Latvieši brauciet mājās!

pece
pece 10. janvāris 2013 00:00
671

Šobrīd politiķiem labpatīk runāt par reemigrācijas plānu, kontaktiem ar ārvalstīs dzīvojošo Latviešu diasporu. Redz, pat Kultūras ministre nežēlo savu laiku un svētkos dodas apraudzīt nabaga tautiešus tālajā Austrālijā.  Droši vien kaut kas jau ir jādara, lai latvieši atgrieztos mājās, bet vai pirms tam nebūtu jāizdomā kā apturēt turpejošo plūsmu? Kā pārliecināt Latvijas iedzīvotājus palikt – strādāt, dzīvot un audzināt bērnus mājās? Kāda jēga no reemigrācijas plāna, ja plūsma turpinās?

Man šķiet politiķi kārtējo reizi visu mēģina sakārtot ne no pareizā gala. Kā šķiet jums?

Pece

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 10. janvāris 2013 14:49

Par šo tēmu man ļot uzrunāja Ivetas Kažokas raksts http://politika.lv/article/kadel-dzivot-latvija-ideja-par-globalo-latviju Iesaku palasīt. Man patīk ideja par sadarbošanos, ko latvieši ārzemēs varētu dot mums dzimtenē...

karla 10. janvāris 2013 13:45

Ir jau tā, ka nav ne cietēji, ne varoņi ne tie, kas paliek, ne kas aizbrauc. Un cilvēki taču ir tik dažādi :)
Par nodokļiem runājot, iespējams, ja tur strādā par minimālo algu tad tā ir, bet mūsu ģimene mēnesī nodokļos atstāj tik, cik dažs labs saņem labu algu par mēnesi, jo ir preogresīvā sistēma - jo vairāk pelni, jo vairāk maksā. Un viss ir ļoti dārgs. Bet ar vietējo algu dzīvot var normāli un labi, bet tas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz ir bagātnieks.
Tāpat kā LV ir dažādi cilvēki un vērtības, tāpat arī tiem,kas ir aizbraukuši vai pirms 60 gadiem vai diviem. Ko es vēlētos, ir pieņemt, ka ir tāda situācija un atbalstīt vienam otru, ne nopulgot.
Piekrītu arī Pecei, ka politiķiem ir jādara vairāk, lai sakārtotu lietas Latvijā, bet vai tāpēc paralēli būtu jāignorē liela daļa tautiešu ārzemēs? Tas, manuprāt, arī nav pareizi. Jo tad izskatās, ka tie ārzemnieki ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai būtu kāds labums no viņiem - sūtītu naudu, sponsorētu skolēnus vai veidotu stipendiju fondus, uzturētu valodu, piedalītos referendumos, utt. Bet tad, kad ar viņiem jāsadarbojas un kaut vai emocionālā līmenī, tā viņi tiek pataisīti par nodevējiem un nepateicīgiem ļautiņiem. Tas jau ir no viena grāvja otrā. Un kamēr politiķi domā, tikmēr pašai sabiedrībai būtu jābūt atvērtākai un ne tik negatīvai. Kaut arī ļoti labi saprotu kontekstu, kādā ir šī vispārējā neapmierinātība. Ar tukšu vēderu viss rādās sabiezinātākās krāsās, bet neaizmirsīsim, ka kokam ir divi gali & tas, kas jums ir dots Latvijā, nav mums dots tālumā...

Cerīte 10. janvāris 2013 13:28

Bet kā Tev patīk šāds skatījums-mana kaimiņiene reiz teica par saviem radiem-viņiem jau ir labi,strādā pelna,ar nodokļiem atšķirībā no manuis nav noslogoti un ar šejienes grūtībām cīnīties nav spiesti.Atsūta savai mātei naudu-it kā tā nauda atvedīs dakteri,atnesīd no veikala ēdamo vai iekurinās krāsni.Tā nu palicējiem ir par kādu pieskatāmo vairāk.Un pēc darba 2 darba vietās ir ari 2 mājas kas jāuzmana.Tik ļoti smagi ardarbiem viņai ejot pirmo reizi,bet kā tu vecam cilv''ekam atteiksi ja lūdz.Varbūt ari no turienes rodas tā skepse.
Un vispār es atkal pavilkos uz šō tēmu ,kaut ari sen jau solīju ar to nenoņemties.Nu neuzskatu es ne par cietējiem ne varoņiem tos kas aizbrauc.Un ari tos kas pali9ek.

