Neatkarīgs es, bet ne diktators pāri robežām

Autors: SARKANIEMATI, 2018. gada 14. maijs, 23:23:20
Neatkarīgs es, bet ne diktators pāri robežām

Kopš pēdējā ieraksta, ir aizķērusi kāda doma, no lasīta raksta, novilkt robežu starp sabiedrības domām, uzstādījumiem, kā jābūt, ir katra cilvēkbērna pēdējais solis, lai atdalītos no saviem vecākiem un sāktu dzīvot SAVU DZĪVI. Un kad tas moments pienāk, tad cilvēks ir krustcelēs, uz kuru pusi doties, vai turpināt dzīvot atkarībā no sabiedrības domām kā būtu jādzīvo vai veido savu dzīvi no paša uzskatiem, pieredzes un attieksmes.

Laikam man ir pienācis šāds brīdis, jo ir sajūta, ka negribas dzīt sūdus jebkurā no savas dzīves jomā. Ir apnicis gribu, gribu un neko nedarīt. Ir apnicis ik pēc kāda laika caurskatīt savas ieceres un secināt ir izdarīts pilnīgi nulle. Ir jāizbeidz šis viss, ko varu nodēvēt par simulācijas spēli „Tā dzīvo pieaugušie”.

Ko pieprasa no pieauguša neatkarīga cilvēka, manuprāt:

Kas ir man? Vienmēr kaut kas mājās ir neapdarīts – te trauki nav nomazgāti, te veļa nemazgāta, te mājās sajaucies haoss, jo dzīvoju dzīvi un ievēroju svarīgāko, kur es vēlos ieguldīt. Kā mans vīrs saka – krāj sajūtas, nevis mantu.

Sveicieni aizgājušās neatkarības dienā un atrodiet savu neatkarību. Man vēl neizdodas atrast savu neatkarību, bet ceru, ka Tev tas var izdoties.