Viss jauki, mīļotais cenšas, Tu arī esi uzvilkusies,  viss iet uz lielo " O".... bet nenonāk. 
Mīļais prasa - Tev bija labi? Ar to domādams - vai Tev bija lielais " O"... Tu saki, ka bija, lai gan...bija labi no kopābūšanas, bet lielais " O" nepienāca. 
Kā tad nez labāk? Drusku pietēlot, vai arī pateikt tā - zini - nebija!
Vispirms jātiek  skaidrībā ar faktu. Orgasma notēlošana pati par sevi, iespējams,  nav nekas slikts, ja vien tā jau nav rutīna.  Ja tā ir ikdienas prakse, kad patiešām nav labi, un sieviete to vien dara, kā tēlo, tad gan jāuzprasa, kāpēc vispār esi kopā ar veci, kas nespēj Tevi apmierināt? Vai tad vienīgais vīrietis Eiropā? Nevajag jau burtiski uztvert prātulu " Sievietes liktens'  ir mīlēt un ciest..."
Bet šad tad mazliet piespēlēt tomēr var,  tur  nav saskatāms  nekas slikts.
Tev patiešām ir bijis labi, Tu esi  izbaudījusi procesu, bet  jūti, ka orgasma nebūs. Tev vienkārši ir labi. Un ticiet vai ne, bet ir reizes, kad Tev  to orgasmu, tādu, kas aizrauj elpu, nemaz negribas. Gribas vienkārši, lai ir labi. Bet, ja redzi un sajūti, ka vīrietim beigšanai tik vien pietrūkst kā sajūtas, skata, ka arī Tu sasniedzu orgasmu, vai tāpēc Tev  to viņam liegt? Tu  taču netēlo pilnīgi visu, neizliecies, ka Tev  patīk, kaut gan īstenībā riebjas. Tev  patīk sekss un kā vēl.    Tu tikai mīli savu vīrieti, un vari to viņa dēļ izdarīt. 
Kāpēc reizēm nākas ķerties pie pietēlošanas? Elementāri, vīrieši reizēm ir ļoti nesapratīgi - viņi apvainojas, ja sievietei nav atnācis lielais " O" .  Jo viņš taču tā rāvās, bet Tu laikam esi frigida...utt. 
Lielākā daļa vīriešu un sieviešu, parasti orgasma tēlošanu uztver kā kaut ko diezgan nelāgu. Nu attiecībās, kurās ir augsta savstarpējās izpratnes pakāpe, par to nav jāuztraucās, bet  vai daudz tādu attiecību?
Vai vīrietim tas ir jāzin,ka ne visi lielie " O" ir  tiešām lielie"O" ? Vīrieša ego tas nav jāzina, arī tad, ja tā ir viena reize gadā. Viņam nav jāzina pilnīgi viss, kas notiek Tavā galvā,  un aiz Tavām biksītēm. Arī tad, ja viņš ir  Tavs vīrs, Tu  tomēr drīksti  paturēt  savu ES, kā tikai sev piederošu, tāpat kā savas tā mirkļa - ar vai bez lielā " O"  sajūtas.

Cik sieviešu, tik lielo "O", bet no masu mēdijiem nāk tāds spiediens ar padomiem, raksturojumiem, testiem - esi vai neesi laba gultā, kā sasniegt  lielo "O" visur un vienmēr ... utt.  Un vīrietis arī ir cilvēks, viņš arī lasa un izlasa, ka visām sievietēm ir  "O" un vienmēr, un , ja kādai nav , tad tā nav īsti "riktīga" .... 

 Nu labi, es esmu izteikusies... :D