Mana dienasgrāmata - Saules staru apsīdēts rozā mākonis jeb gribu atvasaru!
Šorīt pamodos, pavēros logā un ieraudzīju pelēkās debesis. Saviebos. Man gribas atvasaru! Pēkšņi paskatos citā virzienā un tur - smuks rozā mākonis, no otras puses saules staru apspīdēts! Uzreiz bij vieglāk piecelties.
Tā jau ir pavasarī klīda jociņš, ka vēlo pavasari kompensēs agrs rudens, bet tā vien šķiet, ka jociņš kļūst par īstenību. Laika apstākļi Latvijā kļūst kontinentālāki un vasaras karstākas un īsākas. Negribas domāt, ka tas varētu nozīmēt aukstākas ziemas!
Bet man tā patīk vērot ļaužu ģērbšanos uz ielas, kad mijas gadalaiki - viens vēl vasaras kleitiņā uz lencītēm un basenēs, otrs jau kārtīgā rudens jakā ar zābakiem kājās. Lai arī man ilgāk gribas vasaru, tomēr esmu no skapja izvilkusi žaketi ar oderi, jo tā negribas vilkt laukā ko rudenīgāku.
Kā ir ar jums? Jau rudens sezonas drēbes izpurinātas?
Es arī vēl pamatā staigāju vasaras drēbēs, parasti uzvelku pa virsu plānu trikotāžas/plānā adījuma jaciņu. Vienu dienu biju izgājusi ārā trencī un sajutos par smagu, lai arī bija auksti un prasījās apģērbt kājas, nevis kailām kājām un svārkiem.
Kā pirmā pazīme apģērbā, ka sāku pāriet uz rudens garderobi - ir apavu maiņa. Parasti sāku kombinēt vasaras apģērbu ar rudens apaviem - slēgtām kurpēm, rudens zābakiem. Un tikai pēc tam jau nāk virsdrēbes.
O jā, par to migliņu tā ir. Man tuvumā viens neliels kalns ir, arī patīk uzkāpt un pavērot dabu no augšas, kalna augstienē ļoti labi attīstās filozofija...
Katram gadalaikam ir savs skaistums, bet man mīļākais no gadalaikiem ir tomēr pavasarsi. Vispār jau nav ne vainas arī rudenim, bet biežās drēbes veļ negribas.... kaut kā tā!
Man gan jau gribas rudeni
Tas mans mīļākais gadalaiks: rudens vēji, rudens lapas un rudens skumjas - viss pieder pie lietas!
Eh, šogad esmu bik no tām čīkstulēm, kurai negribas tik ātri rudeni, ziemu... Gribu atkal maiju
Šorīt gan saulains rītas un zāle tik bagātīga ar rasas lāsēm. Apavus mazā zālītē jau nobradāju slapjas staigājot ar suni.
Tiesa rudenī var vēl priecāties, ka ir vēl tādas dienas, kad vari izžaut laukā veļu. Šodien man vešas diena. Un ne tikai man
Pilni striķi jau sakarināti ar kaimiņa veļu. Jāvaktē, kad atbrīvosies un jānostājas starta pozīcijā, kamēr kāds cits nepaspēj sakarināt 
Man nemaz vēl negribas rudeni
kamēr silts pieturos pie kleitiņas un basenēm 
,bet esmu arī jau putekļus noraususi no rudens drēbēm 
Pirmkārt-tuvākais laiks mūs lutinās ar siltumu un sausumu.Otrkārt-rudens būs!!!Un nevajag censties viņu ignorēt ,bet gan laicīgi uzpucēties ,uzvilkt to ko vasarā nevarējām un ziemā ari ne.
Lai kā nevēlos to atzīt, bet rudens piesaka savas tiesības arvien vairāk.Šodien ir cerība uz siltu un saulainu dienu. Starp citu,man patīk vērties mākoņos un vizualizēt tos par kalniem....parasti rudenī man uznāk šāda nostaļģija...Bildē mākoņi tiešām kā kalni...
Šorīt tieši nopētīju kalnus, staigājot, tādā biezā miglā tīti, tas izteikti ir tikai rudenim sākoties, skats tāds kā pasaku filmās par apburtajiem mežiem, pasakaini, bet mežonīgi
Par apgērbu neizteikšos, kā Hiperkeri teica, mani nevar ņemt nopietni
Kādas "bābas, tāda vasara" , zini to krievu anekdoti, kad vecenes šķedējas, ka neesot nekādas "babje ļeto"? Viens vīrišķis šām saka - "kakije babi, takoje i ļeto" Tā, kā būs jau arī forša atvasara