Mēs esam viena vesela divas pusītes

nosiguldas
nosiguldas 10. oktobris 2013 11:41
1938

Ar katru mirkli kilometri mani nes arvien tālāk prom no mājām. Pilsēta nomaina pilsētu, valsts valsti. Es jau tagad skumstu pēc mājām. Man jau Jūs pietrūkst, vēl trīs dienas priekšā un tad es būšu mājās.

Cik ļoti es tevi mīlu saprotu tad, kad esmu tālu prom no mājām. Esmu ne reizi vien pieķērusi sevi pie domas, ka baidos zaudēt minūtes un stundas ko esu tev blakus. Es bieži jautāju liktenim, kapēc man vajadzēja zaudēt tik daudz laika līdz brīdim kad satiku tevi.

Es lūdzu likteni, lai ļauj mums pēc iespējas ilgāk būt kopā, jo pretējā gadījumā es zinu, ka mana pasaule neatgriezeniski sabruks. Vai tā ir mīlestība? Jā tā ir mīlestība. Es esmu pateicīga tiem spēkiem, kas man ļāva tevi atrast, jo zinu, ka tu esi mana otrā pusīte. 

Cik dzīvē sanāk savādi. Kad man bija 20 un pat 30 es nekad nebūtu pat paskatījusies uz tavu pusi, mēs bieži ārējo skaistumu mānīgi uzskatam arī par iekšējo.  Tava balss bija tā, kas mani pamodināja, tavas rokas tās kurās es sajutos drošībā, tava mīlestība- brīnums kam ticējām tikai mēs divi. Mūsu mazā sirsniņa, kas satur mūs kopā, kad nevaram nonākt pie kopsaucēja. Es bieži vēroju viņu, miedziņā, Jūs abi esat tik līdzīgi. 

Mums abiem paliek tik maz laika vienam priekš otra. Es ķeru katru tavu skatienu un izbaudu katru tavu skūpstu. Man tik ļoti mīļa ir tava maigā balss. Es gribu piederēt tikai tev, jo manā pasaulē vieta ir tikai vienam, tas ir tev.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Cerīte 10. oktobris 2013 20:44

Atceros Tavus iepriekšējos ,gadus 2 atpakaļ ,rakstītos blogus un esmu priecīga par Tevi.Paldies,tas ko Tu šodien uzrakstīji bija daudz intīmāks par jebkuru atklātu filmu vai grāmatu.Ceru ,ka ari viņš to izlasīs.