Lielā iekšējā saruna

hiperkeri
hiperkeri 28. jūnijs 2013 11:00
1377

Sveikas,mīļās!

Šodien es sakopoju visu savu pēdējā mēneša laikā sakrāto gribasspēku,lai uzrakstītu blogu.Nē,ne jau tādēļ,ka man krājas kaut kāds iedomāts termiņš vai arī ir sirdsapziņas pārmetumi par to,ka neesmu neko rakstījusi..Es laikam biju izsmelta.Un man par to godīgi ir jāuzraksta,jo tas taču nav iespējams,ka visu laiku kāds ir tikai viļņa virspusē.Vajag arī ienirt dziļumā.Varbūt tikai manis pēc.


Stāsts ir tāds,pirms mēneša uzņēmos ēst veselīgāk.Galvenokārt-lai iztīrītu savu problemātisko sejas ādu.Kas arī līdz dotajam termiņam-2 dienas līdz jāņu svētkiem-man arī izdevās.(klusie aplausi).Es uzņēmos sevi izaicināt ar fiziskajām aktiviātēm-veselīgi vingroju,neatlaidīgi..Tas izdevās.Sesija laimīgi nolikta,esmu lieliskās attiecībās.. viss ir kārtībā,bet tomēr,man nav iekšējā spēka,ko dot ārā. Rezultātā,divas dienas pirms jāņiem biju uz kāzām,kur mazliet salūzu,jāņos sāku palikt ciniska,jo ņigu ņegas vidū nez no kurienes,viena meitene tika bildināta,un,atklāti sakot,mazliet skauda,jo jau divarpus gadus esmu attiecībās,gaidu gredzenu,bet šķiet,ka tuvākajā laikā to nesagaidīšu. Pat laikam ne jau tāpēc,ka nebūtu jautājusi,kādēļ tas tā,varbūt tas ir manu radiņu nopelns,kas bez maz vai mani grūž oficiālos kontaktos,pieminot-tas jau nemaksā daudz,tās ir muļķības,ka cilvēki neprecās,ja jau kas veidojās..tas ir psiholoģisks grāvējs,jo pati laikam gribu būt bildināta tās idejas pēc.varbūt sajūtas dēļ,kā tas ir..bet es gribu šikas kāzas,kur varētu piedalīties visi mani draugi,visu ,kā pienākas. Tāds ir mans viedoklis.Taču dēļ ģimenes saprotu,ka tas mani lauž,jo tie taču ir mani tuvākie cilvēki! Man ir pēc 9 mēnešiem 25 gadi.Tas ir fakts.Jaunā māmiņa es nebūšu.

Kā ķiršoga visam pa virsu mani sakoda manis pašas suns. Man tagad ir ļoti,ļoti bēdīga sajūta un pastiprinātas bailes bez maz no visa,lai gan bērnībā dauzoties visādi ir bijis.VIenkārši šīs iegūtās un nodotās uzticības pēc. Laikam to var attiecināt pašlaik uz visām manām tuvajām attiecībām,vienīgais suns to parādīja tieši.Bet ne jau citos ir vaina,bet manī.Tā ir arī jāsāk.Nepietiek tikai apņemties strādāt pie sava auguma,lai dzīvotu veselīgi.Vajag DZĪVOT veselīgi.Veselīga karjera,veselīas attiecības ar pasauli,ģimeni,mīļoto cilvēku..sekss,attiecības ar naudu,savu mentālo es..tagad es varu vienīgi sākt minēt,no kura gala ķerties sev klāt,lai nepieļautu tālāku brukšanu sabiedrības uzskatu pēc,bet pavērst to tādā plaknē,kas strādā priekš manis.

Saprotu,ka šī varētu būt viena no tām vēstulēm,kuras grūti saprast.Patiesībā tas tā arī ir arī manī iekšā,jo grūti visu salikt pa kastītēm.Vismaz man vienai.Varbūt kādai citai arī ir bijusi situācija,kurā viss drūp,bet tas pārvarēts ,un varētu aprunāties??

