Laimīga tu-laimīgi apkārtējie

Inta
Inta 13. februāris 2019 11:39
231

Laimīga ģimene. Laimīga tu.

Šāds uzraksts tika manīts Lietuvā uz reklāmas stendiem. Bet mani bērni šo teicienu ātri pārveidoja, pasakot, ka mūsu ģimenē ir Laimīga mamma un tad laimīga ģimene. Jautāju, kāpēc tā domā. Tie pasakot, ka mūsu ģimenē ja mammai nav garastāvokļa, tad dabūs trūkties visi. Protams pasmējāmies, un tā tas viss palika. Bet sava patiesība tajā visā tur bija.

Laikam bieži katra no mums savu nelāgo garastāvokli izrāda mājās ar nepamatotiem uzbrukumiem ģimenē. Krūze nav nolikta vietā, gulta nav tā saklāta un citi pārmetumi, kuri kad garastāvoklis ir labs neizskan. Un es domāju, ka tā nav tikai manā ģimenē, katram ir šādi brīži.

Kāpēc tas tā notiek? Droši vien tāpēc, ka mēs neveltam pašas sev pietiekami daudz laika. Tiklīdz sievietei ir ģimene viņa gandrīz pilnībā aizmirst par sevi, kas viennozīmīgi nav pareizi.

Lasot un, analizējot daudzus psihologu rakstus, esmu piefiksējusi to, ka viņi visi saka, ka sievietei jārūpējas pirmkārt par sevi, tad par vīru un tad abiem kopā jārūpējas par bērniem. Un zināt es pilnīgi, piekrītu šim apgalvojumam. Lai gan lielākā daļa manu paziņu un draudzeņu nepiekrīt man un psihologiem. Vienā no kafijas pauzēm meiteņu lokā lielākā daļa pat klupa virsū ar izteicienu, ka tā nav pareizi. Ja tev ir ģimene, tad bērni tev būs pirmajā vietā un sev ja laika pietiks...

 Un kā ir ar Jums vai jūs piekrītat? Ļoti bieži runājot ar savām draudzenēm dzirdu, ka kāda ir atteikusies no izglītības, kāda no sapņu darba, tikai tāpēc ka uzskatīja, ka bērni ir pirmajā vietā. Nu protams bērns it īpaši maziņš prasa ļoti daudz laika, bet tas nav iemesls, lai atteiktos no sevis pašas.

Mēs sev esam vienas un neatkārtojamas. Paskatoties apkārt, varam redzēt ļoti daudzus pozitīvus piemērus, kad sieviete ir spējusi gan bērnus audzināt, gan pati pilnveidoties, gan ar vīru kopā bieži atpūsties. Un protamu daudz piemēru, es domāju katrai no mums draudzeņu lokā tādu, kuras savos 30 gados, ir pilnīgi veltījušas sevi bērniem un vīram. Kad aicini kādu iedzert tasi kafijas ārpus mājas, vienmēr saņem noraidošu atbildi. Aizbildinās, ka neesot laika.

Kādu laiku atpakaļ es arī biju starp šādām savām draudzenēm un biju izkritusi pilnīgi no dzīves aprites...

Jā, es ļoti mīlu savu ģimeni, bet, pilnībā veltot laiku tikai viņiem, es jutos nelaimīga. Lasīju ļoti daudz grāmatu, kurās stāstīja par neiedomājamām sieviešu pārvērtībām. Godīgi sakot lasīju un pie sevis domāju, ka tas nav iespējami. Kāpēc? Nu ne tajā valstī dzīvojam, nav pietiekami naudas līdzekļu, ai nu tas nav man domāts utt. Un ticiet tad kad ir jāiziet no savas komforta zonas atrodas simts iemesli kāpēc to nedarīt. Bet es maziem solīšiem sāku pietuvoties tai līnijai, kura apzīmēja manu komforta zonu. Pietuvojos un spēru soli pāri. Un zināt, tad kad tu sēdi daudzus gadus uz vietas ir diezgan bail, jo tu nezini vai viss ieplānotais tev sanāks. Te jāsaka paldies manam vīram par atbalstu un pacietību.

Sākot darīt lietas, kuras ir vajadzīgas man es tiešām kļuvu daudz laimīgāka un cik tas nebūtu neticami, bet man atradās laiks visam. Izrādās arī laikam ģimene bija piekususi no pilnīgas manas kontroles, ka labprāt paši darīja ļoti daudzas lietas. Vecākā meita labprāt ik pa laikam gatavoja vakariņas. Jaunākā  pati varēja sagatavot mājas darbus un aiziet uz pulciņiem. Neviens netika apdalīts ar uzmanību, bet es varēju apgūt jaunas iemaņas, veltīt laiku sev un savam izskatam. Vinnētāji bija visi. Un enerģijas rats arī tika iegriezts. Es nokārtoju vadīšanas eksāmenu, un beidzot pati varēju braukt pie stūres. Es apguvu pavisam jaunu priekš sevis profesiju.  Kopā ar vīru atvērām savu uzņēmumu, kurā mēģinām iesaistīt arī vecāko dēlu. Un tagad varu pateikt, ka esmu laimīga!!! Protams, ka vēl daudz kas jāapgūst un jāiemācās, bet tad kad tu esi laimīgs tas arī vieglāk izdodas.

Tuvojoties Valentīndienai, vēlos Jums visām novēlēt to, lai mīlestības pietiek sev. Jo laimīgākas būsim mēs pašas, jo laimīgāki būs arī visi apkārtējie.  Katrai jāatrod sava sirdslieta, ko darīt un noteikti lauzt komforta zonas robežu. Ļoti forši ir atrast līdzīgi domājušos un laimīgus cilvēkus, no kuriem smelties idejās.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies