Mana dienasgrāmata – Dīvaiņi

pece
pece 16. septembris 2013 08:52
931

Šis ir kārtējais stāsts par sabiedrisko transportu, bet man šķiet, ka ļoti labi raksturo daudzus sabiedrības locekļus un viņu uzvedību.

Atbrauc trolejbuss, ar skaidru un nepārprotamu zīmi „M” priekšējā stiklā un uz sāniem, blakus vadītājam redzams instruktors – skaidrs, ka vadītājs vēl ir tikai skolnieks un brīvdiena kā reiz ir gana laba diena, lai trenētos un pilnveidotu savas prasmes. Braukšana gan nesokas kā pa diedziņu, bet diez vai kāds ir piedzimis ar trolejbusu vadīšanas prasmēm kabatā.

Trolejbusā iekāpj vīrietis spēka gados – gana solīds, kopts, bet brīvdienām brīvā piederīgā apģērbā. Nākamajā pieturā iekāpj jauna, kopta, bet sviestaini ģērbusies sieviete,  ar zīdaini bērnu ratiņos. Sapucējusies kā uz svinīgu tikšanos ar mīļāko – nevar saprast svārki vai plata josta, izgriezums topam tāds, ka krūtis krīt laukā un  kājās vismaz 12 cm spicpapēžu  kurpes.  Vīrietis metas palīdzēt. Trolejbusa gaita nav līdzena un gadās arī nelaikā piebremzēt, vīrietis ņemas pukstēt un ņerkstēt, kā tas var būt, ka nemāk braukt, ko vispār tie ļautiņi iedomājas šādus vadītājus pie stūres laist. Pieturā, kurā jāizkāpj jaunajai sievietei ar mazuli, trolejbusam tā ar neizdodas ideāli iebraukt pieturā. Vīrietis palīdz izkāpt sievietei ar zīdaini un bērnu ratiņiem, bez maz izceļot no trolejbusa gan ratiņus, gan sievieti un tā vien šķiet, ka aiz viņa lielās siekalas viņai izdosies paklupt. Brauciens turpinās un vīrietis arī turpina šķendēties par nelīgano trolejbusa gaitu un vadītājas neprasmi. Nezinu kāds velns mani raustīja aiz mēles, un atļāvos pateikt, ka trolejbusu vadītāja vēl tikai mācās un kaut kad tas ir jādara! Pēc tam atlika vien noklausīties visu par kretīnisko valsti, valdību un … ak jā latviešu tautu, kas nejēdz pat trolejbusu vadīt kā pienākas.

Kur gan palikusi cieņa pret citiem un vai tiešām savs īgnums ir jādara zināms visai plašai pasaulei?

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Emmy 17. septembris 2013 19:39

Mēs visi reiz mācāmies...Šādiem cilvēkiem gribas atgādināt ka pats arī uzreiz nebija meistars savā specialitātē...
Mums bieži vien pat profesionālu un pieredzējuši transporta vadītāji nebrauc kā pa diedziņu,pie pieturām pietur kā nu var un māk...
Ne visiem ir tā iecietība tik liela...

Ivetta 16. septembris 2013 11:11

Tavi stāstiņi un par sabiedrisko transporta tēmu ir interesanti. Patīk arī kā apraksti, Stils.
Tīri rodas vēlme arī pastāstīt kādā blogā par kādiem transporta notikumiem :)

berrry 16. septembris 2013 10:51

Labs rits!
Vienu pecpusdienu braucot autobusa kopa ar delinu un mazo masinu ratos,piesejas virietis krievu valoda runajos,ka redz,seit Latvija ir nepieklajigas,rupjas utt sievietes,redz Krievija gan tadas neesot,tur visas loti pieklajigas esot utt.Sis ir aptuveni no tas pasas serijas.Virietis gan bija kunga dusa,gerbies"klasiska kostima" ar baltam svitram pa saniem :) Ta vien gribejas pateikt,tad brauc uz svu Krieviju pie tik loti pieklajigam sievietem,ja reiz seit viss tik slikti.Sadi tipi prot sabojat apkartejo omu :(

kalliope 16. septembris 2013 10:26

citreiz šitādam jāiesaka, ja reiz tik gudrs, lai sēžas pats pie stūres un redzēs, cik līgani viņš brauks :)
bet jā, varbūt cerēja no jaunās māmiņas dabūt telefona numuriņu vai tml., tad nu pikts uz pasauli, ka neko nedabūjis :)

Kerstyna 16. septembris 2013 09:18

Ak, Tu taču zini, ka visi meistari ir no gaisa nokrituši :D Un šeit, iespējams, nostrādāja primitīvais - "nedabūju dabūt" faktors. Tas cilvēkus padara kašķīgus.