karla 10. janvāris 2013 13:09

Piekrītu Cerītei, ka cilvēki aizbrauc dažādu iemeslu dēļ, un dažādu arī tur paliek vai atgriežas, bet vai tāpēc ir pelnījuši nonicinājumu? Pati neesmu salīdzinoši sen prom & sapņoju par atgriešanos mājās, bet nezinu vai būs iespējams. Zinu arī, ka manā pilsētā Latvijā kolektīviem tautas tērpus šuj par pašvaldības un ES fondu naudu, tāpēc arī tā komentēju. Iespējams, ka citās vietās nav tā paveicies.
Par to sloga nomešanu nemaz i nedomāju, bet tas bija domāts kā ilustratīvs piemērs, lai veicinātu izpratni par to kā lietas notiek svešumā un ka šeit viss balstās uz entuziasma un entuziastiem, tāpat kā daudzas pozitīvas lietas Latvijā. Tāpēc būtu tikai feini, ja starp latviešiem pasaulē nebūtu dalījuma "jūsos" un "mūsos", jo vairāk tādēļ, ka esam tik maz. Un vai Tu, Pece, domā, ka labāk ir nedzemdēt bērnu LV, jo nevar atļauties vai tomēr dzemdēt svešā valstī, ieaudzināt Latvijas mīlestību un Latvietību ar cerību, ka kādreiz atgriezīsimies? Kas tad būtu ilgtermiņā daudz labāk valstij un tautai?
Turklāt zinu gadījumus, ka trimdas latvieši vai viņu bērni/mazbērni ir atgriezušies Latvijā, tāpēc nav tik traki. Bet nopēlums, ko ārzemju latvieši saņem no vietējiem, atgriešanos neveicinās.

10. janvāris 2013 13:09

(Y) iesūti šo kā blogu, ļoti sakarīgi uzrakstīts, būtu labi, ja varētu lasīt visi, ne tikai tie, kas seko komentāriem šī ierakstā

pece 10. janvāris 2013 12:59

Cienu cilvēku izvēli dzīvot šeit vai kur citur pasaulē. Vienlaikus tracina LV politiķu izpildīšanās - tak sakārtotiej uz vietas lietas, cieniet vietējos vismaz tikpatdaudz kā aizbraucējus!

Par to, ka aizbraucēji mēģina kopt latvietību - oki, katram savi hobiji. Apciemot tēvzemi - vienmēr laipni lūgti, kamēr vēl tāda pastāv :D kad visi izceļos un atlikušo izmirs, tad nebūs ne tēvzemes, ne tautas! Varēs katrs pats kopt savas saknes kaut kur tālumā. UN ja Latvietības uzturēšana ir " smags brīvprātīgais darbs, kas arī prasa savu privāto līdzekļu ieguldījumu", tad aicinu nomest šo slogu un to nedarīt! Nudien nav spiesta lieta!

Karla, mīļā, laikam sen esi pametusi tēvu zemi, jo šobrīd vietējie latvieši lielākoties paši sametas dejkolektīvos tautastērpiem (ja izdodas atrast sponsoru, labi, ja ne....), folkloras kopās tieši tāpat katrs par saviem līdzekļiem gādā tautas tērpu, tāpat pastalas, zeķes, saktas un visu pārējo, kas nepieciešams. Tāpat maksā par telpu īri un deju pulciņa vadītāju algošanu. Laikam senlatviešu dievi Latviešus šajā jomā ir pametuši novārtā un neko negādā!

Kā reiz šoreiz ministre tak ierādīja, ka vajag mums tos pasaulē klīstošos koklētājus, laipni lūdzam atgriezties mājās un latvijas ekonomiskajā realitātē! Varbūt vajag valdībai ierīkot fondu, kas apmaksā vienvirziena biļetes izklīdušajiem tautiešiem, lai atgriezās? Tā tak būtu reāla palīdzība un nebūtu sūri grūti jākrāj naudiņa, lai brauktu apciemot tēvzemi, varētu atbraukt uz dzīvot nost!

Cerīte 10. janvāris 2013 12:18

Man nav uztraukumu ne par tiem kas aizbrauc,ne par tiem kas paliek.Katra paša lēmums ir aizbraukt vai palikt.Un tagad visā pasaulē notiek tautu staigāšana,ne tikai no sliktas ari no labas dzīves-tāds acimredzot etaps ir pasaulei pienācis.KLĪST DARBA UN NAUDAS MEKLĒJUMOS POĻI, LIETUVIEŠI ,ĪRI ,SPĀŅI UTT.kLĪST PIEDZĪVOJUMU UN NESAMAITĀTAS VIDES MEKLĒJUMOS ANGĻI ,VĀCIEŠI, AMERIKĀŅI UTT.kLĪST TIE KURU DZIMTENĒS KARO.Un ko jūs ar to visu gribat iesākt?Var jau paraudāt viena otrai uz pleca,bet kāda jēga?Man ir labi te kur es esmu.Citam ir labi ārzemēs.Tas ir tikai normāli-mēs taču neesam vairs tik piesieti kā padomju gados.Kas gribēs tie atgriezīsies,kas gribēs aizbrauks.Ja kāds sevi uztvers kā latvieti tad ari tā izturēsies un par to rūpēsies-vienalga vai Latvijā vai kur citur.

