Mīlēt, draudzēties un dzīvot kopā bez aizspriedumiem!

19. februāris 2012 00:00
510

Kādēļ savu partneri nespiest apmeklēt jogas nodarbības un ko mums pašām tā patiesībā iemāca? Par to savās pārdomas ar Sieviešu Klubu dalās Kundalīni jogas pasniedzēja Agnese Guļāne! 

Attiecības, kas nav balstītas abpusējā cieņā un mīlestībā, mēdz beigties. Diezin vai tas ir „pateicoties jogai”, drīzāk pateicoties tām pārmaiņām, kuras sievietē ir notikušas jogojot, lasot, runājot, dziedējot sevi un meklējot atbalstu, risinājumus.

Vienatnē dzīvojot ar savu problēmu, trūkst spēka un iedvesmas kaut ko mainīt, trūkst ticības saviem spēkiem un liekas, ka šāda problēma ir tik īpaša, ka ar to esmu saskārusies tikai es, un tā nav risināma. Atveroties jauniem pārdzīvojumiem, iepazīstot sevi, iegūstot spēku, es domāju un ceru, ka sievietei pietiks drosmes pārtraukt destruktīvas attiecības. Tas, manuprāt, arī ir uzlabojums.

Man negribas sprediķot, bet ļoti bieži man meitenes prasa, kā piedabūt draugu iet/ darīt/ nedarīt XX, vai sūdzas, ka viņas, lūk, mainās, bet VIŅŠ nē. Vai veģetārietei ir jāgatavo gaļa savam gaļēdājam draugam? Kāpēc vīrieši baidās iet uz jogu u.tml.

Mēs ejam uz jogu sevis pēc, maināmies sevis pēc. Mēs (paldies Dievam!) nevaram izmainīt apkārtējo pasauli, bet varam mainīt savu attieksmi pret to. Bieži sievietes it kā prasa „brīnutableti”, kuru varētu vai nu vīram iebarot, vai pati apēst, lai lietas notiktu tā, kā tām „jānotiek”. Bet dzīve sastāv no dualitātēm un, faktiski, no šo dualitāšu jeb pretrunu risināšanas.

Tādēļ mēs, vīrieši un sievietes, dzīvojam kopā pārī, lai viens otru papildinātu, stiprinātu, mācītos un viens otru „spoguļotu”. Un interesantākais, ka tāds status quo (pēc kā tiecas brīnumlīdzekļa meklētājas) nemaz nav, tāds nepastāv. Visu laiku viss mainās – mēs maināmies, Zeme griežas, asinis pulsē, arī attiecībām ir jāmainās.

Mēs pieņemam vienus lēmumus, lai tos atkal mainītu, kad mainīsies apstākļi. Fiziski un garīgi vesels cilvēks to var salīdzinoši viegli izdarīt, nezaudējot drošības sajūtu, savukārt drošības sajūta ir tā, kas ļauj mums bez bailēm un apdraudētības sajūtas pieņemt citādo un atšķirīgo.

Esmu pārliecināta, ka tev ir ļoti daudz interesantu stāstu, ko viņam par jogu pastāstīt, un tikpat svētīgi ir paklausīties, ko viņš tev par zemledus makšķerēšanu vai zoli var pastāstīt.

Mūsu partneris arī brīnišķīgi, gluži kā spogulī var tev parādīt tevi pašu vai tevis izvēlētos problēmu risinājumus, un bieži šajā spogulī redzamais parādās pavisam citā gaismā nekā mums pašām labpatīk domāt, un ne vienmēr tas ir mums glaimojoši.

Tā cieņa, kuru tu vēlies no sava partnera saņemt, patiesībā staro no tevis, jo sieviete ir tā, kas „nosaka toni” visās attiecībās.

Tad nu es novēlu katram atrast to drošības „enkuru”, kas ļauj brīvi, cieņpilni un bez aizspriedumiem mīlēt, draudzēties un dzīvot kopā. Manuprāt, to visu dod joga kā ceļš uz sevis apzināšanos un apzinātu dzīvi.

Agnese Guļāne, Kundalīni jogas pasniedzēja

 

Agneses joga kurss sievietes reproduktīvajai veselībai centrā "Miervidi", uzzini vairāk>>

1

Bloga pirmo daļu lasi šeit!

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kā tev ar savu otro pusīti izdodas vienam otru papildināt, stiprināt, mācīties un vienam otru „spoguļot”? 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ilzepavasare 19. februāris 2012 08:03

Piekrītu rakstā teiktajam, it sevišķi par to papildināšanu, atspoguļošanu, mācīšanos, pieņemšanu.
Šeit var piemērot tikai vienu teicienu: "Kad izejam no komforta zonas, mēs augam".
T.i., kad izejam no "es gribu, lai" , "man ir patīkami, kad" zonas (kura dzīvē arī ir nepieciešama, jo tajā mēs atpūšamies, atgūstam spēkus augšanai) , tikai tad mēs augam.
Kad es pagriežu fokusu no "es tev pateikšu, kas ir labāk" uz "ō, cik interesants tu esi!", tad mainās viss. Un tas nav viegli.
Arī man nebija viegli, jo arī es esmu kādrezi gribējusi savu otro pusīti uz kaut ko piedabūt. bet, kad sāku likt viņu mierā, tad pavērās divas plašas pasaules manā priekšā: 1) manis pašas nodarbošanās, jo nu tām atlika vairāk spēka, ko agrāk pielku tam, lai pierunātu utro pusīti man pievienoties, 2) otrā pusītes hobiji, jo nu tos aplūkoju ar interesi, ar pozitīvu pieeju, nevis noliedzošu (jo tā nesakrita ar manu) . Rezultāts bija tāds, ka otra pusīte nu varēja beigt pretoties manām pierunāšanām iet kopā ar mani, līdz ar to pat parādījās interese par to, ar ko es nodarbojos.
Tagad man pat liekas, ka es nespētu cienīt tādu cilvēku sev blakus, kurš ietu tur, kur es teiktu, ka jāiet.
Tā es izaugu (kādā posmā).
Kā būs tālāk, tad jau redzēs.