Kad domas maldās...

Kerstyna
Kerstyna 7. februāris 2014 15:01
2801

Mana  Mūza ir mūdze, īstākā. Sēž istabas stūrī, vīlē nagus, labi zin, ka man no tās skaņas spalvas božās. Pegazs blandās kaut kur apkārt, sen nav manīts.

Nu jau mēnesi, vai pat ilgāk, no manas spalvas nav nācis neviens stāstiņš... tikai žultainas piezīmes.  Bet viņa tik vīlē un vīlē tos savus nagus... Man būs manikīrētākā Mūza reģionā...

Par ko gan , lai raksta... Par vīriešiem nejaukajiem...?  Parādiet man vienu, kura vēl to nezin, ka viņi ir nejauki....  Par ēdienu? Nē... nevaru, psiholoģiskā bremze, pati neēdu – citiem neiesaku neēst.  Par dzīvi?

Nē.... kas gan par to jau būtu neuzrakstīts...

Bet viņa tikai vīlē un vīlē....

Rakstīšu par kādu pareģojumu, kura pēdējais cēliens vēl nav sācies....

Sen senos laikos, pirms gadiem 22, pie kādas meitenes pienāca sieviete, kura teicās esam Melnā Marta. Un lūk, ko viņa pateica:

 Tev būs divi dēli... Vēlu, ar lielu gadu starpību un apprecēsies tu vēl vēlāk un tikai mīlestības dēļ...

 To pateikusi viņa pazuda cilvēku drūzmā, ne monētas nepaņēmusi

Pirmais dēls 28 gados... priekš pirmā – pavēlu, otrais 40 gados, vēlu un starpība liela... Divas trešdaļas pareģojuma ir piepildījušās... kā būs ar trešo? Vai būs?

Ne jau katra sieviete, bet daudzas tomēr ir vaicājušas kādam – Kā būt? Ir visādi pareģojumi – joku un nopietnie, kas piepildās un kas paliek kā sapņi.  Vai pareģojums piepildās tāpēc, ka tam tic? Var jau no apziņas to izmest, kā muļķības, kam nav nozīmes, bet no zemapziņas tā vēsi neizmetīsi  - tas uzpeld atkal un atkal. 

 

 Kā būt?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 8. februāris 2014 01:33

Ne pa tēmu - prieks, ka atgriezies ar blogu, man patīk tavu domu izklāsts tādā smalki tēlainā valodā, nedaudz mīklaini, nedaudz sarkastiski, nedaudz sirreāli... :)

vecsprofils 8. februāris 2014 01:29

Nopietni pareģotāji visā vēsturē vien bijuši tikai daži, kā vērtēt mūsdienu pseido-pareģotājus? Nu, es personīgi uztveru to ar skepsi, iespējams kaut kur kāds eksistē, bet, ņemot vērā šodienas "caurskatāmību", neskaitāmos šovus un pat miljonu piesolīšanu tam, kurš atzīsies, ka ir gaišreģis, mēs redzam, ka pamatā tie šodienas gaišreģi ir vienkārši ideāli cilvēku pazinēji, tie ir cilvēki, kas māk paredzēt tavu domu gaitu, kā rezultātā tu sāc viņu vārdus uztvert par pareģojumu. Jā, iespējams, ir cilvēki, kuriem ir kādas minimālas spējas ieraudzīt vairāk par parasto cilvēku, bet, vai šāda cilvēka redzējums ir neapšaubāmi tik skaidrs, ka to nevarētu apgāzt ar loģiku?
Medaļas otra puse - ikvienu pareģojumu mēs "pietuvinam" realitātei un zemapziņā šie vārdi pārtop par vadmotīvu. Ja reiz man pareģoja, ka sastapšu vīru diezgan vēlu, tad ko tas nozīmē? "Diezgan vēlu" ir tik vispārīgs, nekonkrēts un abstrakts apzīmējums, ko var interpretēt gan kā 24 gadus, gan kā 30, gan arī kā 40 - visos gadījumos var piemērot apzīmējumu "diezgan vēlu", jo viss ir atkarīgs no tā, pēc kādiem stereotipiem un vadmotīviem mēs dzīvojam un kam paļaujamies.

Manā skatījumā 28 gadi ir normāls vecums bērna radīšanai - un, ja pareģe man tā peteiktu, vai mana domāšana par 28 gadu jaunumu/vecumu mainītos vai paliktu nelokāma? Es domāju, ka cilvēks, dzirdot kādu pareģojumu automātiski pielāgo savu domāšanu atbilstoši dzirdētam pareģojumam, līdz ar to pēc tam liekas, ka 28 gadi - jēziņ - vecdzemdētāja! (Tas jau nekas, ka sodien tieši otrādāk attīstītās valstīs novērojama dzemdēšanas vecuma nobīde uz augšu)

Vārdu sakot, manā skatījumā ir mazāk jātic gaišreģiem un pareģotājiem un vairāk jādomā loģiski un racionāli, nelaižot klāt citus savā personīgā dzīvē un savā iekšējā telpā,
Traku cilvēku šodien ir uj cik daudz, bet vai tagad ņemt vērā ikvienu trako, kas uz ceļa garām ejot nobubina "nebūs labi, nebūs labi"?!

Izvairos no pareģotājiem, zīlniekiem un citiem šaraškina kantora piekritējiem, jo es ticu, ka tikai es pati un mana izvēle, tās sekas spēj ietekmēt manu dzīvi, nevis kaut kādi cilvēki, kuriem gar manu dzīvi nav itin nekādas zināšanas un teikšanas :)

Kerstyna 7. februāris 2014 21:14

Viņa tagad samanikīrējusies vēl frizūru taisīs... Bet, nu gan jau , pamazām rodas vēlēšanās kaut ko uzraksīt.

Rebeka 7. februāris 2014 20:34

Ak, kā man pietrūka tavi foršie rakstiņi, to tavu mūzu vajadzētu iekaustīt, lai beidz sēdēt stūrī :D

pece 7. februāris 2014 18:40

Paredzējumi ir bijuši visādi, bet esmu dzīvē satikusi pareģojumus, kas piepildās un piepildās pašam cilvēkam tos nezinot un no pareģes neietekmējoties .... tobrīd sapratu, ka īstenībā pati negribu zināt par savu dzīvi uz priekšu....

Tā ka viss piepildās ;)