Mana dienasgrāmata - Saules staru apsīdēts rozā mākonis jeb gribu atvasaru!

pece
pece 4. septembris 2013 07:06
822

Šorīt pamodos, pavēros logā un ieraudzīju pelēkās debesis. Saviebos. Man gribas atvasaru! Pēkšņi paskatos citā virzienā un tur - smuks rozā mākonis, no otras puses saules staru apspīdēts! Uzreiz bij vieglāk piecelties.

Tā jau ir pavasarī klīda jociņš, ka vēlo pavasari kompensēs agrs rudens, bet tā vien šķiet, ka jociņš kļūst par īstenību. Laika apstākļi Latvijā kļūst kontinentālāki un vasaras karstākas un īsākas. Negribas domāt, ka tas varētu nozīmēt aukstākas ziemas!

Bet man tā patīk vērot ļaužu ģērbšanos uz ielas, kad mijas gadalaiki - viens vēl vasaras kleitiņā uz lencītēm un basenēs, otrs jau kārtīgā rudens jakā ar zābakiem kājās. Lai arī man  ilgāk gribas vasaru, tomēr esmu no skapja izvilkusi žaketi ar oderi, jo tā negribas vilkt laukā ko rudenīgāku.

Kā ir ar jums? Jau rudens sezonas drēbes izpurinātas?

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver SAVU blogu arī tu!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 4. septembris 2013 13:40

Es arī vēl pamatā staigāju vasaras drēbēs, parasti uzvelku pa virsu plānu trikotāžas/plānā adījuma jaciņu. Vienu dienu biju izgājusi ārā trencī un sajutos par smagu, lai arī bija auksti un prasījās apģērbt kājas, nevis kailām kājām un svārkiem.

Kā pirmā pazīme apģērbā, ka sāku pāriet uz rudens garderobi - ir apavu maiņa. Parasti sāku kombinēt vasaras apģērbu ar rudens apaviem - slēgtām kurpēm, rudens zābakiem. Un tikai pēc tam jau nāk virsdrēbes.

vecsprofils 4. septembris 2013 13:36 DIO

O jā, par to migliņu tā ir. Man tuvumā viens neliels kalns ir, arī patīk uzkāpt un pavērot dabu no augšas, kalna augstienē ļoti labi attīstās filozofija...

pece 4. septembris 2013 11:30

Katram gadalaikam ir savs skaistums, bet man mīļākais no gadalaikiem ir tomēr pavasarsi. Vispār jau nav ne vainas arī rudenim, bet biežās drēbes veļ negribas.... kaut kā tā!

lotte 4. septembris 2013 11:28

Man gan jau gribas rudeni :) Tas mans mīļākais gadalaiks: rudens vēji, rudens lapas un rudens skumjas - viss pieder pie lietas!

Ivetta 4. septembris 2013 11:08

Eh, šogad esmu bik no tām čīkstulēm, kurai negribas tik ātri rudeni, ziemu... Gribu atkal maiju :D

Šorīt gan saulains rītas un zāle tik bagātīga ar rasas lāsēm. Apavus mazā zālītē jau nobradāju slapjas staigājot ar suni.

Tiesa rudenī var vēl priecāties, ka ir vēl tādas dienas, kad vari izžaut laukā veļu. Šodien man vešas diena. Un ne tikai man :^) Pilni striķi jau sakarināti ar kaimiņa veļu. Jāvaktē, kad atbrīvosies un jānostājas starta pozīcijā, kamēr kāds cits nepaspēj sakarināt :D

inika 4. septembris 2013 10:49

Man nemaz vēl negribas rudeni :) kamēr silts pieturos pie kleitiņas un basenēm :),bet esmu arī jau putekļus noraususi no rudens drēbēm :D

Cerīte 4. septembris 2013 09:24

Pirmkārt-tuvākais laiks mūs lutinās ar siltumu un sausumu.Otrkārt-rudens būs!!!Un nevajag censties viņu ignorēt ,bet gan laicīgi uzpucēties ,uzvilkt to ko vasarā nevarējām un ziemā ari ne.

mazaa raganina 4. septembris 2013 09:01

Lai kā nevēlos to atzīt, bet rudens piesaka savas tiesības arvien vairāk.Šodien ir cerība uz siltu un saulainu dienu. Starp citu,man patīk vērties mākoņos un vizualizēt tos par kalniem....parasti rudenī man uznāk šāda nostaļģija...Bildē mākoņi tiešām kā kalni...(L)

VIT@ 4. septembris 2013 08:47

Šorīt tieši nopētīju kalnus, staigājot, tādā biezā miglā tīti, tas izteikti ir tikai rudenim sākoties, skats tāds kā pasaku filmās par apburtajiem mežiem, pasakaini, bet mežonīgi :)
Par apgērbu neizteikšos, kā Hiperkeri teica, mani nevar ņemt nopietni :D

Kerstyna 4. septembris 2013 07:54

Kādas "bābas, tāda vasara" , zini to krievu anekdoti, kad vecenes šķedējas, ka neesot nekādas "babje ļeto"? Viens vīrišķis šām saka - "kakije babi, takoje i ļeto" Tā, kā būs jau arī forša atvasara :)