Kā vairot laimes sajūtu

Autors: Sieviešuklubs.lv, 2019. gada 8. maijs, 09:00:48
Kā vairot laimes sajūtu

Labsajūtas un laimes sajūta rodas ķermenī, un par tās veidošanos atbild tādas vielas kā serotonīns, dopamīns, endorfīnsun oksitocīns. Kā justies labāk un veicināt laimes hormonu veidošanos, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Beāte Kaminska.

“Par laimes hormoniem visbiežāk dēvē serotonīnu, dopamīnu, endorfīnu un oksitocīnu, taču ir vēl daudz citas vielas, kas sastopamas organismā un kurām tiek piedēvētas laimes sajūtu rosinošas izpausmes, piemēram, melatonīns, estrogēns un progesterons. Neskatoties uz katra laimes hormona specifiku, ievērojot veselīgu un sabalansētu dzīvesveidu, veltot pietiekami daudz laika fiziskajām aktivitātēm, atpūtai un aktivitātēm, kas rada prieku, arī organisma un hormonu darbība būs normāla – attiecīgi arī fiziskā un emocionālā pašsajūta laba,” stāsta Beāte Kaminska. 

#1 Serotonīns – priekam 

Serotonīns ir zināmākais laimes hormons – tā daudzums organismā ietekmē garastāvokli un rada prieka sajūtu. Lai organisms aktīvāk un efektīvāk izmantotu serotonīnu, ieteicams nodarboties ar patīkamām, labsajūtu raisošām aktivitātēm, veikt aerobas fiziskas aktivitātes, piemēram, pastaigāties, skriet un peldēt, kā arī uzņemt pārtiku, kuras sastāvā ir D vitamīns, B grupas vitamīni un omega 3, jo tie ir nepieciešami vielas sintēzei. Tāpat serotonīna stimulēšanai ieteicams nodarboties ar aktivitātēm, kas uzlabo pašapziņu un veicina piederības sajūtu.  

Serotonīna sintēzei vajadzīga gaisma, tāpēc parasti gada gaišajā sezonā tā daudzums organismā paaugstinās, bet gada tumšajā sezonā – samazinās. Aptuveni 90% no serotonīna atrodas kuņģa-zarnu traktā. Tas ietekmē ne tikai garastāvokli, bet arī dažādus fiziskus procesus, miega ciklu, apetīti un gremošanu. Ja serotonīna trūkst, tā deficīts var izraisīt apātiju, trauksmi, nomāktību, uzbudinātību, atmiņas un ēšanas traucējumus.  

#2 Dopamīns – apmierinājuma sajūtai  

Dopamīns izraisa apmierinājuma sajūtu, pacilājumu, kā arī liek mums justies motivētiem.  Dopamīna daudzumu regulē nervu sistēma, un tā veidošanos var veicināt, pietiekami daudz guļot un regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Svarīgi zināt, ka nelielos apmēros dopamīns izdalās arī brīžos, kad esam kaut ko sasnieguši, kad mums kaut kas ir izdevies – to prasti pavada labi padarīta darba sajūta. Tāpēc viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzturēt pietiekošu dopamīna līmeni, ir sadalīt lielos mērķus mazākos, lai radītu vairāk iespējas izpausties gandarījumam par paveikto. Savukārt, ja dopamīna līmenis nav pietiekams, tas negatīvi ietekmē uzvedību, garastāvokli, samazinās koncentrācijas spējas, parādās motivācijas trūkums.

Lai dopamīns tiktu saražots, organismā pietiekamā daudzumā jābūt dzelzim, niacīnam, folijskābei un B6 vitamīnam. Tāpat nepieciešama aminoskābe fenilalanīns, ko var uzņemt ar uzturu –banāniem, mandelēm, sojas pupiņām, olām un gaļu. Ja kāda no šīm vielām organismā ir nepietiekamā daudzumā, ir grūtības sasniegt optimālu dopamīna līmeni un nodrošināt organisma nepieciešamības. 

#3 Oksitocīns – saskarsmes un tuvības hormons 

Oksitocīns tiek dēvēts par mīlestības un maiguma hormonu, kas piedalās saskarsmes veidošanā ar citiem cilvēkiem. Tas ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības un veido pieķeršanās sajūtu. Ja savstarpējā saskarsme cilvēku vidū ir patīkama, šī hormona līmenis organismā palielinās. Tāpat oksitocīna līmeni palielina pieskārieni, skūpsti, arī orgasms, bet visvairāk tas izdalās dzemdību laikā. Augstāka hormona koncentrācija rada mieru un drošību, mazina bailes un sāpes, rada mīlestības sajūtu. Savukārt oksitocīna izdalīšanos kavē augsts stresa līmenis, spriedze un saspringums.

#4 Endorfīns – sāpju mazinātājs

Endorfīns mazina jutību pret sāpēm un šīs īpašības dēļ tiek uzskatīts par dabīgu pretsāpju līdzekli. Vēl jo vairāk – spēcīgu katalizatoru ietekmē, piemēram, baiļu vai augsta stresa apstākļos, tas izdalās tik lielā koncentrācijā, ka cilvēks noteiktu laika posmu var vispār nesajust sāpes, pat tad, ja tām būtu jābūt ļoti spēcīgām. Tāpat endorfīns spēj izraisīt vislielāko prieku un apmierinātības sajūtu – eiforiju, kā arī pozitīvi ietekmēt imūnsistēmas darbību. 

Endofrīnu daudzumu palielina anaeroba fiziskā slodze, tas pastiprināti izdalās arī dzimumakta laikā. Tāpat endorfīnu veidošanos veicina uzturs, piemēram, asi ēdieni, kas nosūta smadzenēm sāpēm līdzīgus signālus, un tās, savukārt, izdala attiecīgo laimes hormonu. Arī šokolāde tiek uzskatīta par endorfīnus veicinošu produktu. Savukārt endorfīnu trūkums rada tādas sajūtas kā nemieru un nomāktību, kā arī mazina spēju baudīt un priecāties.