karla 10. janvāris 2013 11:21

Ziniet, ko - viena liela daļa pat nedomā atgriezties nejau ekonomiskās situācijas dēļ, bet tādēļ, ka Latvijas sabiedrība ir kļuvusi par tiek iedomīgiem pūsļiem, ka nelabi metas. Es arī turpat kaimiņos dzīvoju - kā tā var pateikt:"Redz, pat Kultūras ministre nežēlo savu laiku un svētkos dodas apraudzīt nabaga tautiešus tālajā Austrālijā." Ar ko tad tie Austrālijas un citi trimdas latvieši ir sliktāki par vietējiem? Arī šeit latvietības uzturēšana ir smags brīvprātīgais darbs, kas arī prasa savu privāto līdzekļu ieguldījumu. Un tas kā šeit mīl Latviju, to diemžēl neredzēju mājās. Kādēļ gan nevar pieņemt citus kādi tie ir? Kāpēc ir jānodala tā vietā, lai sadarbotos?
Nav visi pārbagātnieki un tas nav tev no anglijas atlaist ar ryanair pa 100 ls 5x gadā, bet tie ir lieli finašu ieguldījumi, lai kaut viens, nerunājot par visu ģimeni varētu atlidot uz Latviju. Visvieglāk jau ir ignorēt un noliegt, nevis skatīties kā izmantot situāciju pozitīvā gaisotnē.
Galu galā, runājot par ekonomiku, galvenokārt tie ir trimdas latvieši, kas tiešā veidā atbalsta mūsu pašu amatniekus, jo cik tad no LV vietējiem ir tautas tērps (ja nu kāds dejo/dziet & pagasta tautas nams ir sarūpējis to), bet cik ir tādu, kas par saviem līdzekļiem to ir iegādājušies? Tāpat visi citi izstrādājumi?
Visi satraucas par to, ka izmirstam, bet par to, ka arī trimdas latviešu bērni un mazbērni piekopj valodu, tradīciju, dzied un dejo un spēlē kokles un ko tik vēl ne - to, redz, Latvijā nevajag. Kaut kāds absurds!
Un par ministres vizīti - 4000Ls divās nedēļās un vēl tik tāls ceļš, turklāt karstajā sezonā, tas tiešām nav daudz. Un tās muļķības, ko tas "pietiek" sludina - kāda jēga braukt martā, ja galvenais (ik divu gadu) sarīkojums notiek tieši tajās brīvdienās? Un tieši tad pietiek atbraukt uz vienu pilsētu, lai satiktu trimdas inteliģenci un aktīvistus.
Latvieši, vienreiz saņemamies un sākam cienīt sevi, galvenokārt, un pēc tam arī citus, lai kurā pasaules malā mēs arī nedzīvotu!

Noelle 10. janvāris 2013 10:09

viktorija, "nabaga latvieši Austrālijā", manuprāt bija domāts ar ironiju (vismaz es tur tādu saskatīju) :)

Pievienojos viedoklim, ka sākts ir no nepareizā gala. Ja tiktu sakārtota iekšējā vide un apturēta cilvēku aizplūšana no valsts, manuprāt, tas būtu arī pirmais indikators, lai aizbraukušie sāktu domāt par atgriešanos.

karakedi 10. janvāris 2013 10:08

Nu nezinu, kam ir jaanotiek. lai es atgrieztos Latvijaa.Esmu projaam jau 10 gadus.Sheit jau sava dziive iekaartota, beerns tuuliit ies b-daarzaa.Vai buutu pareizi vinju no shiis vides izraut?Protams, ka skumstam peec LV, bet tikai atvaljinaajuma liimenii.Lai cik skumji tas neizklausiitos :(

10. janvāris 2013 09:52

"nabaga latvieši Austrālija", vismaz tie, ar kuriem esmu pazīstama, ir ļoti apmierināti ar dzīvi tur un uz LV, labi ja, brauc reizi 5os gados, vai vispār reizi mūžā – paskatīties uz dzimteni un ar to pietiek.
manuprāt, ķeras atkal ne no tā gala: no sākuma jādoma un jādara kaut kas, lai cilvēki nebrauktu prom. tad arī aizbraucēji, iespējams, sāks apsvert domu atgriezties.