Nekur nav tik labi kā mājās...bet varbūt tomēr ir?

Autors: Linduchy, 2013. gada 9. aprīlis, 10:22:33
Nekur nav tik labi kā mājās...bet varbūt tomēr ir?

Nekur  nav tik labi kā mājās…bet varbūt tomēr ir?

Latvijā ekonomiskā situācija ir diezgan smaga…un tuvākajā laikā es nesaskatu kardinālus uzlabojumus. Ļoti daudz cilvēku ir izvēlējušies aizbraukt no valsts, oficālie statistikas dati rāda šausmīgus ciparus, bet domāju, ka realitātē tie ir stipri lielāki. Cilvēki mūk prom, un diemžēl lielākā daļa to dara finansiālu apsvērumu dēļ. Te nav vietas nosodījumam - jo visi grib dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos, veidot ģimeni ar bērniem, ceļot, iepirkties un atpūsties, neskaitot santīmus līdz algai.

Kārtējā mana paziņa ir sakrāmējusi visu savu nelielo iedzīvi un pārvākusies uz Lielbritāniju. Viņas gadījumā tas bija sagaidāms - dzīvoklis treknajos gados paņemts kredītā par milzīgu un absolūti neatbilstošu situācijai naudu, mazs bērns, izglītība vidējā, darbs Maximā pie kases. Paklausoties tos briesmu stāstus, ko viņa stāstīja par darba apstākļiem, brīnījos, ka viņa vispār tik ilgi izturējusi. 

Bet te ir stāsta otra puse - viņa aizbrauca uz citu valsti dzīvot, bet ne strādāt. Īsi pirms prombraukšanas viņa uzzināja, ka ir otrā bērniņa gaidībās. Sakalkulējusi, kas viņu sagaida te, nolēma, ka tur būs labāk…un ir arī. Viņa beidzot dzīvo, nav jāsatraucas par rēķinu laicīgu nomaksu, nav jāsatraucas par dzīvošanu, ēdienu un apģērbu. Protams, nav jau nekāda šikošana, bet dzīvot var - mierīgi, bez lieka stresa. Reizi gadā var atļauties doties paceļot. Par atgriešanos Latvijā vairs nedomā, tik vien kā atbrauc izmantot lētos medicīniskos pakalpojumus. Un tādu cilvēku ir tūkstošiem…

Daudziem cilvēkiem Latvijā būtu nepieciešama sociālā palīdzība, jo nespēj savilkt galus kopā, saņemot minimālo algu. Ja vēl ir jāīrē mājoklis un bērni skolā jālaiž - neiespējamā misija. Sociālā palīdzība ir laba un vajadzīga lieta, bet, vai tiešām šī palīdzība tiek sniegta īstajiem cilvēkiem. Piemērs ''iz dzīves'' - netālu dzīvo viena liela''zviedru ģimene'' (vairāki vīrieši, vairākas sievietes, pārojās un kopojās, bērni dzimst kā sēnes pēc lietus, un tad vecākie bērni pieskata mazākos) un, protams, tajā mājā ir tāāāds alkohola patēriņš, ka varētu noreibt, vien pastāvot pie viņu vārtiņiem. Darba nevienam no viņiem nav, vismaz ne oficiāla, ja nu kāda gadījuma haltūra sniegu pašķūrēt, bet tā kā lielāko daļu savas dzīves pavada zem grādiem, tad nu arī strādātāji no viņiem nekādi. Sociālie darbinieki periodiski apmeklē šo māju, bet pārkāpumus nesaskata. Un turpinās pabalstu izmaksa. Šādu piemēru, kur pabalsta saņēmējs dzīvo ''zaļi'', lietojot alkoholu un nesatraucoties par rēķinu nomaksu, jo sociālie dienesti/nodokļu maksātāji ir par visu parūpējušies, ir ļoti daudz.

Brīžiem, saskaroties ar šādām situācijām, paliek jocīgi - mēs maksājam nodokļus, lai tiktu uzturēts šāds dzīveseids. Protams, nenoliedzu, ir daudz cilvēku, kam palīdzība ir nepieciešama, bet reizēm palīdzība tiek ļaunprātīgi izmantota.

Kādas ir jūsu domas par pabalstu ļaunprātīgiem izmantotājiem?