Mendelsona maršs vēl nav izskanējis, bet Tev jau nepatīk....

Kerstyna
Kerstyna 12. marts 2014 10:17
3955

Lasu pēdējo dienu SK forumu... cik daudz sāpju un vilšanās, un tas pavasarī, kad viss mostas jaunam dzīves ciklam. Radās dažas domas, pārdomas, izdomas....

Kāzu zvani, balta kleita, šleiers līdz zemei. Ziedi,  apsveikumi, skūpsti un asaras. Skaisti. Viss, ko Tu  gadiem esi gribējusi,  ir noticies. Vīrs pie sāniem, aube galvā, ko vairāk vairs....
....Bet pagājuši tikai daži mēneši laimīgās sievas statusā,  un Tu ar šausmām saproti, ka Tevi tavs vīrs kaitina arvien vairāk un vairāk.... Tev NEPATĪK tik daudz kas.
Tevi ir  pārņēmusi sajūta, ka esi  izvēlējusies nepareizo dzīvesdraugu. Tevi pārņem nepatika pret vīra runasveidu, viņa ģērbšanās stilu, jociņiem, kas tiek stāstīti nepieņemamās situācijās (piemēram, Tavā darba vietā).  Tevi pārņem sajūta, ka vīrs netiek līdzi Tavai attīstībai, ka viņa dēļ citi var skatīties uz Tevi "no augšas". Tev ir neērti par viņa uzvedību sabiedriskos pasākumos.
Iepriekš  kopā nodzīvotie gadi pazuduši kā nebijuši. Tu it kā esi apprecējusi kaut ko, bet ne to, ko domāji, ka esi apprecējusi. Milzīga vilšanās un nevienas atbildes - Ko tagad darīt?
Tu pamazām arvien nopietnāk sāc apsvērt domu par šķiršanos. No vienas puses - nevēlies viņu sāpināt, no otras - pašai paliek žēl sevis.  Vai iestājies bezceris? Iespējams -  jā ,un tikpat iespējams, ka nē.
Negribētos  ticēt, ka tās sajūtas radās pēkšņi vienā dienā pēc kāzām. Droši vien kaut kādi neapmierinātības iedīgļi ir bijuši iepriekš, bet vairāk gan neapzināti, vai arī negribējās uz tiem skatīties. Jo trīs gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai partneri iepazītu viens otru. un , ja ļoti gribās apprecēties , tad uz daudz ko var pievērt acis. Tāds zināms aprēķins.
Reizēm gadās, ka partneri, kopā padzīvojuši vairākus gadus, pieņem lēmumu precēties, ilūzijā, ka šis lēmums palīdzēs saglābt attiecības, kuras pamazām sāk šķobīties. Kad pēc kāzām nekas nemainās, bet kļūst vēl sliktāk, ilūzija nepiepildās un skumjas ir vēl lielākas. Nokrīt ilūziju brilles, sastopoties ar realitāti, - ir skumjas un izmisums. 
Attiecības ir puķe, kas ir kopjama un lolojama. Attiecības dzīves laikā nepārtraukti mainās, abi partneri mainās, saglabājot savu kodolu, dzīve visapkārt mainās. Un ir jāspēj pašiem mainīties līdz, pieņemot izmaiņas otrā cilvēkā.
Varbūt ne viss, kas lēni nāk - labi nāk? Vai īstenojot savus megasapņus nepadarām sevi un citus nelaimīgus?



Kādēļ sākt blogot Sieviešu Klubā?


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 12. marts 2014 18:35 hiperkeri

man ir cits variants,ka krīze tāda īsta iesākas pēc 5 gadu kopdzīves,tad 7 gados - jau sāk domāt par šķiršanos,bet 10 gadi ir vidējais laulību ilgums LV :D

hiperkeri 12. marts 2014 11:02

jūūū',tā notiek.Tā laikam ir tā slavenā 3 vai 4 gadu krīze,jo aprit pilns iepazīšanās cikls un tu redzi otru visā viņa būtībā un viņš atkal-Tevi-tavā.. Man arī ir bijuši tie brīži,kad otrs kaitina līdz nelabumam,bet to saspīlētību,kas manī ārdās,mierīgi varu novelt uz hormoniem,jo principā jau kopdzīves visos punktos viss ir lieliski! Neviens nav tik balts vai melns,jāmācās mainīties pašam laikam līdzi.