spēļu čempionāti,un reti kurš pie tādiem bija piešāvies:) tāpēc visi bija makten miegaini..

bet par tēmu-

notika daudzas lekcijas,kuras tieši par šo tēmu vadīja Bils Moldins(sīkāku info gan jau,ka var sameklēt tajā pašā gūglē).

 

tātad-kas tas tāds ir -gudrība,un ko tas ziemā ēd?

Pa mūsu viedoklim-spēja adekvāti reaģēt jebkurā situācijā,izmantojot zināšanas un uzkrāto pieredzi. Barība Garam.

Ir jāsaprot,ka situācijas ir atkarīgas no objektīvā skatījums-no tā izriet- realitāte,kas ir ` tur-ārā` ,kā arī mūsu skatījums par realitāti.

 

Atzīstieties,mūsos ir tik daudz `par un pret`,ka mēs daudz ko negribam uztvert objektīvi..bet mēs vismaz strādājam pie tā:)


Gudrība nozīmē rīkoties,ņemot vērā sekas-tātad-ilglaicīgās domāšanas pieslēgšana(arī šis ir lielais klupšanas akmens,par ko mēs cenšamies nedomāt,taču tā ir veiksminieku pavadonis..). Galvenais jautājums,kas jāuzdod-kā mana mirkļa rīcība ietekmēs manu mūžību-ne tikai īslaicīgā plaknē,ko es redzēšu rīt,pēc nedēļas,mēneša,bet arī-kad mani mazbērni skatīsies mani albūma bildē,un kā viņi jutīsies,mani atceroties??

esat padomājušas??

 

Labākās pērles iz šīs lekcijas bija-Gudrajiem nav viss jāpiedzīvo,lai to pašu iemācītos-tas skar vērošanas praksi-vērot UN mācīties,ne tikai vērot. Kritiskā prāta pieslēgšana...

 

Īstā māksla ir sevi piespiest redzēt zem visa acīmredzamā virskārtas- tai skaitā,vērojot strīdus,u.t.t-objektivitātei varētu traucēt bailes izskatīties muļķīgi,jebšu mūsu valodā runājot-KOMPLEKSI:)

 

Visa impērija,kas gāžas,pārsvarā ir saistīta ar mūsu pašu pašvērtējumu-ja ir pārāk zems pašvērtējums-notiek nemitīga koncentrācija ap sevi-kā es izskatos,ko citi parmani domā...ES

 

Un jāuzsver,ka augsta pašapziņa NAV lepnība:)

 

pirmās lekcijas nobeigumā pāris tēzes-lai iegūtu gudrību-Tev jābūt atvērtam un MĀCĀMAM:)

 

Hiperkeri

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kādas pārdomas tevi raisīja šis blogs?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 5. janvāris 2011 16:46

agy-nu re,cik forši:) un tā tik turpināt:)

Aggie 5. janvāris 2011 15:43

...man arī atmiņā ir nometne ar Holandiešiem, kaut kur Limbažu rajonā pie kaut kāda ezera pavadījām trīs dienas... mēs dzīvojām teltīs, bet viņiem uz visiem bija viena liela telts...
...tad vēl trīs dienu izbrauciens ar plostu pa Gauju... no Cēsīm līdz Siguldai...
...un vēl jauniešu dienas Liepājā... divas dienas...

Hiperkeri
...atgriezi mani jaukās atmiņās...

hiperkeri 5. janvāris 2011 09:29

bet tas ir tas visforšākais,ne? apziņa,ka tomēr ir tāda idilliska vieta,pie tam reāla,kur melnā ikdiena nav aktuāla!!

banderoso 5. janvāris 2011 00:41

Savā mūžā esmu bijusi tikai uz divām nometnēm un man ir tik daudz foršu atmiņu par negulētām naktīm, komandas spēlēm, īstenībā tās ir vienas no manām jaukākajām tīņu laiku atmiņām. Nometnē dažu dienu laikā pavisam sveši cilvēki kļūst par labiem draugiem.