Mana dienasgrāmata - Pārdomas pēc Tēvu dienas

pece
pece 10. septembris 2013 06:59
1126

Gan jau pamanījāt, ka svētdien tika atzīmēta Tēvu diena. Tā ir katra paša izvēle to atzīmēt vai neatzīmēt, pieņemt šos svētkus kā savus vai ignorēt, bet kopumā šie svētki būtu vērtīgāki kā daža laba cita ievazāta tradīcija.

Tā nu svētdienas vakarā, ziņas skatoties, pamanīju sižetu par godu Tēvu dienai - par vīrieti, kurš viens pats audzina savu paša dēlu, kurš bija nonācis bērnu namā, ko kurienes mazo savācis.  Sižets jau dažas dienas iepriekš tika pieteikts kā kaut kas ļoti īpašs.

Apsveicami, ka kāds tēviņš nācis pie prāta kādā brīdī, vai šāds sižets būtu Tēva dienas cienīgs?

Kopumā es šajā stāstā nekā cildināma nemanīju - bērnu radīja, kā pats teicas "audzināšanā nemaisījos", jeb citiem vārdiem audzināšanā nepiedalījos, materiāli neatbalstīju, turpināja trallināt pa dzīvi kā sienāzis. Tagad redz varonis, kurš skumju sirdi atsakās no stoposanas pa Eiropu un zālītes pīpēšanas Amsterdamā, jo paņēmis savu paša bērnu no bērnu nama audzināšanā.

Man šķiet, ka labāk būtu rādījuši sižetus par kārtīgiem ģimenes tēviem, kas stiprās ģimenēs bērnus par kārtīgiem cilvēkiem izaudzinājuši!

Kā jums sķiet?

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ssfinkss 10. septembris 2013 20:47

Problēma ir tāda.
Ja vīrietis viens audzina bērnu - sensācija.
Ja sieviete audzina bērnu - norma.
Neiet runa par to ka akli vai arī kā savādāk uzticējās otram, iet runa par to, ka arī tad, ja vīrietis audzina viens pats bērnu - arī tā ir norma. Tā ir viņa izvēle, un to nav speciāli visur jācildina.

pece 10. septembris 2013 18:16 Linduchy

Esmu daudz domājusi par situācijām, kad sieviete grib bērnu un to rada, visu ko sastāstot vīrietim. Tomēr mans secinājums ir viens, ja kāds kaut ko noteikti negrib, tad arī par to parūpējas par visiem 100% , nevis paļaujas uz to, ka būs labi kā būs. Galu galā ir tak pieejamas izsargāšanās metodes arī vīriešiem ;)

Jebkurā gadījumā - Bērns nav vainīgs pie tā, ka kāds no vecākiem ir melojis, bet otrs ir akli paļāvies!

KRX 10. septembris 2013 15:26

Skatoties pieminēto sižetu, es padomāju tieši precīzi to pašu - un cik ir vientuļo sieviešu, kuras vienas audzina tēvu pamestos bērnus!? Par viņām rāda pavisam citus sižetus - piem., vakardenas BezTabu - vientuļa 11 bērnu mātei atņemti 9 bērni (nu, labi, tas arī nav nekāds varoņdarbs - dabūt 11 bērnus no dažādiem tēviem).

Nikte 10. septembris 2013 12:00

Malacis,ka paņēma savu bērnu!Nekad nav par vēlu labot savas pieļautās kļūdas ;)
Un daļēji piekrītu Linduchy par to,ka bieži sievietes bērnu izmanto kā peļņas avotu (pietiek 3 bērnus piedzemdēt katru no sava tēva ) un ka attiecību saturētāju.. (emo)

Linduchy 10. septembris 2013 11:25

Vietējā mēroga sensācija...masu medijiem tak kaut kas WOW ir vajadzīgs, nu tad uzpūta veselu ziepju operu no šī gadījuma. Nezinu, bērnu namos apstākļi ir tādi, kādi tie ir. Protams, bērnam labāk augt ģimenē...bet nevar zināt, vai tā ģimene būs jēdzīgāka par bērnu namu :S

Otra lieta, kas mani..hmm, kā lai pareizāk izsakās - izbrīna sabiedrības attieksmē? Vienmēr vainīgs ir vīrietis. Bet, ja vīrietis skaidri pasaka, ka negrib bērnus, taču mātītei tik ļoooti gribās un viņa klaji melo, ka izsargājas....un beigās ir vīrietim nevēlams bērns...vai vēl labāk - sieviete dodas tālāk dzīvē ar citiem vīriešiem, bet bērnu jāuztur vīrietim, maksājot tai sievietei alimentus (un nauda lielākoties tiek iztērēta mātītes iegribu apmierināšanai). Vai vēl viena līdzīga situācija - rada bērnu, cerot uz kopīgu ģimeni, bet tā kopīgā ģimene nu nekādīgi nesanāk dažādu apstākļu dēļ.
Lai nu kā...negribu nevienu nosodīt. Katrs gadījums ir individuāls. Ir gadījumi, kad tiešām vīrietis ir vainīgs. Bet ir gadījumi, kad tieši sievietei derētu aizdomāties par savu rīcību...

ssfinkss 10. septembris 2013 10:33

Situācija ir vēl labāka: uztaisīju, pametu, pazudu bez vēsts. Naudu jāmaksā valstij.

Jāsāk pārdomāt, vai sievietei vīrietis ir vajadzīgs, ja tā notiek. Gala rezultātā viņa tik un tā ir ar bērnu bez vīrieša.

Kerstyna 10. septembris 2013 10:30

Nu , es te mazliet nodarbošos ar ekshibicionismu, bet kad pieteicās mans jaunākais, viņa tētuks izdomāja visu ko, Velsa cienīgus attaisnojumus, kāpēc viņš nevar būt viņa tēvs.... :( Nu tagad, kad puika gatavs, un sanācis dikti feins , tad gan viņam puiku vajag un dikti patīk zīmēties, nē nu rūpējās jau, atbilstoši savai izpratnei par rūpēm :) Bet tā.... Kaut kā skumji paliek.

ladyme 10. septembris 2013 09:12

neredzēju šādu sižetu bet pēc aprakstītā varu vien piekrist, ka šis stāsts "popularizē" situāciju -"uztaisīju, pametu...atgriezos, paņēmu!" Tas galīgi nav pieņemami, jo TĒVAM ir jābūt jau no bērna radīšanas brīža, nevis pēc pāris gadiem..."oi atcerējos ka esmu taču tēvs..."

Kerstyna 10. septembris 2013 08:45

Tur jau ir tās pārprastās Tēva tiesības.