 

Iesūti  savu blogu Sieviešu klubā arī tu un tiec pie balvām... Vairāk informācija ŠEIT

                                                                 


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 28. jūnijs 2013 20:15

nu,ja godīgi,esam runājuši,bet tā jau nav tāda ikdienas vieglā tēma.Esam pāris reižu runājuši,kad man tiešām jau bija piegriezušies visi tie mājieni,un kad man tiešām sāpēja.Pajautāju,vai tad man vispār ir iespējams ar manu lielisko precēties.Palikām pie tā,ka vienmēr jau tā iespēja ir,ja jau esam kopā,bet tas viss jāaudzina pakāpeniski.Pagaidām ir svarīgi katram savā karjeras lauciņā izsisties. Visam stāv ceļā arī tas,ka es esmu pirmā nopietnā draudzene uz ilgu termiņu..Tas man patiesībā sāp visvairāk,jo es tur ietekmēt nevaru pilnīgi neko,tāpēc viss palika karājoties gaisā..

pece 28. jūnijs 2013 15:51

Nu jau kādu laiku liek mieru :D

VIT@ 28. jūnijs 2013 15:31

uhhh tā jau ir, apprecās un sākās, kad būs bērni, kad ir pirmais, tad prasa pēc otrā.. un tici man precēšanos ir vieglāk paskaidrot, nekā bērnus :D Manā pusē nevienam nav saprotams, kā tas ir negrib bērnus uzreiz, bet pēc kāda laika, tāpēc esmu iemācījusies vienkārši ignorēt un reizēm izlikties, ka nedzirdu jautājumus :D Radu būšana ir traka padarīšana, bet tas ir jāpieņem, jāpasmaida un jādzīvo tālāk, es vienmēr saku rītā vai šovakar būs, tas ar domu, lai man liek mieru - uz brīdi iedarbojas :D

vecsprofils 28. jūnijs 2013 15:19

Varu tikai piekrist jau minētam viedoklim, neņem pie sirds to spiedienu no apkārtējiem, nesteidzini to, kas notiks pats par sevi tad, kad jūs to ieplānosiet un būs tam atbilstošs laiks.
Mēs ar vīru apprecējāmies pēc gandrīz 7 gadu mīlestības (kopā esam kopš vidusskolas, mums visi ģimenes plāni ir pakārtoti un kāzu laiks arī bija zināms, kad tas notiks). Mīlestības kvalitāte nemainījās ne pirms kāzām, ne pēc, tāpēc visi tie, kas ir stipri nozombēti ar kaut kādiem mistiskiem termiņiem, var tikai ņemt piemēru skaistai mīlestībai, kura ar gadiem peld pa jaunām mīlas straumēm un kurai nav nekādu termiņu ierobežojumu un sabiedrības spiediena :)

Vai jūs esat runājuši vispār par kāzām (nepiespiestā atmosfērā)? Saprotams, ja jūs par to nerunājāt un tu klusībā gaidi, bet viņš par to i neieminās, tad patiesi var rasties nepiepildītu ilūziju skumjas par cerēto. Savukārt, ja esiet runājuši, tad arī var apspriest, kurā laika posmā tas notiks (pēc studijām, darba paaugstinājuma, dzīvokļa iegūšanu utt.).

A par jauno/veco māmiņu es vispār mierīga. Man nešķiet, ka gadi ir noteicošais, svarīgs ir cilvēka individuālais izskats. Ļoti daudzas 20gadīgās māmiņas pēc dzemdībām tā nolaižas izskatā, ka izskatās stipri vecākas par mani savos gandrīz jau 27 gados. Un tad vēl te ņemsies pārmest par jauno/veco mammu.... :-/

Viss nāks, neuztraucies (F) (hug)

hiperkeri 28. jūnijs 2013 14:34

patiesībā arī Tu esi viens no maniem elkiem šajā jautājumā.Re,cik viss skaisti izvērties:)
Taču,meitenes,paldies par šo diskusiju! Esmu radusi savu mieru un varu turpināt dzīvot savu dzīvi,kā to jutīšu par pareizu:)

Rebeka 28. jūnijs 2013 13:47

Tā ir kā Linduchy saka.. kad apprecēsieties, uzbāzīsies par bērniem, kad būs bērns uzbāzīsies ar tekstiem, kad tad būs pirmajam brālītis vai māsiņa...

Vispār līdz šim nebiju piefiksējusi, bet nu tagad tā padomājot, man arī to jautā, bet es esmu tāds cilvēks kuram absolūti vienalga, ko citi saka, ka nu re.. pat nepiefiksēju sākumā, ka izrādās taču uz mani arī spiež, gan par precēšanos, gan otro bērnu utt...

hiperkeri 28. jūnijs 2013 13:37

pece-cienu!! Domājams,neviens neko nebāžas virsū:)

hiperkeri 28. jūnijs 2013 13:37

(Y) (Y) (Y) (party)

