Kinomīļiem!

ssfinkss
ssfinkss 27. jūnijs 2013 00:00
706

Mamma Mia!

Cik gadus atpakaļ skatījos filmu Mamma Mia!, bet vēl aizvien man patīk to skatīties atkal un atkal.

Mamma Mia ir filmas mūzikls, - oriģinālo mūziklu uzrakstīja Katrīna Džonsone. Filma tika filmēta Londonā un Grieķijā, tāpēc ir redzami ļoti skaisti Grieķijas skati. Skaista daba, skaistas meitenes, interesantas sievietes, veiksmīgi vīrieši un ABBAs mūzika. Kā to var neklausīties? ABBA – manas jaunības dienu grupa, kura bija tik populāra, ka uz tās filmu cilvēki PSRS laikā nevarēja nopirkt biļetes.

Gribas atzīmēt, kad filmā skan Dancing Quenn, tad tās izpildījuma beigās ir redzams Benny Andersson (večuks ar bārdu pie klavierēm), bet vienā grieķu dievā var redzēt Björn Kristian Ulvaeus.

Pati par sevi filma ir ļoti kolorīta un aktieri tajā ir vienkārši fantastiski. Mary Louise "Meryl" Streep, Pierce Brendan Brosnan, Colin Andrew Firth, John Stellan Skarsgård un Amanda Michelle Seyfried.

Filmas laikā Sofī saka: „Es jūtos tik nepilnīga, bet, kad es ieraudzīšu savu tēti, viss nostāsies savās vietās.” Tieši tāpēc viņa nolemj uz savām kāzām uzaicināt tēti, precīzāk, visus trīs iespējamos tēvus, - vīriešus, no kuriem viens ir viņas patiesais tēvs. Filmas sižeta laikā ir parādīta Donnas dzīves kulminācija. Lai tā būtu sasniegta, vajadzīga tikai neliela kustība, neliels grūdiens, un tad notikumi kļūst neapturami līdz tam laikam, kamēr viss tiešām nenostāsies savās vietās. Bet šo grūdienu veic Donnas meita, kura vienkārši nosūta ielūgumus trīs sev nepazīstamiem vīriešiem. Un tad ierodas Ņujorkā dzīvojošoais īru arhitekts Sam Carmichael, zviedru piedzīvojumu meklētājs un rakstnieks Bill Anderson un britu baņķieris Harry Bright. Visi trīs vīrieši ir spējīgi pamest visu un ierasties uz Grieķiju uz kāzām. Viņi nemaz nezina, kāds pārsteigums viņus sagaida. Bet, kurš no vīriešiem vēl arvien visstiprāk mīl viņu, var noteikt pēc atbildēm uz Donnas jautājumu: „Ko jūs te darāt?”

Bill Anderson atbild, ka viņš raksta ceļojuma aprakstu, Harry Bright – spontānais atvaļinājums, bet Sam Carmichael atbilde ir: „Atbraucu ar tevi apsveicināties”.

Donnai tas ir pilnīgs izmisums, stress līdz neprātam, asaras līst, jo likās viss taču ir pagājis, un dzīvē ir iestājies miers, bet tā ir tikai un vienīgi ilūzija, jo liktenis atkal nolēma izspēlēt joku ar Donnu. Viņa beidzot nokārtos savu dzīvi un uzzinās, ka to bija iespējams izdarīt arī agrāk, bet tikai tad dzīve izspēlēja ar viņu ļaunu joku.

Donna tajā brīdī ir pilnā pārliecībā: „Kāds tur augšā noteikti uz mani ir noskaities! Droši vien tā ir mana māte!”

No tā neprāta, kas notiek uz salas – galva griežas.

Kādreiz jau uz salas bija Mīlas dievietes Afrodītes strūklaka. Kas no tās padzer, tas atrod savu patieso laimi. Tikai izrādās, ka viss ir otrādi. Tad, kad beidzot filmas varoņi atrod savu laimi, tad arī strūklaka pamostas, un visiem r tiek dota iespēja to baudīt. Līdz ar to ir vērts padomāt, vai tiešām cilvēkiem laimi ir jāmeklē pa visu pasauli, varbūt tā laime ir mūsos iekšā. Tikai mēs to nezinām.

Bēdīgi slavenie mērgļi

Vienkārši slikta filma, kurā ir diezgan daudz vardarbības.

