Kultūršoka deva (mulstošajām šo blogu izlaist)

Autors: Linduchy, 2014. gada 19. augusts, 21:20:01
Kultūršoka deva (mulstošajām šo blogu izlaist)

Jutu ar visu savu iekšējo būtību, ka viņš tur stāv un izģērbj mani ar savu caururbjošo skatienu - uzmanīgi vēro katru manu kustību, kā es pieliecos un lasu zemenes, kā lēni izgaršoju katru milzīgo un bezgala saldo ogu. Varu saderēt, ka tobrīd viņam bija tikai viena vēlēšanās - kļūt par to ogu un tikt manā mutē… Neģēlis tāds, tava draudzene tepat dārzā rosās!

Ja viņš nebūtu Ineses draugs, es ļautos…ļautos visām viņa vēlmēm tepat dārzā, starp zemenēm. Cik daudzos neķītros veidos tad mēs izmantotu šīs zemenes… no domas vien man sāk kutēt minkucis. Jāsavaldās…

Inese nozuda vasarnīcā. Tikmēr Kārlis lieki netērēja laiku un piebiedrojās man zemeņu dobē. Viņš pietuvojās bīstami tuvu, ka spēju sajust viņa ķermeņa sviedru sāļo smaržu. Trakais neģēlis, viņš to darīja tīšām! Mūsu acu skatieni sastapās. Viens mirklis, bet likās, ka vesela mūžība. Skatoties viņa acīs, aplaizīju savas lūpas. Gribu tevi, - viņš izdvesa pieklusinātā balsī.

Apstulbu, jo īsti nesapratu, vai viņš to teica patiesībā, vai arī tas bija manas fantāzijas kliedziens. Mūsu divvientulību pārtrauca Inese, kas iznāca uz terases un iekārtojās šūpuļtīklā ar grāmatu rokās, neko nenojaušot par notiekošo dārzā starp mums. 

Tik pasakaini skaista diena, skaidras debesis, maigi silts vējš, kas ik pa brīdim neķītri piepaceļ manu dzelteni puķaino šifona kleitiņu…Jūtu, ka Kārlis ķer katru brīdi, lai varētu redzēt vairāk, vēl vairāk… Apsēdos uz terases kāpnītēm, lai noskalotu pēdas. Viņa skatiens virzījās no kleitas dekoltē līdz sastinga pie manām pēdiņām. Izskatījās, ka viņš būtu gatavs mesties klāt un skūpstīt tās. Manā sejā iezagās smaids…viltīgs  smīniņš.

Iegāju istabā, devos pa kāpnēm uz otrā stāva vannas istabu. Biju jau augšstāva hallē, kad izdzirdēju soļus sev aiz muguras. Viltīgais smīniņš atgriezās manā sejā, jo sapratu, kas man seko. Iegāju vannasistabā, bet atstāju durvis puspievērtas. Attaisīju ūdens krānu, piepildīju saujas ar aukstu ūdeni un samitrināju seju…ūdens strauji virzījās pa manu zodu, kaklu un krūtīm, nedaudz samitrinot manu kleitu. Spogulī pamanīju, ka Kārlis stāv pie pusaizvērtajām durvīm un vēro mani. Viltīgi pasmaidīju. Viņš saprata, ka tas ir aicinājums. Kā vējš viņš iedrāzās vannas istabā, piespieda mani pie izlietnes, satvēra ar vienu roku manu kaklu, skūpstīja manu plecu un vienlaicīgi otru roku slidināja man zem kleitas, glāstot manus augšstilbus un dibenu. Ar vienu celi strauji pavirzīja manas kājas platāk un turpināja glāstīt no priekšpuses. Es ļāvos. Mežonīgs uzbudinājums, adrenalīna pieplūdums no bailēm tikt pieķertiem. Viņa roka apstājās pie manas kājstarpes, spēcīgi piespiežot plaukstu un paberzējot manu minkuci caur mežģīņu biksītēm. Sajutu Kārļa piebriedušo locekli, spiežoties pie mana dibena. O, jā…es to gaidīju visu dienu, pār manu ķermeni pārskrēja tūsktošiem skudriņu. Es atvēru acis un spogulī pamanīju viņa iekārē kvēlojošās acis, kas lūkojās tieši man acīs. Ko tu dari, apstājies! Man atgriezās skaidrais saprāts, atgrūdu viņu, kaut patiesībā vēlējos, lai Kārlis mani skarbi izdrāž turpat vannas istabā. Izskrēju hallē, atstājot viņu neizpratnē - uzbudinātu un neapmierinātu. Sakārtoju kleitu, matus un devos pa kāpnēm lejā... 

Bilde: www.hamburgirls.com