Lauku idille

thezeezee
thezeezee 4. jūlijs 2013 00:00
677

Kad pilsētnieks steigā pamet pilsētu, vēl pa ceļam nokārtojot pāris degošas lietas, izskrienot cauri tirgum, lai piepildītu grozu ar gardām Latvijā augušām zemenēm, un ieskrienot veikalā pēc pāris vajadzīgiem ikdienas sīkumiem, tad, nonākot galamērķī – laukos, laiks šķiet nedaudz apstājies. Taču tā ir alošanās, jo izrādās, ka laiks apstājies tikai ir pāris stundām, kurās pierast pie cita dienas režīma, kārtības, un aizmirstu ierasto rutīnu. Jap, atvaļinājums sācies.

Šoreiz vasaras brīvo laiku izlemts pavadīt mazpilsētā pie jūras, lai izbaudītu lauku idilli pilnībā. Arī pilsētniekiem laiku pa laikam gribas skriet basām kājām, baudīt savu rīta kafiju, sēžot uz verandas kāpnēm un vērojot vietējo ik rīta gaitas, vai vienkārši iziet dārzā un apēst kādu svaigu, pusgatavu jāņogu.

Kā zināt, ka esi netālu no jūras? Paskaties debesīs un ieklausies, ko dzirdi. Ja redzi lidojam lielus, baltus putnus un dzirdi skaļu ķērkšanu, tad zini – jūra nav tālu jāmeklē. Arī laika apstākļi ir daudz saudzējošāki un mērenāki, karstums šķiet panesams.

Kā jau piejūras miestā, arī šeit diezgan liela zivju dažādība – svaigas un kūpinātas, žāvētas un saldētas, lielas un mazas, brekši, reņģes, butes, siļķes, skumbrijas un citi brīnumi. Protams, jau pirmajā dienā tiek izstaigātas visas pieejamās zivju vietas un iegādātas dažāda veida zivis, ko gan vairāk zivju-mīļiem vajag?

Vietējie stāsta, ka trešdienās un piektdienās ir tirgus – Tepat netālu, tur pie tās sarkanās zīmes griezieties iekšā un tad tikai taisni, kamēr tirgū iekšā. Mums jau divreiz nav jāsaka, trešdienas rītā pēc kafijas krūzes steidzam uz tirgu gādāt lauku labumus. Kā smej, bērnības ikdiena – svaigi jaunie kartupeļi no dobes, pašu audzēti tomāti un gurķi - nu ir luksus. Sapērkam visu to un arī svaigas gailenes. Izskatās, ka pusdienās šodien latvju klasika – jaunie kartupeļi ar gaileņu saldkrējuma mērci un gurķu-tomātu salātiem. Uj, cik gardi! Neko labāku pēc laukiem noilgojušies cilvēkiem nemaz i nevajag.

Daudzi atvaļinājumus pavada ārzemju kūrortos, tērējot milzu līdzekļus lidmašīnu biļetēm, viesnīcām utt., lai pavadītu nedēļu guļot pie jūras. Šādas brīvdienas varu saprast rudenī, ziemā un pavasarī, bet ne jau tad, kad mums pašiem burvīga vasara aiz loga. Šie kūrortu braucēji bieži vien pat nedodas nevienā ekskursijā, taču visu laiku pavada viesnīcā. tad gan man rodas jautājums – kāpēc gan balstīt svešu ekonomiku, ja var izīrēt vasarnīcu tepat Latvijā un atbalstīt vietējos? Tā nav kritika, bet viela pārdomām, jo katrs jau dara, kā vēlas.

Izrādās, ka var atslēgties no ikdienas darbiem, problēmām un visādām citādām lietām, tepat Latvijā. Galvenais – mainīt vidi, ikdienu, paradumus, ierasto kārtību un viss notiek. Tā nu pēdējās dienās domas un darbības tikai ap jūru, sauli, paēnu, grāmatām, pastaigām un maltītēm. Ir forši.

 

Un izrādās, ka - Laiks ir visu laiku, tāpēc dzīvo pilnvērtīgi un baudi visu, ko dzīve sniedz (taču ja tā kaut ko aizmirsusi Tev sniegt, no tā, ko kāro, tad mērķtiecīgi ej uz mērķi un sniedz to sev pati).

 

Iesūti savu blogu arī tu.... 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pece 4. jūlijs 2013 09:39

Mīlu latvijas laukus, dievinu meža un jūras sarunas :)