Krustcelēs...

babina
babina 26. augusts 2012 00:00
549

Cilvēks vienmēr ir gatavs pārmaiņām, bet bez otra palīdzības tas nav iespējams. Bieži uzdodu šo jautājumu, kā tas ir, ka vieni nodzīvo laimīgi visu dzīvi kopā, citi turpretī vienmēr ir mūžīgos meklējumos. Kas ir tā nots, kas nedod mums mieru sirdij un dvēselei?


Ja vīrietis pieļauj kļūdas, ir pieņemami, bet sievietei jābūt paraugam mājās, darbā, bērniem… Vai ir tā lielā skaistā mīlestība ar lielo burtu? Kas tā ir? Kas ir mīļš cilvēks? Ko mēs gaidām no otra? Maigumu, sapratni, pacietību! Bet kur paliek jūtu izrādīšana, kāpēc tās tiek slēptas aiz akmens mūra sienas? Saka, tici Dievam un viss tev būs. Būs jau, bet arī ticēt ir jāiemācās! Nevar mētāties galējībās, būt bezkontaktā ar sevi. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu un visi tevi mīlēs, sarežģīts ceļš jebkurā vecumā, ne visiem pa spēkam!

Esot krustcelēs, pa kuru ceļu iet? Zinu, ka pirmais iespaids ir pareizais, nākamie mānīgi, bet mēs bieži izvēlamies nepareizo ceļu… Kāpēc tā notiek, kāpēc vīrs mīl sievu, bet tiekas vēl ar neskaitāmam sievietēm? Kāpēc sievietes jūtas nelaimīgas? Vai mēs esam tik vieglprātīgas, ka ielaižamies dēkā, lai tikai apmierinātu savu ego??? Daudz tiek runāts par šo tēmu, vīrietis palicis gļēvs, sievietes izlaidušās… Laikam jau, arī mēs meklējam stiprāko mednieku un karotāju, kuru nemaz nav tik daudz.

Ir silts augusta rīts, pagājuši 2 gadi, kopš dzīvojos pa iepazīšanās portāliem, sava veida atkarība, virtuālā realitāte, komunikācija un reizēm laba izklaide. Vai šajā laika periodā kas mainījies, varu teikt, ka nekas… Vieni un tie paši kadri, tik pa retam parādās kāds brīvais putns, kurš arī apjucis no svaigā gaisa un parasti neko nevēlas… Bet tajā augusta dienā beidzot sajutos īsta! Internetā uzradās piedāvājums apstiprināt dalību kādā iepazīšanās saitā, pamēģināju...

Un tad sākās galvu reibinošs juceklis, jutos pacilāta, beidzot kā sieviete, tik daudz uzmanības apliecinājumu un aicinājumu kopā pavadīt laiku… Kāpēc gan neaiziet uz kādu randiņu ar interesantu cilvēku dažādības pēc? Bet nekad jau nevar paredzēt, kā viss beigsies.

Iepazinos ar vīrieti, kurš man ļoti simpatizēja, tikāmies, staigāju pa mākoņiem… Rozā brilles, samīlējos līdz ausīm! Bet šī tauriņu deja pēc gada norima, kad viņam uzradās sieva… Tajā brīdī nezināju ko darīt, viss bruka un juka, pati kā putnēns meklēju glābiņu pie dažādiem speciālistiem, gaidīju apstiprinājumu tam, kam jau sen vajadzēja notikt. Tā arī neesmu tikusi skaidrībā vai horoskopi ir patiesi jeb cilvēks pats tos ietekmē, ar konkrētā brīža sajūtām. Nevar būt, ka ekstrasensi, zīlnieki, dziednieces un astrologi saka vienu un to pašu. Tomēr saņēmu apstiprinājumu no visiem, attiecības jāizbeidz!  

Tā nu atkal sēžu un sarakstos ar dažādiem interesantiem un ne tik interesantiem vīriešiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Secinājumi - tikpat dažādi… Viss sākas galvā, tāpat kā tas, ka satiec pareizos cilvēkus pareizajā vietā un laikā. Kā jūties pats, to pievelc! Un jo vairāk tiec sāpināts, jo lielākā būrī ieliec sirdi, lai viņa tur sēž un nedomā neko, norobežojas no visa.

Satiku vīrieti, kurš ir gana interesants, bet mana intuīcijas teica, netici viņam, nav īsts. Nu jau par viņu visu zinu… Ģimene, bērni un varētu atmest ar roku, ja vien tās sajūtas… Kāpēc vīrieši ir tik neizlēmīgi un baidās no pārmaiņām?

Nu kā lai neglaimo, ja atraksta… Tu man esi viss, tieši šādas sievietes man pietrūcis…

Atkal esmu krustcelēs… 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
babina 28. augusts 2012 11:31

Vai lai uzrakstītu stāstu, ir jāmeklē vīrietis..:D Un tas īstais pats atnāk, neatkarīgi no komunicēšanas veida kur un kā, netā, lielveikalā vai sēņojot! ;)

leksija 27. augusts 2012 14:29

Manuprāt, bloga autore par daudz ir koncentrējusies uz mērķi atrast vīrieti, savu otro pusīti. Un dara to nepareizā veidā. Nezinu, varbūt esmu pāral liela romantiķe, taču nedomāju, ka iepazīšanās portālos var atrast to savu īsto un vienīgo. Darbā, kāda saviesīgā pasākumā, kaut vai lielveikalā vai kādā citā sabiedriska vietā - jā, bet ne virtuālajā vidē. Tikai klātienē ir iespējams sajust kontaktu un iespējamo dzirksti, turpretī ar interneta starpniecību rodas mānīgs priekšstats. un ne jau tikai dēļ ta, ka potenciālais partneris par sevi var sastāstīt zilus brīnumus, bet arī pati var par daudz sasapņoties un savā prāta izveidot pilnīgi savādāku tēlu, kā rezultātā, satiekot klātienē, ir vilšanās...