No pieturas uz pieturu, lai kļūtu laimīga

nosiguldas
nosiguldas 17. jūlijs 2012 10:22
728

Soli pa solim, kā mazi bērni, mēs nedroši iesoļojam šajā psaulē un pakāpienu pēc pakāpiena dodamies pretī nezināmajam. Ir lielāki notikumi un mazāki, bet vai tās varētu saukt par pieturām. Te ir vieta, kur apstāties, padomāt un pirms doties prom uzņemt spēkus.

"Kad saulīte norietēja", katram mums ir savs sargeņģelis, mans ir mana omīte, viņa bieži teica, tikai tad, kad manis nebūs tu sapratīsi, kā es pietrūkstu. Kad omīte tika guldīta zemes klēpī, es stāvēju tur aukstumā un sapratu, ka tagad viss mainīsies, nekas vairs nebūs kā agrāk.

"Pretī nezināmajam" skola bija pabeigta un nekas mani neturēja šajā mazajā pilsētelē, es gribēju kaut ko sasniegt pati. Rīga, un daudz jaunas iespējas. Es darīšu to, par ko sapņoju visu bērnību.

"Kad satiekās divi vientuļi bērni" Viņam bija sešpadsmit un viņš bija tik pat vientuļš kā es. Man likās ka viņš ir gudrāks un labāks. Pirmās jūtas un pirmā neaizmirstamā nakts. Baltā kleita un šķiršanās uz diviem gadiem.

"Kad sabrūk sapņi" Es gulēju zemē, mani apspīdēja mašīnas gaismas, aizcirtās durvis un kāds aizskrēja. Rokas varu pakustināt muguru arī, lēnām mēģinu saliekt kāju, kad atduros pret kaut ko saltu, ko nejūtu. Mammu man nav kājiņas. Es redzēju kā mamma nobāl. Vai es vēl varēšu dejot.....

"Nav neiespējamu lietu" Pagāja divi gadi, es dejoju ar metāla riņķiem uz kājas, zināju, es varēšu staigāt un es neklibošu.

"Katram sava sirds pusīte" MĒS DZĪVOSIM ATSEVIŠĶI, to es viņam pateicu, kad slimnīcā vīrs uzdeva jautājumu, nu ko darīsim tālāk. Tajā brīdī neviens no mums nedomāja, ka dēliņam vajag gan mammu, gan tēti.

"Katrs pats izvēlās savu likteni" Man būs meitiņa, es to zināju jau pirmajā vakarā, kad vīrs kārtējo reizi aizbrauca mājās. Tā būs mana meitiņa. Es biju gatava būt māmiņa diviem bērniem arī viena. Zināju, man pietiks spēka un mīlestības viņus izaudzināt.

"Tauriņa lidojums uz gaismu" Kapēc ne mani, vai es neesmu pelnījusi mīlestību. Divi skaisti gadi, es jutu, ka šīm attiecībām nav nākotnes, bet centos par to nedomāt.

"Kad iestājas nakts" Es uzliku roku un stikla kupoliņa, viņa ievilka elpu un nopūtās it kā būtu gaidījusi mani, lai atvadītos. Viņas vairs nebija, kad ieraudājās bērni man likās, ka sirds pārplīsīs. Es gribu mājās, kad atvēru durvis man pretī skrēja meitiņa, kas apvija rokas ap kaklu un mīļi piespiedās man klāt.

"Pieķerties pie salmiņa" Viņam bija grūti laiki un man likās, ka nespēšu dzīvot tālāk. Pēc diviem mēnešiem sapratu, ka viņš ir alkoholiķis. Es jutos atbildīga, jo viņa problēmas lika man aizmirst savas.

"Divas pusītes" Kad domāju, ka mana dzīve beigusies, manā dzīvē ienāca viņš, cilvēks, kuru mīlu arī šodien, kā pirmajā dienā. Es ar katru dienu vairāk un vairāk redzēju, ka esam tās divas pusītes, kas viena otru ir meklējušas visu mūžu.

"Uz dzīvību un nāvi" Man ir cits cilvēks, es gribu sākt dzīvi no jauna. Sākumā to uzņēma kā joku, bet kad saprata, ka es neatkāpšos, solīja izdarīt pašnāvību, bet kādā naktī, man likās viņš mani nogalinās. Kad mēs ar meitu salikām viņa mantas, klusējot apsēdāmies un viņa klusi noteica, beidzot tas būs viss.

