Mana dienasgrāmata - Pazīstamie svešinieki

pece
pece 7. oktobris 2013 08:58
1202

Katru darbadienas rītu, soļojot uz darbu, regulāri satieku vairākus cilvēkus. Ap stūri esošajā sabiedriskā transporta pieturā neiztrūkstoši stāv sirma kundzīte jiptīgā koši sarkanā mētelī un tādā pat cepurē, vienmēr skaista un saposta. Pie nākamā krustojuma neiztrūkstoši satieku pensionāri, kura ved laukā staigā savu klēpja izmēra sunīti, kurš šķiet ir vismaz tikpat vecs kā viņa, bet ar kādu mīļumu viņa suņuku pavada pie tuvējiem krūmiņiem.

Vienmēr skrejošais tētuks ar apmēram gadu vecu sīci ratiņos ar zīmīgi Tomass vilcienu uz āra jakas, tā vien šķiet, ka viņš kavē ik rītu vai arī bērna nogādāšanu apvieno ar rīta fizkultūru.

Tāda dīvaina sajūta – šos ļaudis it kā pazīsti un īstenībā neko par viņiem nezini, bet tas netraucē apmainīties smaidiem! Pasmaidi tu arī un pasaule pasmaidīs tev pretī!

 

 

Blogo Sieviešu klubā un laimē Sebamed dāvanu komplektu

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
KRX 8. oktobris 2013 13:51

Man šādi pazīstamie svešinieki ir no rīta garāmbraucošie auto :) Ja izdodas ievērot kaut kādu nemainīgu ritmu, katru rītu pretī brauks vieni un tie paši auto :)

Noelle 7. oktobris 2013 16:52

Agrāk, kad gadiem ik rītu un vakaru braucu ar vilcienu vienā un tajā pašā laikā, tad bija daudz šādu "pazīstamo svešinieku". Tagad, kad ikdienā tomēr vairāk sanāk pārveitoties ar savu auto vai kājām, pazīstamo svešinieku skaits ir sarucis līdz minimumam. Tomēr nevar noliegt, ka sava veida romantika šajā lietā ir. Bet tikai tikmēr, kamēr ar pazīstamo svešinieku neiepazīsties :)

vecsprofils 7. oktobris 2013 12:24 Rebeka

Haha, laikam manu vīramāti tur arī pazīst :D
Jā, Rīgā man arī bija tādi pazīstamies svešinieki, arī te pamazām sāku jau tādus sazīmēt... No vienas puses gribētos varbūt uzsākst sarunu, bet no otras puses - vai tas ir vajadzīgs? Pazustu arī tā intriga ar izdomu :)

VIT@ 7. oktobris 2013 10:59

Ļoti patīk šī sajūta... it kā visus zini, bet tajā pašā laikā visi ir svešinieki... arī es ejot ik rītu ar suņuku, vienmēr nopētu jau ierasto rīta ritmu un cilvēkus, kuru satieku savā ceļā un mēs arī sveicinamies :)

Rebeka 7. oktobris 2013 09:48

Jā, jā ir tādi.

Man darbā aiz loga ir pāris privātmājas, tad nu tie nabaga cilvēki kuri tur dzīvo ir pazīstamie svešinieki. Es šajā nodaļā emsu tikai tad, kad kāda kolēģe dodas atvaļinājumā, taču patstāvīgās darbinieces zina visu par tiem kas dzīvo aiz loga... gan to kas kur strādā, cikos nāk mājās, ko ēd suņi utt... Traki vispār...

Un arī mana mamma zin pastāstīt par tiem ar kuriem katru rītu brauc autobusā daudz ko :D

Tā kā es katru dienu nekur neesmu vienā laikā tad pat nezinu vai esmu kādam pazīstamā svešiniece. :)

Kerstyna 7. oktobris 2013 09:08

Jā, es arī tādus pazīstamos svešiniekus pazīstu... reizēm iedomājos , kā viņi dzīvo, ko dara... Un tādu ir diezgan daudz. Gan jau es arī , kādam esmu pazīstamā svešiniece.
Bet turpinot vārdu spēli - ir arī - svešie pazīstamie - labi pazīsti, esi pat draudzīgās attiecībās, bet tomēr šis cilvēks ir svešs, nepazīstams....