Linduchy 28. jūnijs 2013 13:07

Zini, nav jēgas uz to visu iespringt. Mums ar visu laiku prasīja, kad precēsieties...nu ok, apprecējāmies. Pie tam, sākumā gribējām klusas kāzas mēs+vedēji...bet draugu nerimstošā ņaudēšana, ka vajag tusiņu...grr, sarīkojām tusiņu, kas beigās bija tikai lieka naudas izmešana, jo tāpat daudzi neieradās vai arī nepalika našņot...bet tas tā, cits stāsts.
Domā, ka tauta aprimās pēc kāzām? Ne vella - tagad visu laiku prasa, kad būs bērni :D
Sabiedrības uzliktais rāmis, ka obligāti ir jāprecās un uzreiz jādzemdē bērni, ir baismīgi apgrūtinošs... Bet dotajā brīdī saprotu - jā, bērni ir forši, bet ne katru dienu no rīta līdz vakaram...es vēl gribu pastrādāt, patusēt un izbaudīt dzīvi...un galu galā, lielajiem brēcējiem, kas atgādina par vecumu bērnu dzemdēšanai...lai iet bekot, var arī bērnu namā paņemt bēbi (i figūra nebūs jābojā, i hormonālās vētras vīram nebūs jāpārcieš :D )

ewe 28. jūnijs 2013 13:03

Vēl jau ir variants, ka puisis norāda savu nostāju un noliek kaut kādā sava veida vietā ģimeni... Vnk pasaka lai nejaucās. Vai arī to izdara pati sieviete. Jo galu galā - jaunajiem pašiem jādzīvo nevis vecie regulēs jaunajiem satiksmi...

ewe 28. jūnijs 2013 13:01

Tur jau tā lieta, ka Tu jau saproti kas un kā, bet puisim tas var būt ir smags spiediens...
Daži dēl tādas mudināšanas mēdz atteikties no saistībām, jo "sajuks prātā, ja visu dzīvi sievietes ģimene šitā norādīs kā un kad jādzīvo"

pece 28. jūnijs 2013 12:57

Es neprecēta joprojām, kopā esam 14 gadus + kādu pus gadu pirms tam draudzējāmies.

Līdz ši ir bijis tā, kā sataisamies precēties, tad ir kaut kas kas to visu izjauc :D tad palieku stāvoklī, tad vēl kas.....

hiperkeri 28. jūnijs 2013 12:48

man laikam visi,kas ir apkārt,relatīvos 30 jau skaitās vecāki.Galvenokārt,jā,visi ir ar ģimenēm,bērniem.Mēs pastarīši palikuši neprecēti un katros svētkos(šovasar tas izteikti ir jūtams'-jāņos visādi mājieni tiek doti par precībām rudenī un tamlīdzīgi.) atrodas kāds,kurš uzprasīs-nu,pēdējais laiks..Kad tad taisāties??
Man tiešām ir žēl savu puisi,tomēr ir taču smieklīgi šitādas kūdīšanas,kādos veidos cilvēki to noformē:D

ewe 28. jūnijs 2013 12:44

Bet vai nav tā, ka šos "ieteikumus" precēties un apbērnoties saņem vairāk no vecāka gada gājuma cilvēkiem? No tā laika cilvēkiem, kad līdz 25 bija OBLIGĀTI jāaprecas, ja ne - biji apkaunojums visai dzimtai...

hiperkeri 28. jūnijs 2013 12:43

var jautāt Tev,cik ilgi jūs draudzējāties,pirms precēšanās?

hiperkeri 28. jūnijs 2013 12:42

ewe-paldies par iedrošinājumu:) Jau manā vecumā ir stāsti ar 2 bērniem iznākumā. Kopš kura laika visi tik ļoti steidzas?? Piemēram,es savai mammai 35 gadu vecumā piedzimu.

pece 28. jūnijs 2013 12:41

Mana visdziļākā pārliecība ir: kāzas nav rādītājs un pamats būt kopā ilgi un laimīgi.

hiperkeri 28. jūnijs 2013 12:39

pece-nu paldies par variantu,bet tas laikam tomēr ir par pragmatisku priekš manis.Vairāk tomēr piekrītu Rebekas viedoklim.Ja jau viss ir kārtībā,tad nav iemesla ko spiest un sasteigt.Galu galā,ja jau visu mūžu ir lemts būt kopā,tad ir arī jāieliek pienācīgi pamati,lai pēc tam nejustos kā valgos:)

