Mana ģimenes dzīve

Iveta - tereeze
Iveta - tereeze 31. janvāris 2017 13:15
1440

Par šo tēmu ir daudz runāts draudzeņu starpā un par to raksta visos žurnālos un interneta lapās, un par cik viena no mūsu ģimenes tradīcijām ir katru gadu doties uz Ledus skulptūru festivālu Jelgavā, ielūgumi būtu tieši laikā, tāpēc arī es vēlos padalīties par savu ģimenes dzīvi. 

Ar vīru esam kopā jau divpadsmito gadu, kā precēts pāris esam no 2013. gada, kad arī mūsu ģimenē ienāca mūsu dēliņš. Pa šo laiku mums ir gājis visādi. Pirmos trīs gadus nodzīvojām kā pasakā. Nebija nedz strīdu, nedz pārpratumu, bija kaisle. Viss bija fantastiski. Bet pēc tam mūsu attiecībās iestājās lūzuma punkts. Sākām kašķēties ne par ko, sākām viens otrā ievērot trūkumus, arī kaisle sāka izzust. Nevarējām saprast kas ar mums notiek. Saprotot, ka ilgāk tā vairs nevar, saņēmāmies un izrunājāmies un tas palīdzēja. Un tā ar pavisam maziem kašķīšiem dzīvojam kopā jau daudzus gadus.

Kā mēs tiekam galā ar savām mazajām krīzītēm?

  1. ‘’Mēs’’– attiecībās svarīgākais ir mēs nevis ‘’Es’’ un tā mēs spējam saglabāt līdzsvaru attiecibās. Mēs cenšamies spert soli viens otram un priecājamies par kopīgi sasniegtām lietām, par viens otra sasniegumiem.
  2. Izrādās, ka mazi strīdi stiprina attiecības, nevis tās sagrauj. Strīdu situācijā mēs izsakām savu viedokli un kopīgi mēģinām pārvarēt grūtības, mēs esam iemācījušies neapadoties un nemukt prom no problēmām.
  3. Arī seksam ir būtiska loma attiecībās. Es agrāk domāju citādāk, bet pēc kāda laika sapratu, ka seksam arī jābūt un vismaz trīs reizes nedēļā, citādāk mīļais pa mājām staigā kā bubulis un viss viņam ir slikti. Ja godīgi brīžiem liekās, ka viņam nedot ēst, dot tikai seksu. Kaut arī ir reizes, kad to nemaz negribas, bet par to citreiz.
  4. Māksla ieklausīties. Brīžos, kad redzi, ka otrā pusīte nav omā, ir jācenšas viņā atgriezt labais garastāvoklis. Ir jāizrāda rūpes un interese par otru cilvēku.
  5. Un pats galvenais, kas mūs satur kopā ir sapratne par ideālo un realitāti. Sākumā mums visiem ir rozā brilles, tomēr pakāpeniski tas pāriet un iestājas ikdienas rutīna. Un tas rozā briļļu periods palīdz mums/man tikt galā ar likteņa nebūšanām. Mūsu atmiņās glabājas šie skaistie mirkļi un kopdzīves laikā mēs iemācamies pieņemt viens otru tādus kādi mēs esam.

Veidosim savu ģimenes dzīvi laimīgu, harmonisku un mīlestības pilnu!

 

Brīvo tēmu blogu konkurss!

20170130092923-47674.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ofelija 31. janvāris 2017 19:19

Paldies ,ka padaliijies!Daudzas gimenes neveelas daliities saados briizos,bet man patiik palsiit citu domas,jo es domaaju-neviena lauliiba nav bijusi gluda,lai kaa cilveeki teiktu,ka viss bija briiniskiigi!!
Man lielaa kriize iestaajaas peec 18gadiem!Es vienmeer teiksu-mans pirmais viirs bija vienreizeejs cilveeks,bet notika tiesi tas,kas notiek laikam loti biezi-saprataam ,ka nav vairs nekaa kopiiga,iznemot beernus!Skan skarbi,bet kaadreiz viens grib "augt",bet otrs ir iestidzis ,ir laimiigs kur atrodaas,negrib mainiities un tad attieciibas saak brukt!
Juus esiet malaci-cinaties!!!