Šis aizejošais gads nav bijis viegls, bet tomēr, ja tā paskatās atpakaļ, tad ik vienu pārbaudījumu, ik vienu grūtību varam vērtēt kā izaicinājumu savā dzīvē, ar kura pārvarēšanu topam dzīvesgudrākas.

Par nākamo gadu domāot, nāk prātā sen dzirdēts stāsts:

Kādā pilsētiņā notiek plūdi un ielas sāk applūst, garām mājai brauc glābšanas laiva un saka cilvēkam:

- Kāp iekšā!

Viņš atttrauc - es ticu Dievam un viņš neļaus visam applūst un mani izglābs.

Pēc kāda laika, ūdens līmenis ir krietni cēlies, brauc garām kuģis, no tā sauc cilvēkam:

- Kāp iekšā!

Viņš saka - es ticu Dievam un viņš mani izglābs!

Vēl pēc laika cilvēks sēž uz savas daudzstāvu mājas skursteņa, visapkārt ūdens klajums, pāri lido helikopters. No turienes sauc:

- Kāp iekšā!

Viņš saka - es ticu Dievam un viņš mani izglābs!

Pēc kāda laika ūdens visu pārņem savā varā un Cilvēks nonāk paradīzes vārtu priekšā, kur satiek Dievu un nikns prasa:

- Nu kā tā! Es tev, Dievs, uzticējos, bet Tu mani pievīli!

Uz ko Dievs atteica:

- Tu vienkārši esi muļķis, es tev trīs reizes sūtīju palīgus un devu iespēju izglābties, bet tu tās neizmantoji!

Nākamajā gadā vēlos novēlēt saredzēt iespējas, kuras tiek mums dotas un nebaidīties tās izmantot! Atcerēties, ka viss ir mūsu pašu rokās likts un kopā mēs varam ļoti daudz!