Medījums... (mulstošajām un kautrīgajām izlaist ;))

Linduchy
Linduchy 5. jūnijs 2015 20:26
5780

Skaļa mūzika, nebeidzami tosti un jautrības, prasmīgs bārmenis ar virtuozu kokteiļu pagatavošanas priekšnesumu, iereibušu, iekarsušu un uzbudinātu cilvēku pūlis...

Cieši pieguļoša, sarkana kleita, kas atstāj pavisam maz vietas fantāzijai, vien ļaujot miglaini nojaust, ka zem tās ir tikpat sarkana, mežģīņu apakšveļa – M. dāvana. Melnas siksniņkurpes un koši sarkani nagi. Garie mati vieglās lokās, nedaudz mežonīgi. Klejoju apkārt ar kokteili rokās, novērtējot situāciju, noskatot medījumu... Patiesībā drīkstēju tikai noskatīt medījumu, neko vairāk, bet...es nespēju sevi kontrolēt.

M. bija aizņemts ar viesiem – ar dažiem viņš apsprieda izklaides, ar citiem aizdomīgus darījumus. Piegāju klāt. Viņš aplika roku ap manu vidukli, bet nepārtrauca sarunu. Garlaikoti dzēru savu kokteili un sapņoju par izlaušanos. Ar mani TĀ nedrīkst apieties! Man ir jābūt uzmanības centrā! Vēl mirkli uzkavējos, bet blakustelpā pamanīju tikpat garlaikotu R., cenšoties atvairīties no uzmācīgas meičas. Maigi noskūpstīju M. vaigu un devos prom. M. pat nepievērsa tam īpašu uzmanību, kas mani saniknoja. Nolēmu, ka viņš ir pelnījis sodu par šādu uzvedību...

Piegāju pie R., kura acīs jau bija manāms izmisums no nespējas tikt vaļā no uzmācīgās meičas. Ar nevērīgu žestu liku meičai pazust, pretī saņemot sašutumu ar neglaimojošiem izteikumiem. Pagriezos pret nekauņu, bez vārdiem, tikai skatiens – un viņa steidzīgi devās prom.

-       Tu mani izglābi! – jautri iesmējās R.

-       Nepriecājies par to pārāk daudz, tev nāksies man to atlīdzināt... – viltīgi ieskatījos viņa acīs un iedzēru saldā kokteiļa malku.

-       Diez kādā veidā?

-       Nu to mēs izdomāsim...ejam! – ieķēros R. elkonī.

Visapkārt jautrā tauta priecājās par vakaru, nepievēršot it ne mazāko uzmanību mums. Mēs netraucēti virzījāmies uz izeju. Uzmetu paviršu skatienu M. - viņš vēl aizvien bija iegrimis sarunā, pat nepamanīja, ka esmu ieķērusies viņa brāļa elkonī un kaut kur dodos...

Mēs izgājām dārzā un apsēdāmies terases pītajos krēslos rožu ielenkumā. R. aizsmēķēja cigareti. Pavedinoši izņēmu kaitīgo trubiņu viņam no rokas un ievilku dūmu. Cigarešu dūmi vēsajā gaisā vijās kā pelēkbaltas, lokanas čūskas - augstāk un tālāk prom. Viņa skatienā iedegās iekāres liesma.

Klusumu pārtrauca R.

            - Tu tā arī neatbildēji, kā man nāksies atlīdzināt tev par glābšanu, – viņš viltīgi smīnēja. Viņa uzvedība bija izaicinoša. Man vairs nebija skaidrs, kurš kuru ir nomedījis, jo sapratu, ka man nebūs jāpieliek lielas pūles, lai padraiskotos ar šo puisi.

Viņš pieliecās man tuvāk, uzlika savu plaukstu uz mana ceļgala un maigi glāstīja to, pamazām virzot savu roku augstāk pa augšstilba iekšpusi...

Pasmaidīju un nepretojos. Viņu tas iedrošināja. Viņš pavirzīja manas biksītes un ieslidināja pirkstu manī, un smaids viņa sejā kļuva vēl saulaināks. Neapzināti iekodos savā apakšlūpā, vēdera muskuļi baudā saspringa.

-       Mazā, tu tak esi galīgi nogribējusies. To tā nevar atstāt. Es zinu, kā varēšu tev atlīdzināt par glābšanu. Ja reiz mans brālis tevi šodien atstājis novārtā, tagad būs mana kārta parūpēties par mazulīti.

Tas teksts bija tik smieklīgs, ka nespēju neko atbildēt, vien viltīgi smīnēju, un aplaizīju savas lūpas. Viņš uzmeta man vaicājošu skatienu.

-       Es neiebilstu, it nemaz, - pārliecināti un pavedinoši atbildēju.

Cigaretes tika nodzēstas pelnu traukā. R. piecēlās un pasniedza man roku...

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pikaboo 6. jūlijs 2015 12:54

... vai pieaicināt vēl kādus klāt (angel)

Linduchy 5. jūnijs 2015 20:42 Kerstyna

...vai piebiedroties (angel)ROFL

Kerstyna 5. jūnijs 2015 20:37

Mjā... forši...un tālāk? Tad varētu uzpērties M. pateikt brālim - Ā - re kur jūs, paldies , ka izklaidēji manu garlaikoto draudzeni... mēs nu iesim :D