Mana dienasgrāmata - STOP
Tā jau ir, ka ik pa laikam vajag vairāk laika veltīt sev. Mazliet sevi palutināt un palolot un ja to neprotamies pašas, tad dzīve izsniedz „STOP” zīmi, manā gadījumā slimības izskatā. Tad, kad tik ļoti gribas ātri, ātri tikt uz pekām, kaut kā nesanāk.
Vakardien, pēc ārsta apmeklējuma, jutos riktīgi slikti – piekususi, dusmīga uz netaisnību, ka neesmu vesela, nolēmu iegriezties bodē un nopirkt sev kādu kārumu ar ko sevi palutināt. Izstaigāju bodi no viena gala līdz otram un sapratu, ka nekas no tā, kas ir bodē mani neuzrunā. Tanī brīdī sapratu, ka ir slikti ar mani! Tā ar neko nenopirku. Toties sāku saprast bērnus un viņu niķus slimojot! Biju gatava krist gar zemi, sist kājas un čīkstēt, vienkārši tāpēc, ka ir slikti un nevaru darīt to, ko gribētu.
Šī nav pirmā reize manā dzīvē, kad brīdī, kad gribas būt dzīves mutulī, man tiek izsniegta STOP zīme.
Vai arī jums tā gadās?
ai,cik žēl,ka Tev neizdodas izveseļoties.Sūtīšu savus labos fluīdus!
Jā,nesen iegāju es veicī,parasti man gribas visu.Jā,pilnīgi.Un,jo vairāk staigāju pa veikalu,jo mazāk gribējās.Tā es tiku vaļā no sava šopaholisma.Kļūstu apzinīgāka
Bet kāpēc novājinās imunitāte? Tāpēc, ka nav smalkas vaļas par to padomāt - ir jāskrien, jāņemās, jāstreso.....
Es šoreiz liktu uz pārlieku lielu stresu un pārdzīvojumiem. Bet būs jau lab, lai arī izrādās, ka ir sliktāk kā sākumā domāju - šī slimība ir ārstējama
Nu, reizēm tas ir vienkārši novājinātas imūnsistēmas dēļ.
Slimība ir mājiens no augšas, vai spēriens no Sargeņģeļa. tas nozīmē - apstājies, piebremzē, padomā.
Bet vispār - turies un veseļojies
Jā, man ir tā bijis, kad mēdz būt tā, ka pēc ilgiem laikiem notiek kāds pasākums, plānojas kāda feina izraušanās no mājām, bet še tev - jāsaslimst. Spilgti atceros pagaišo gadu, kad Aizputē norisinājās Freimaņa piemiņas koncerts un tai pašā laikā plāns braukt uz Rīgu svinēt draugam vārda dienu. Nu netiku es ne uz vienu, ne otru pasākumu, jo saaukstēšanās bija pamatīga.
Guļu jau guļu, cik varu pagulēt. Pirmās dienas riktīgi noguleju kā lācis savas 20 stundas.....
Dzeru tējas, lai viss skalojas laukā.
Atcerējos bijušās kolēģes tekstu: nez kurš izdomājis, ka slimojot ir daudz jāguļ un jādzer - pamēģiniet izdzert pāris krūzes tējas un laimīgi gulēt
pažēlot sevi gadās, kam negadās!
Bet, ja patiešām vēlies izveseļoties - nestaigā pa bodēm, bet guli. Blakus ūdens pudeli, varbūt kādu grāmatu, internetu vēlams atslēgt - un guli. Visu dienu no vietas. Tad arī organisms atpūtīsies, saņemsies un...
Īstā sevis palutināšana ir atpūtā un sevis pažēlošanā,varbūt pat paraudi kamēr citi neredz.
Vispār man ir vairāk pretēja pieredze, ir protams arī gadījies saslimt vai justies slikti, kad kāds svarīgs pasākums uz kuru gribētos būt formā un baudīt, bet pārsvarā vismaz man ir tā, ka šo slimošanas STOP zīmi man iedod tad, kad patiešām esmu pārgurusi no visa.
Nesen nolikos tieši uz vienu dienu... mazliet temperatūra, un galva griezās tā, ka pat datorā īsti nevarēju paskatīties un laiku nosist, sanāca vienkārši gulēt gultā visu dienu un neko nedarīt, jo neko padarīt nemaz nevarēju, jo galva griezās kā karuselī gan guļot, gan stāvot. Acīm redzot organisms pateica PIETIEK, diendienā ņemoties pa 3 darbiem, sēžot pie datora ,katru dienu un pēc darba aktīvi darot vēl citas lietas, līdz vakarā iekrītu gultā pilnīgā bezspēkā. Organismam apnika... Pēc tās diena jutos, pat ļoti labi, izņemot tas ka mugura sāpēja no gulēšanas tā, ka paelpot nevarēju
Brīžos kad pašas nemanām kad vajag piebremzēt un atpūsties, organisms izmet erroru un pieprasa restartu
Protams, gadās. Veselības problēmas ir tās, kuras mēdz vienkārši atnākt, pat nebrīdinot. Lai cik laimīgs cilvēks nebūtu, lai cik veiksmīga dzīve viņam nebūtu, bet veselība var klibot ikvienam, agrāk vai vēlāk, biežāk vai retāk, bet visiem!
Veseļojies!