Krīze ar plus zīmi!

mazaa raganina
mazaa raganina 31. augusts 2010 12:47
608

 

Es te tā domāju un domāju un aizdomājos par nu jau ikdienu kļuvušo biedu-KRĪZE!

 


Gudri cilvēki saka, nav krīzes ir jaunas iespējas! Ja dziļāk par to aizdomājas, tad sava daļa taisnības tajā visā ir. Aizdomājos par savu dzīvi, kas mainījies manī un man apkārt. Mainījušās vērtības, mainījusies attieksme pret daudzām lietām, esmu atradusi ko jaunu sevī par ko pašai milzīgs pārsteigums.

 

Runājot par materiālām lietām varu minēt konkrētus piemērus. Pateicoties krīzei mans vīrs atsācis taisīt mēbeles, mums ir pašu taisīta gulta, datorgalds, daudz un dažādi plaukti utt. Kad ieraugu cik tāds plauktiņš izmaksātu veikalā... Agrāk es par to neaizdomātos, nopirktu un viss. Nopirkām dēlam dārgu velosipēdu, bet pēc diviem mēnešiem mums izpalīdzīgi ļaudis to nozaga no garāžas paķerot līdzi vēl daudzas lietas. Laikam jau nosprieda, ka mums visa kā par daudz, nu lai jau, uz veselību! Agrāk aizbrauktu un nopirktu jaunu, bet tagad vīrs pats savām rokām savam dēlam salika kopā velosipēdu no detaļām. Manās acīs tā ir milzu vērtība, jo tāda otra nav un to taisīja tētis savam dēlam.

 

Tagad pirms nopērku kādu lietu pajautāju sev, vai tiešām man tā ir vajadzīga un vai es ieguvusi to lietu kļūšu laimīgāka. Atbilde parasti ir-nē....Tādējādi es ietaupu gan naudu, gan neapaugu ar liekām mantām, manā kosmētikas somā nestāv neskaitāmas lūpukrāsas un citi nieki. Man patiešām ir pats nepieciešamais un tamdēļ es nejūtos sliktāk. Esmu iemācījusies saskatīt skaisto sev apkārt, es ar citām acīm skatos uz vietu, kur dzīvoju, jo te ir tik skaisti. Par maniem labākajiem draugiem ir kļuvuši ziedi, es burtiski barojos no tiem, man tie ir nepieciešami kā ūdens puķei. Man ir dārzs! Man ,kurai dārza darbi bija kā zobu sāpes. Un kur nu vēl mans skaistumkopšanas salons-visīstākā lauku pirts! Kādreiz bija spā un saunas.

 

Protams, ne viss ir tik rožaini un labi, jo rēķini kļuvuši lielāki un ēst joprojām gribas, bet šodien par labo. Ļoti gribas labo!!!

 

Pastāstiet arī Jūs par to labo, kas noticis krīzes iespaidā Jūsu dzīvē!

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
3. septembris 2010 13:00

pateicoties krīzītei tikām pie ļoti lēta dzīvokļa, par lētām naudiņām to kārtīgi izremontējām,izmantoju daudzas iespejas bezdarbniekos, esmu tikusi gan pie jaunas profesijas, gan pie vadītāja apliecības!!! protams ir arī daudz mīnusu, bet man labak patīk šie plusiņi!!!

Rebeka 31. augusts 2010 17:41

Man laikam vēl nav gadījies nekas pozitīvs saistībā ar krīzi!!! Tikai paliek arvien sliktāk, neko jauku pateikt nevarēšu!!

mazaa raganina 31. augusts 2010 17:05

Paldies,ka dalījāties ar savām pārdomām!!!

Aggie 31. augusts 2010 15:17

...ptu ptu ptu man krīze gāja secen...

miranda 31. augusts 2010 14:59

"Domāju, ka esmu ar krīzes
palīdzību izaugusi no maza, niķīga bērna par pieaugušu
cilvēku" Piekrītu, ar mani ir līdzīgi! :)
Patiesībā krīze man ir ļāvusi ieraudzīt pašai sevi un to, ko pati spēju, kas esmu, ko gribu un kas man vajadzīgs, lai būtu laimīga. :)

bumbumbum 31. augusts 2010 14:31

Patiesībā man krīze ir vairāk devusi nekā ņēmusi :). Nu protams, ja neskaita, kad dažreiz jāskaita katrs santīms, lai sanāktu kaut kas ko ēst pusdienās.. BET, arī es esmu iemācījusies atteikties no daudziem niekiem- aizvietoju tos ar lētākiem vai nepērku nemaz. Ir jau kārdinājums veikalā nopirkt visādus košumus, bet tad arī es paprasu sev, kas man ir svarīgāks- šie nieki vai rītdienas pusdienas. Domāju, ka esmu ar krīzes palīdzību izaugusi no maza, niķīga bērna par pieaugušu cilvēku :)!

intasanta 31. augusts 2010 14:26

Pateicoties KRĪZEI man parādījās brīvs laiks, kuru veltīju pašattīstībai. Piepildīju savu sapni. Atgriežoties atpakaļ pie pilnas slodzes darba, sapratu, ka nemaz tik ļoti nevēlos strādāt pilnu laiku. Sapratu, ka varu iztikt bez sporta klubiem, ka ar autobusu braukt ir daudz interesantāk... ka tikties ar draugiem pie kāda mājās ir daudz labāk, kā restorānā.... ka man sanāk mājās gatavots jogurts.... izsekoju, kā top mājas vīns... vēl joprojām turpinu atklāt, cik cilvēki un dzīve ir interesanti.

ambera 31. augusts 2010 13:26

ĪSTENĪBĀ visu ko mēs lieko pērkam nav vajadzīgs, ja tā labi padomā. Gandrīz bez visa izņemot ēdiena un dažām higēnas precēm, mēs varam iztik:) :D

Paldies , ka manu ģimeni Krīze neskāra tik ļoti...

magdala 31. augusts 2010 13:15

krīzes iespaidā pārvācāmies uz Rīgu dzīvot un arī atpakaļ uz Jelgavu. aizgāju un atgriežos darbā. vīrs tiks pie meitas audzināšanas, kamēr strādāšu. novērtēju sevi un dzīves mērķi kļuva skaidrāki. bet tie visi ir garīgie pārdzīvojumi pamatā, fiziskās izmaiņas ir tikai sekas, tomēr pozitīvas.
es gan domāju, ka cilvēks var nonākt pie pareiziem secinājumiem arī lielas laimes iespaidā. ciešanas tam nav nepieciešamas. mums tas ir jāiemācās.