Manas bērnības zeme

nosiguldas
nosiguldas 19. jūnijs 2012 11:00
658

Vai arī Jums ir vēlēšanās atgriezties vietā, kur pagājusi Jūsu bērnība. Mani laiku pa laikam pārņem tāda vēlēšanās un šo svētdienu nolēmu, ka visi sabiedriskie darbi nedaudz pagaidīs un es pavadīšu dienu ar savām mīļajām meitiņām, mēs dosimies uz manu bērnības vietu un arī vietu, kur piedzima Kika. Tam bija nopietns iemesls, dārza svētki.

Mana dzimtā vieta ir Krimuldas sanatorija, te pavadīju bērnību un iepazinos ar savu pirmo vīru, te atgriezos pēc Edžiņa piedzimšanas un ilgi naktī skatījos pa koridora logu, kad piedzima Kika un es cerēju, ka vīrs atbrauks pie mums kaut uz mirklīti.

Te kopā ar pārējiem bērniem gājām uz sanatorijas ābeļdārzu zagt saldos ķiršus, pēc kā saņēmu kārtīgu pērienu. Te tupēju uz celīšiem un turēju mazo galviņu omītes klēpī, bet viņa mani glāstīja un teica, tev manis pietrūks. Man viņas pietrūkst vēl šo baltdien.

Nekas te nav mainījies, lai arī tā ir viena no vietām, kuru apmeklē tūristi, zāle nav nopļauta un visur ir jūtama pamestība. Uzgāju mājā, kur biju izaugusi, nekas nav mainījies par 17. gadiem pat remonts nav veikts, koridorā mūsu vecais soliņš, logi tukši ar ko saprotu, ka manas vecās kaimiņienes ir jau aizgājušas citā saulē.

No gaidītā pasākuma gandrīz nekā baudāma nebija. Vienīgais peoniju izstāde un amatieru teātris. Dīvaini, vai patiesi mēs latvieši nemākam neko izdarīt labi, vieta ir patiesi baudāma, tikai prasās nedaudz pielikt roku, ir jūtams, ka šai vietai kā nebija saimnieka tā viņa nav.

Visā pasākumā bija tikai viens labums, mēs bijām kopā un bija jauka iespēja visām trim pabūt vienām bez vīriešiem, sievietēm arī pavisam maziņām reizēm vajag brīvību.

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kad Tu pēdējo reizi biji vietā, kur pagājusi Tava bērnība?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
meitene19 19. jūnijs 2012 18:42

Kad braucu uz dzimto pusi vienmer pārņem tāda dīvaina sajūta,ka liekas,ka tu tiešām lido un esi mājas...

sandrulish 19. jūnijs 2012 18:19

Mana bērnība tika pavadīta Rīgā- Imantā, biezi uz turieni braucu ciemos, jo tētis tur dzīvo...Ir ir tā sajūta, ka tur jūtos labi! (Y)

sandero 19. jūnijs 2012 15:31

Jā, arī manī ir bijis aicinājums apmeklēt vietas, kurās pavadīta bērnība. Laikam jau interese kā tur ir tagad un kas mainījies. Esmu bijusi dzimtajā pusē un jāsaka, ka daudz kas mainījies. Pilsēta pārvērtusies, bet sajūtas tomēr palikušas tās pašas. :)

mazaa raganina 19. jūnijs 2012 11:02

Es labprāt tur atgrieztos, bet uz vietu,kur pavadīju savu bērnību nemaz nedrīkstu braukt. Tas tagad ir privātīpašums, domāju,ka saimnieki nesapratīs manu vēlmi staigāt pa viņu īpašumu....