Manas dzīves mīlestības varavīksne - sarkanā (seksuālā mīlestība)

nosiguldas
nosiguldas 8. septembris 2011 00:00
647

Savos divdesmit gados jau daudz pieredzējusi, bet sirdī vēl maza meitene, viņa soļoja pa dzīvi.  Kāzas, bērniņa piedzimšana, strīds, pēc kura, viņa neredzēja iespēju tālākai kopdzīvei, tad avārija un nu jau gadu jāstaigā ar kruķi. 

 

 

Sekss - kaut kas, kas izraisa riebumu, uz rokām saceļas spalvas un tad doma, kaut ātrāk tas beigtos. Protams, jautājums "kapēc tā "viņu neatstāja ne mirkli, jo kursa meitenes stāstīja, ka tas esot kautkas neizsakāms.

 

Lēnām klibojot uz darbu, pāris kilometrus, ko mēroja katru dienu, viņai bija daudz laika pārdomām. Kādā no dienām ,kad viņa atkal gāja ierasto ceļu, kāds uzsauca'"sveiki". Tas bijas viņas draugu paziņa, kas smaidīdams, skatījās uz viņu pa atvērtu mašīnas logu.  Ar viņu bija viegli, katra tikšanās bija kautkas gaišs, viņu netraucēja, tas, ka viņa klibo, ka viņai ir mazs bērniņš un tas, ka viņai bija kaudzēm dažādu muļķīgu aizspriedumu. 

 

Viņi runāja par visām tēmām, tikai aizskarot intīmākas, viņa nosarka un nolieca galvu. Iespējams tas bija iemesls viņu attiecību turpinājumam.

 

Viņš piecēlās no gultas un ieslēdza mazo naktslampiņu, mēs mīlēsimies gaismā. Es nevaru, viņa klusu nočukstēja. Es iemācīšu tevi mīlēt savu augumu. Nekad nesaki seks- tā ir mīlestība, māksla mīlēt otru cilvēku. Vīņs maigi pieskārās viņas augumam un novilka viņas drēbes, tagad aizver acis un nepieskaroties man viegli ar pirkstu galiem iepazīsti manu augumu. Jūti manas izjūtas, tu to jutīsi zem saviem pirkstiem. Viņas rokas viegli slīdēja pa viņa augumu, tik tiko pieskaroties un katra viņa auguma vibrācija radīja pasakainas izjūtas. Viņš mācīja viņu soli pa solim mīlēties caur ko iemīlēt savu un vīrieša augumu, nav nepilnību, jebkurš augums ir skaists atdodot sevi otram.

 

Kādu nakti viņš atkal piecēlās, pasmaidīja un aizgāja, tikpat negaidīti, kā viņš uzradās, tik pat negaidīti arī nozuda. Istabā bija gaišs kā dienā, dega sveces, viņa neraudāja, kailo augumu viegli glāstīja vasaras vējš. Katru viņa kustību atceroties augumu pārņēma savādas sajūtas, likās, ka viņa paceļas spārnos. Viņa bija laimīga, un tik ļoti gribējā šīš izjūtas saglabāt nemainīgas. 

 

 

TU ARĪ VĒLIES PADALĪTIES SAVĀ MĪLESTĪBAS STĀSTĀ? PIEDALIES SIEVIEŠU KLUBA BLOGU KONKURSĀ: KĀDS IR TAVS MĪLESTĪBAS STĀSTS? VAIRĀK PAR KONKURSU LASI ŠEIT>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies