Mana pirmā Lielā mīlestība

pece
pece 6. decembris 2010 14:14
661

Šoreiz nerakstīšu par pirmo skūpstu skolas koridoros, par pirmo diskotēku un kopējo ceļu uz mājām, bet gan par pirmo Lielo mīlestību.

 

 


 

Satikāmies kopā studējot, pirmo gadu tā ar nostaigājām viens otram garām, bet tad sanāca rakstīt vienu kopīgu darbu, tad nākamo, tā pamazām satuvinājāmies, lai gan katrs bijām „no citas operas”. Viņš nācis no visnotaļ inteliģentas ģimenes, tēvs profesors, dzimis, audzis pilsētnieks, es meitene no laukiem, no ģimenes ar stabilām vērtībām, kurai vecāki līdzi dzīvē bij iedevuši pārliecību, ka iegūstot augstāko izglītību, maizītes pelnīšana veiksies vieglāk.

 

 

Tā nu draudzējāmies, kalām kopīgus nākotnes plānus, lai gan mūsu uzskati par laimīgu nākotni atšķīrās, viņš bija pārliecināts, ka laimīga nākotne nav iedomājama Latvijā un teorija ir laba joma visai dzīvei. Man vienmēr ir gribējies ģimeni, bērnus un stabilitāti, nevis klīšanu pa pasauli. Un plikie teorētiķi manās acīs ir un paliek „plānā galdiņa urbēji”. Tā nu jaunības maksimālismā un jūtu karstumā mēģinājām otru pārtaisīt pēc savas piegrieztnes, kā divas kalnu kazas stāvot uz klints, uzstājot uz sava un neesot gataviem piekāpties otram kaut par mata tiesu. Tā nu stīvējāmies ne vienu gadu vien – kopā veselus piecus.

 

 

Lai arī attiecības paputēja kā migla izklīstot, no tām ieguvu sev ļoti daudz.

 

 

Vispirms jau pārliecību par to, ka attiecības ir divu cilvēku kopdarbs, ejot ar skatu vienā virzienā, nevis otru bīdot un pārtaisot pēc savas ideālās piegrieztnes. Līdz ar to veidojot nākamās attiecības un izvēloties kandidātus es nebūvēju vēlamo paradumu un īpašību listi, bet gan formulēju to, ar kādiem paradumiem un īpašībām, es nekādi nebūtu gatava sadzīvot, tādējādi izslēdzot vajadzību sevi lauzt pārlieku.

 

 

Attiecībās, lai tās būtu veiksmīgas, ir jābūt tai sauktajai win- win situācijai, kur no katra individuālās rīcības iegūtu abi, kā arī attiecībām ir jāceļ spārnos un jādod iespēja lidot, nevis pie kājas jāpiesien dzirnakmens un ap vidu jāliek bremzējošs parašūts.

 

 

Pateicoties šīm attiecībām, es atradu iespēju studēt ārzemēs, kur pabeidzu maģistratūru. Es biju to plānojusi, bet tā kā vienlaikus strādāju un mācījos, tad biju atlikusi to uz kādu brīdi, bet puisis bija ļoti uzstājīgs šajā jautājumā un pierunāja mani izmantot visas iespējamās un neiespējamās iespējas pieteikties studijām, ko arī mīļā miera labad darīju, jo neticēju, ka tā var paveikties, bet paveicās! Tiesa, studijas katram savā pasaules malā izrādījās beigu sākums, bet tas droši vien būtu tāpat pienācis un studijas bija tikai kā katalizators.

 

 

Attālums man iemācīja vēl vienu lietu. Stāsts sākas ar to, ka izlasīju žurnālā par veidu kā uzlikt aizsardzību mīļotajam no visādām nelabvēlīgām ietekmēm un nodrošināt ciešāku emocionālu saiti. Nezinot un nesaprotot, ko tas īsti nozīmē, izpildīju šo rituālu. Nezinu vai pateicoties tam  vai kādu citu apstākļu sakritības rezultātā kopš tā laika sajutu  sava mīļotā emocionālo stāvokli, to kas ar viņu notiek, zināju kurā brīdī viņš par mani domā, kad raksta vēstuli, kas būs vēstulē un kad tā mani sasniegs, tāpat arī to, kad viņš nokļuva avārijā un pārgulēja ar citu. Pēc attiecības izbeigšanās ļoti daudz strādāju pie tā, lai šo saiti noārdītu, un neesmu šo te mēģinājusi atkārtot, jo tikt vaļā no tā bija nežēlīgi grūti. Kaut gan kaut ko līdzīgu esmu izveikusi ar saviem bērniem, bet tas tomēr ir citādi.

 

 

Viens no lielākajiem ieguvumiem no šīm attiecībām ir bezgala foršā pirmā seksuālā pieredze un pilnveidošanās. Kad man prasa – kad es zaudēju savu nevainību, tas es nemaz uz šo jautājumu nespēju atbildēt. Parasti jautāju – lūdzu precīzi formulējiet, ko nozīmē zaudēt nevainību? Izklausās murgaini un dīvaini? Bet ko lai es atbildu, iesākumā pāris gadus mums bija attiecības, kurās izmantojām pettingu (glāstus) un skūpstus – abi šādā veidā novedām viens otru līdz neskaitāmiem orgasmiem. Tad sekoja nākamā fāze – apguvām orālo seksu, un tā bezgala plašās iespējas. Tad apguvām kopā vēl visādas interesantas lietas un visbeidzot, jau tuvojoties attiecību iziršanai pēc gandrīz piecu gadu attiecībām, beidzot tas notika tā kā to saprot vairums. Katrā ziņā manā dzīvē pēc tam ienākušie vīrieši šo ir ļoti novērtējuši. Līdzīgu pieredzi novēlētu visām, īpaši savai meitai!

 

 

Kādēļ viss beidzās – pārāk atšķirīgi mēs bijām, pārāk daudz jaunības maksimālisma mūsos un pārāk atšķirīgi mērķi dzīvē. Es nezinu ko Viņš dara šobrīd, bet pēdējās ziņas bija, ka strādā par pasniedzēju Kanādā un joprojām ir viens. Jebkurā gadījumā esmu novēlējusi un novēlu Viņam visu to labāko dzīvē!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pece 6. decembris 2010 18:39

Tā kā stāsts jau tā izvērtās garšs, nolēmu uzsvaru likt uz skatu no šodienas un dot novērtējumu, kāpēc neizdevās un ko esmu no tā mācījusies, kas man šķiet daudz svarīgāk kā stāstīt par pirmo skūpstu, aklo acu skatu, rozā mākoņiem, dievināšanas periodu un kopīgiem nākotnes plāniem.

silva9 6. decembris 2010 15:57

Lielisks stāsts.

Noelle 6. decembris 2010 15:36

mantra, bet kur rakstīts, ka LIELĀ MĪLESTĪBA Tev ir tieši tas pats, kas Pecei?

Man šķiet, ka no stāsta ir ļoti labi saprotams, kāds tam sakars ar lielo mīlestību. :)

saulje 6. decembris 2010 15:15

kā tādu saiti var izveidot?

mantra 6. decembris 2010 14:43

Un kur te kaut vārds par Lielo mīlestību? Es izlasīju tikai par divu cilvēku atšķirībām un nespēju palikt kopā.

jana 6. decembris 2010 14:41

Jaunības maksimālisms, cik pareizi un labi teikts....

Aggie 6. decembris 2010 14:34

...skaista atklātība...

6. decembris 2010 14:23

Ļoti jauks un atklāts stāsts! :)