Mūsu mīļās mammas un omes

nosiguldas
nosiguldas 10. maijs 2012 09:01
666

Nebūtu pat iedomājusies, cik tomēr mēs sievietes iespaidojamies viena no otras un ir lietas ko nemanot viena nododam otrai, ja ne anketa par gudrībām un izteicienu pērlēm.

Es kā liela daļa mana vecuma bērnu savu bērnību pavadīju pie omes un viņa man bija vienreizējs cilvēks. Viņa bija stipra sieviete, māte un pati mīļākā omīte pasaulē. Kad manos 15, viņa nomira likās ka zeme ir apgriezusies otrādi.

Kad sāku atcerēties, ko gan viņa man bērnībā teica, pašai smiekli sanāca, aizpildīju anketu un vakarā runājoties ar saviem mājiniekiem pēkšņi noķēru sevi pie pazīstamiem vārdiem, kuri iznāca dabiski un paši par sevi saprotami. Es nekad neesmu varējusi saprast, kad vīrs smejās un saka, tev tie salīdzinājumi ir nepārspējami.

Tāpat ir atsevišķi vārdi, kas nāk no omes pūralādes, kas jauniešiem liekas tik smmieklīgi un nesaprotami, man savukārt liekas paši par sevi saprotami. Mana lielā meita kādā sarunā, teica, es tavus izteicienu pateicu kursā, tagad tas ir spārnotais teiciens. Bet spārnotais teiciens nav mans, tas ir omes un to lieto mamma, bet tagad arī es.

Ko esmu ievērojusi, lai cik mums negribētos līdzināties savām mammām, mēs reizēm runājam viņu vārdiem, pašas to neapzinoties. Bet neskatoties uz to, viņas mums ir vienīgās - labākas, sliktākas, bet mūsu un saules mūžu viņas nedzīvos. To ko esam pazaudējušas parasti saprotam, tad kad ir par vēlu.

Tapēc, šis ir tas laiks, lai piezvanītu, ja sen nav zvanīts, lai piedotu un nosūtītu apsveikuma kartīti pa pastu, lai vienkārši lieku reizi pateiktu -

ES TEVI MĪLU MAMMĪT, PALDIES PAR TO KA TU MAN ESI.

Arī Tu vēl vari pagūt aizpildīt anketu un laimēt īstu pērļu kaklarotu!

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kā tu izrādi uzmanību un mīlestību savai mammai? 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 10. maijs 2012 11:08

es arī visus vairs neatceros, žēl.

spaara 10. maijs 2012 11:01

Man dikti žēl, ka es nepierakstīju savas vecmammas pērļotos teicienus, viņai bija ļoti sulīgi izteicieni tādos latviešu vecvārdos, brīžiem varēja tik nojaust apzīmējuma jēgu, piemēram, lēlis ne dēlietis. Viņa ikdienā lietoja tādus vārdus, kā meitietis, dēlietis, ķēkis, ateja, oksts, olnīce (jūs zināt, kas tas ir?), gatavoja pontāgu, čures un citus parastus, bet pēc nosaukuma neatšifrējamus ēdienus. Atceros - maza apzinīga skolniece būdama centos iestāstīt vecmammai, kā pareizi jārunā :) tagad man patīk iemest pa kādam tādam vārdam citādi pareizajā runasstilā, lai valoda būtu ar garšu.