ewe 28. jūnijs 2013 12:35

Tev ir TIKAI 24!
Man ir vairāk... Biškucīti... Bet arī man ir apkārtējo spiediens ar domu, nu kad ta precēsies un tak pēdējais brīdis bērniem! Padomju laikā šajā vecumā jau VAIRS nedzemdēja utt utjp...
Ptu bļin! Ejat ka jūs visi tālu tālu! Labprātāk baudu dzīvi kopā ar savu otru cilvēku, atpūšos un kopā esmu brīvi nevis uz kaut kādiem nosacījumiem (nu - līdz tam un tam laikam jāapprecās, tajā un tajā datumā jāpiedzemdē utt), kuri ja nepiepildās kaut plānos - nav nemaz vērts turpināt.
Tajā pašā laikā noliekot par piemēru vienaudzes, kurām pa 2 - 3 bērniem un divu šķirtu laulību pieredze - mutītes apkārtējiem pieveras... Jo es noteikti jūtos labāk savos gandrīz 30, bet laimīga savā ziņā, nekā viņas, kurām katrs bērns no sava vīrieša, palikušas vienas un mēģina kaut kā kārtot savu dzīvi...

pece 28. jūnijs 2013 12:20

Neesat domājuši par vidusceļu - teiksim bildināšanu ar nodomu precēt teiksim pēc X laika (tad, kad būs sakrāta nauda kāzām). I brāļi ņemtu nopietni, i citi liktos mierā, i pašiem miers uz laiku ?

Rebeka 28. jūnijs 2013 12:13

Godīgi sakot man žēl tavs čalis, viņām noteikti ir grūti ka visi nāk virsū... Varbūt viņam ir prātā kāds īpašs kāzu scenārijs ko zin ka pašreizējos apstākļos to nevar realizēt ( piemēram, laiks trūkst, nauda vēl jāpiekrāj utt..) un tā kā pirmsākumos cilvēki parasti domā ka precās vienreiz, tad grib lai tās kāzas ir tad kad ir gan tā sajūta, ka vajag ( iespējams jau arī, ka ieslēdzas spītība un pretreakcija, ja visi apkārtējie spiež), gan lai viss ir kā galvā iztēlojas savu mūža vienu no svarīgākajiem notikumiem... :)

hiperkeri 28. jūnijs 2013 12:02

man laikam vienkārši gribas uzzināt atbildi,kā savu ģimeni nolikt pie vietas,jo netaisos nekur mukt prom tikai tāpēc,ka tūlīt uz vietas mani neprecē nost.

hiperkeri 28. jūnijs 2013 11:59

jā,viņš zina.Taču jā,zinu arī viņa nostāju,ka tagad nav vēl īstais laiks.Vēl jo vairāk,ja viņam ir šķirto vecāku `bagāža`. To es visu saprotu,un tāpēc ne īsti mēģinu cepties vai ko reāli gruzīt,taču,protams,visiem ir ieprogrammēts tas kods=izmācies,ej strādāt un dzemdē bērnus.PAT es esmu sākusi par to domāt.Bet tikai domāt:D Mēs reāli suni nevarētu ar saviem grafikiem apvienot:D

Rebeka 28. jūnijs 2013 11:48

Ehh... nu bet ja puisis vēl nav gatavs... Nu traki, ka apkārtējā sabiedrība tā uzkurina...

Tu esi jauna, kleitā vēl smuki izskatīsies vismaz 20 gadus :D :D :D

Puisis vispār zin to, ka tu tā esi iespringusi uz to precēšanos un to tavas ģimenes nostāju?

hiperkeri 28. jūnijs 2013 11:33

nu tā.atbilde.Pati gribu tāpēc,jā,lai uzvilktu īsto kleitu,piedzīvotu to mirkli,kad viņš mani pirmo reizi šādā paskatā redz un tad jau viss būs skaidrs. Ikdienā viņš ir emocionāli rezervētāks,tāpēc būtu interesanti viņu tādu redzēt.
bet tas ir mazsvarīgāk.galu galā,kamēr vēl varu izskatīties labi baltā kleitā,līdz tam laikam ir svarīgi dabūt to gredzenu pirkstā:D:D
Bet.Mana māte ir uzrīkojusi tādu situāciju aar brāļiem,lai viņi tākā vairāk satusētos ar mani un draugu,bet tie pat netaisās to darīt,kamēr man nebūs datumi noteikti,jo beigās no tās draudzības čušš vien sanāktu,ja mēs izšķirtos..nu tā.un brāļa sieva arī piemet ogles-ja ilgāk kā 3 gadus draudzēsieties,bet mani nebildinās,tad varu šo domu atmest.Nu kā tā var??
Visādi citādi man jau viss ir ok,attiecības zeļ un attīstās,viss kārtībā un ikdienā neplēšamies

1 2