Notikumi norisinās Francijā. Parādīti nacisti, ebreji, kara notikumi, Hitlers, kas histēriski kliedz, pretošanās kustība. Pie tā visa filma it kā ir saistīta ar vēsturi, bet parāda citu iespējamo kara beigu versiju. No vienas puses filma ir uzņemta labi, no otras, pēc tās noskatīšanās paliek nepatīkami nosēdumi.

Filmas galvenā varone ir ebrejiete Šošanna, kura pieņēma vācu identitāti, un kurai viņas dzīves laikā nākas pēc ilga laika sastapt nacistu pulkvedi Hansu. Katram ir savs liktenis, bet satikt savas ģimenes slepkavu, sēdēt ar viņu pie viena galda un pārdzīvot kara laikus… Dzīvot ar tādām atmiņām ir ļoti smagi, bet skatīties kā neskatoties uz izdarītajām slepkavībām cilvēks turpina baudīt dzīvi un justies laimīgs… Tie ir pretstati! Es pieļauju, ka man šī filma nepatīk, jo tajā cilvēkam nav nekādas vērtības. Ir divas pasaules – viena, kurai pieder viss, vara, visatļautība, un otra, kuras piederīgajiem vērtības nav.

Visgraujošākais un neizprotamākais man likās skalpu noņemšana Eiropas valstu robežās, un šī skata parādīšana, kā arī kāškrusta iegriešana pierē.

Līdz ar to parādās jautājums, cik reāli ir saglabāt tādos apstākļos cilvēcību?

 

Pieminētās filmas, kuras skatījos, bija uzņemtas iepriekšējos gados. Ja ņem vērā, kādas ir pašreizējās filmas, tad noteikti var atzīmēt „Krāpšanas ilūziju”. Labs aktieru sastāvs, izcili izstrādāti iluzionistu efekti, zināmā mērā var nosaukt arī par detektīvu, bet viennozīmīgi filma ir laba izklaide.

Labāk redzēt nekā stāstīt!

 

 

Iesūti savu blogu konkursam "Blogu konkurss kino mīļiem" arī tu.... 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 27. jūnijs 2013 21:11

Cik cilvēku, tik viedokļu - Mamma Mia patika, laba filma, bet ne tādā pakāpē, ka varētu to skatīties vēl un vēl. Savukārt Inglourious Basterds - biju sajūsmā par to filmu, ļoti patika (man vispār patīk Tarantino darbi) ;)

Noelle 27. jūnijs 2013 13:00

Man parasti mūzikli aŗī izraisa vieglu smīnu, bet, tas pilnīgi un galīgi nav attiecināms uz "Mamma Mia!". šajā filmā ABBA mūzika iekļaujas TIK organiski, ka šķiet tieši kā rakstīta šim sižetam. Esmu to redzējusi vismaz kādas 6 reizes un domāju, ka tas nebūs skaitlis, ar ko aprobežošos :)

mazaa raganina 27. jūnijs 2013 10:21

Nevarēju šo filmu līdz galam noskatīties, nepavilkos...Mani vispār uzjaurina visas filmas,kurās dzied,bez maz katrs kā paver muti tā dzied kā estrādes zvaigznes.Dzīvē tā protams nekad nenotiek, es cenšos to pieņemt kā filmu, bet laikam jau nesanāk.

bizite 27. jūnijs 2013 10:04

Jā, mani šis mūzikls arī ir aizķēris. Interesants fakts, pāris dienas atpakaļ iedomājos par šo filmu, jo pilnībā neesmu redzējusi, sameklēju un ieliku savā mapītē, lai brīvā vakarā varētu beidzot noskatīties :)

VIT@ 27. jūnijs 2013 09:56

Mūzikli ir un paliek mūzikli, Mamma Mia ir skaista, romantiska svētdienas filma, taču par Inglourious Basterds (kas ir Quentin Tarantino filma, jau pati par sevi ir skaidrs būs ar ļoti specifisku piegaršu) tomēr negribas piekrist viedoklim, ka filma bez vērtībām, cita gaume jā, jo tiek atspoguļotas rakstā divas pretējas absolūti filmas. Protams dēļ Christoph Waltz vien iesaku šo filmu tomēr skatīties, jo kā aktieris viņa spēle ir bauda kino mīļiem.
Manā skatījumā kuras filmas ir nevērtīgas ir visas tīneidžeru filmas par skolas laikiem, kas nesniedz neko citu kā iedomu kādiem ir jābūt populāriem bērniem skolā un kā ir jāmanipulē ar citiem.

Rebeka 27. jūnijs 2013 09:22

Jauks aprakstiņš :)