Mana dienasgrāmata – Dīvaiņi

Autors: pece, 2013. gada 16. septembris, 08:52:19

Šis ir kārtējais stāsts par sabiedrisko transportu, bet man šķiet, ka ļoti labi raksturo daudzus sabiedrības locekļus un viņu uzvedību.

Atbrauc trolejbuss, ar skaidru un nepārprotamu zīmi „M” priekšējā stiklā un uz sāniem, blakus vadītājam redzams instruktors – skaidrs, ka vadītājs vēl ir tikai skolnieks un brīvdiena kā reiz ir gana laba diena, lai trenētos un pilnveidotu savas prasmes. Braukšana gan nesokas kā pa diedziņu, bet diez vai kāds ir piedzimis ar trolejbusu vadīšanas prasmēm kabatā.

Trolejbusā iekāpj vīrietis spēka gados – gana solīds, kopts, bet brīvdienām brīvā piederīgā apģērbā. Nākamajā pieturā iekāpj jauna, kopta, bet sviestaini ģērbusies sieviete,  ar zīdaini bērnu ratiņos. Sapucējusies kā uz svinīgu tikšanos ar mīļāko – nevar saprast svārki vai plata josta, izgriezums topam tāds, ka krūtis krīt laukā un  kājās vismaz 12 cm spicpapēžu  kurpes.  Vīrietis metas palīdzēt. Trolejbusa gaita nav līdzena un gadās arī nelaikā piebremzēt, vīrietis ņemas pukstēt un ņerkstēt, kā tas var būt, ka nemāk braukt, ko vispār tie ļautiņi iedomājas šādus vadītājus pie stūres laist. Pieturā, kurā jāizkāpj jaunajai sievietei ar mazuli, trolejbusam tā ar neizdodas ideāli iebraukt pieturā. Vīrietis palīdz izkāpt sievietei ar zīdaini un bērnu ratiņiem, bez maz izceļot no trolejbusa gan ratiņus, gan sievieti un tā vien šķiet, ka aiz viņa lielās siekalas viņai izdosies paklupt. Brauciens turpinās un vīrietis arī turpina šķendēties par nelīgano trolejbusa gaitu un vadītājas neprasmi. Nezinu kāds velns mani raustīja aiz mēles, un atļāvos pateikt, ka trolejbusu vadītāja vēl tikai mācās un kaut kad tas ir jādara! Pēc tam atlika vien noklausīties visu par kretīnisko valsti, valdību un … ak jā latviešu tautu, kas nejēdz pat trolejbusu vadīt kā pienākas.

Kur gan palikusi cieņa pret citiem un vai tiešām savs īgnums ir jādara zināms visai plašai pasaulei?

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!