"Mēs nezinam, kas būs rīt" Es gaidīju atbildi, mēs tik ļoti gribam mazulīti, daktere nošūpoja galvu, tas ir audzējs. Ak dievs, par ko man tas viss. Es raudāju, bet daktere teica, ka nav dievs. Kad pamodos viņa smaidīja, pēc pusgada gaidu labas ziņas.

"Līdz nāve mūs šķirs" Mums abiem šī diena bija, kas īpašs, kad mēs teicām" jā "vārdu, tu ar skatienu man teici, es mīlu tevi, es biju pati laimīgākā sieviete pasaulē.

"Kad sapņi piepildās" Testu taisīju no rīta, naktī, vakārā, atkal no rīta. Ir, tas ir noticis. Mums būs mazulīte. Tas bija mūsu abu mīlestības , pacietības un mērķtiecības auglis. Tā ir tava mazā mīlule, kurai tagad ir jau četri gadiņi.

"Visa dzīve vēl priekšā"........... Es ceru, ka šī pietura ir vieta, kur es palikšu un mana dzīve ir tikai tagad tā pa īstam sākusies. Es esmu laimīga sievietem kas dzīvo un izbauda katru dienu, kas viņai dota. Nav svarīgi vai tas notiek divdesmit gados, vai četrdesmit. Esmu pateicīga savam liktenim, pieļauju, ka tas ceļš, kuru nogāju, bija ar noteiktu mērķi. Es protu novērtēt to, kas man ir dots un tas ir labākais, kas ar mani varēja notikt.

Pastāsti arī Tu par savas dzīves nozīmīgākajām "pieturām" jeb notikumiem, piedalies konkursā>>

Balva

Tai, kura būs iesūtījusi visaizkustinošāko blogu, portāls www.sieviesuklubs.lv sadarbībā ar izdevniecību Zvaigzne ABC dāvinās grāmatu un CD „Pieturas”. 

Andra Buļa otrais dzejoļu krājums “Pieturas” ir atraktīvs un intriģējošs projekts, ko pazīstamais un talantīgais aktieris realizējis sadarbībā ar komponistu Tomu Juhņeviču. Dzejoļu krājumam būs pievienots CD ar meditatīvu Toma Juhņeviča mūziku, kā arī ar Andra Buļa ierunātiem dzejas tekstiem muzikālā pavadījuma fonā.

Krājums “Pieturas” iznāk drīz pēc nozīmīga pieturpunkta paša Andra Buļa dzīvē – viņam šogad aprit 30 gadi. Visticamāk, tāpēc dzejas tekstos ir jaušams vīrišķīgs briedums, ir attēlota visplašākā mīlestības jūtu amplitūda, skarti sociālie motīvi un asos pretmetos attēlota mūsu pasaule. 

“Vai esi ievērojis, ka pieturas ir dažādas: vientuļas un pamestas, neatklātas un aizmirstas? Un ir pieturas, kurās var sastapt eņģeļus... Par tām arī šī grāmata un mūzika.” 

Andris Bulis

Vairāk par grāmatu un CD uzzini šeit>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 17. jūlijs 2012 16:50

:)mēs visas esam stipras, lai apzinātos savas ieksējās rezerves ir jānonāk noteiktā situācijā.

svente 17. jūlijs 2012 16:05

Tu esi stipra sieviete. Tagad tādas ir retums. Vienīgais, ko varu teikt - noliecu galvu Tavā priekšā.

Sieviešuklubs.lv 17. jūlijs 2012 13:26

Paldies par iedvesmojošo stāstu! Liels prieks, ka esi spējusi tikt pāri visām grūtībām, apzinājusies, ka esi laimīga sieviete un tagad dzīvo, izbaudot ik dienu! (F)

ambera 17. jūlijs 2012 12:02

Pats galvenais novērtēt to kas Tev jau ir!;)

nosiguldas 17. jūlijs 2012 12:00

:)

Ilze_Liekmane 17. jūlijs 2012 11:40

Jauks stāsts :D