Mana dienasgrāmata - Vecums nenāk viens
pece 13. septembris 2013 06:59
1119
Šonedēļ sanāca divas pilnas darba dienas pabūt kursos. Lai arī tēma interesanta, pasniedzējs atraktīvs un kolēģi forši, dienas beigās secināju, ka esmu piekususi vairāk nekā darbā esot. Biju gatava izklāties kā plācenis uz pannas, sasliet kājas pret debesīm un neko, neko nedarīt.
Kādreiz gan paspēju i mācīties, i uz pulciņiem, i mājasdarbus nebij par grūtu izpildīt. Tāpat mana meita to visu paspēj ik dienas un pēc divām mācībās pavadītām dienām, man gribas viņai bez maz medāli piešķirt par to, ko viņa ik dienu dabū gatavu!
Tā jau ir - vecums nenāk viens, koplektā šoreiz sūtot jaunas prasmes un grūtumu mācībās!
Kā ir ar jums?
Bilde no ibot.rikers.org
Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!
Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Tas nogurums bieži atkarīgs no klientiem
Dažreiz kad ir ļoti daudz klientu,jūtos spēka pilnāka nekā,kad ir daži un ir vairāk brīva laika 
Bet arī vecums nenāk viens 
mmm, personīgi man sagurums ir no ilgstošas sēdēšanas, bet ne no fiziskām aktivitātēm, jo vairāk tās ir , jo man ir lielāka enerģija, ko es nevaru absolūti teikt par sēdošu darbu vai mācīšanos...
Tā jau ir - katram laikam savi labumi
Vairs nevaru 2 1/2 diennaktis pavadīt darbā un justies gana mundri, lai saimniekotu vēl mājās..... ir jau gurums kaulos.
Nu viss, kas nav pierasts, šķiet nedaudz grūtāks... Ja pierastu, tad jau gan nebūtu tik traki!
Bet skaidrs, katram vecumposmam ir savas iespējas! Tāda kapacitāte un enerģija, kāda ir padsmit un divdesmitgadniekiem, vairāk nav nekad. Tomēr "ar vecumu" nāk klāt citas labas lietas: prāts, harmonija, empātija, dzīves stiprums un pārliecinātība