Manas dzīves mīlestības varavīksne - zaļā, no sirds un uz mūžu

nosiguldas
nosiguldas 13. septembris 2011 17:45
501

Rit diena pēc dienas, gads pēc gada, izskatās, ka viss ir kārtībā, darbs, bērni, ikdienas gaitas, bet sirds ir sasalusi. Un tā nemaz nav grūti, tikai atseviškos brīžos kā sniega karalienei, kad paliek siltāks un sirds sāk atsilt birst asaras, bet tas ir uz īsu brīdi...

 

 

Viņai jau ir pāri tršdesmit pieciem un ir skaidrs, ka viss, kas varēja būt jau ir noticis, nekas nav spējīgs satricināt viņas mieru un dzīves ritmu. Darbā ir kolēģi, mājā kaimiņi, ir arī draugi un tas arī viss.

 

Nekad nezini, kurā brīdī paceļot acis dzīvi sāksi skatīt citām acīm. Tas nebija kas pēkšņs, tā, ka uzreiz ir skaidrs, tā ir mīlestība, tas bija kas daudz dziļāks. Iespējams grūtības un pārbaudījumi, kas viņus sagaidīja un cīņa par iespēju būt laimīgiem, iespējams tas, ka viņiem vairs nebija divdesmit un šajā vecumā ir pavisam citi vērtību kritēriji. Tagad grūti to pateikt, bet tos piecus gadus, ko viņi ir kopā, katra diena ir kā pirmā, ja tās ir seksuālas fantāzijas, tad kopā ar viņu, ja nepieciešams viedoklis, tas būs viedoklis ko lūgt no viņa. Tagad liekas, ka tā bijis vienmēr, tikai viņš un viņa un mazulīte, kas ir šīs savienības piepildījums.

 

Viņa katru dienu pasakās dievam par to, ko tas viņai ir devis:

 

Par prieka asarām un smaidu,

 

Par jaunu dzīvi un mīlestību, par iespēju mīlēt un būt mīlētai

 

Par saullēktu un saulrietu, kas tagad ir krāsains, par to, ka viņa spēj uz dzīvi skatīties citām acīm, grūtības pārvarēt ar vieglu soli un gūt gandarījumu no katras nodzīvotās dienas.

 

Tagad viņa zin, kas ir tā īstā, vienīgā mīlestība - Mīlestība sirdij uz visu mūžu. Viņa nespēj iedomāties ne dienu bez viņas un viņš bez viņas. Ja tevis nebūs es nomiršu, viņš klusi čukstēja, viņa sastinga, jo tikai domas par to, ka viņai nebūs viņa likās baisas, viņa klusēja un pie sevis nodomāju, ja nebūs tevis, nebūs arī manis.

 

Mīlestību nevar sameklēt, nevar izdomāt, vai iepriekš uzrakstīt, tā vienkārši atnāk, tad, kad to vismazāk gaidi. Tajā īstajā un vienīgajā viss ir saskaņoti, gan domas, gan jūtas, gan bauda. Cieņa un savstarpēja saprašanās, uzticība un abpusējs atbalsts tā ir prasme sadzīvot, kas jūtas tikai pastiprina.

 

Mīlestība ir dāvana, kuru liktens pasniedz ne katram, cits to meklē visu mūžu un tā arī neatrod. Mīlestība dara mūs labākus, iejūtīgākus maigākus. Mīlētāji ir kā liktens mākslinieki, kuriem ir dots brīnumstalants, pasaulē raudzīties ar citām acīm, redzēt to kas nav dots citiem.

 

TU ARĪ VĒLIES PADALĪTIES SAVĀ MĪLESTĪBAS STĀSTĀ? PIEDALIES SIEVIEŠU KLUBA BLOGU KONKURSĀ: KĀDS IR TAVS MĪLESTĪBAS STĀSTS? VAIRĀK PAR KONKURSU LASI ŠEIT>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
heima 13. septembris 2011 18:32

skaisti uzrakstīts.......