Kā Tu satiki savu Īsto?

hiperkeri
hiperkeri 7. aprīlis 2010 00:00
643

Es tagad esmu tajā dzīves posmā, kad viss ir vienkārši superīgi un mazu daļiņu tās laimes vēlos dāvāt arī jums! Nu man gribas tagad lēkāt kā mazai meitenei un tam ir arī iemesls :)

 

{smallpic:1}

Pirms diviem mēnešiem es sastapu savu otro pusīti un jau mēnesi kā nopietni satiekamies un nepaiet ne diena bez tikšanās. Mīlestība tiešām ir pavasara vitamīns!

 

 

Kā Tu satiki savējo? Un kā Tu saprati, ka tauriņi vēderā novedīs pie kaut kā nopietnāka?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
paasma 7. aprīlis 2010 11:03

mēs pirmo reizi satikāmies mana bijušā drauga Vārda dienā. Pēc pusotra mēneša viņi abi organizēja vienu pasākumu, kurā arī es piedalījos. Ar bijušo draugu jau biju senāk pašķīrusies, mēs tikai šad tad uzturējām sakarus un labi pavadījām laiku. Pēc tā pasākuma manī bija dzinulis, ka vajag uzrakstīt sms. Veselu dienu meklēju viņa tel.Nr. (zināju, ka man viņš kaut kur papīros ir). Un tad aizrakstīju. Necerēju uz atbildi, kur nu vēl uz kaut kādām attiecībām. Tomēr likenis lēma mums būt kopā. Attālums savā starpā bija 25km. Katru otro dienu viņš brauca pie manis. Tad viņš un vēl viens viņa draugs izdomāja uztaisīt 3 dienu tūri pa Vidzemi un uzaicināja arī mani. Tas bija pirms 2 gadiem 1. maijā. Tad arī tā pa īstam sapratām, ka gribam kopā būt vēl biežāk un ciešāk. 9. maijā ieguvu tiesības un kopš tās dienas dzīvojam kopā. Es uzskatu, ka viņš ir īstais un vienīgais, ar kuru pavadīšu laiku kā saka "līdz nāve mūs šķirs". Tagad audzinam burvīgu meitiņu, būvējam paši savu māju un pēc mājas pabeigšanas paredzēts arī sarakstīties, lai būtu vienotāka ģimene.

eb 7. aprīlis 2010 10:56

Uztaisīšu vīram pusdienas :D un pacentīšos uzrakstīt :)

kristined 7. aprīlis 2010 10:48

Bet uzraksti, Evita :) Tā ir lieliska iespēja blogot! Un ja vēl kopīgās bildes pievienotu, tad vispār būtu super! Turklāt, tad Tu cīnītos par iespēju laimēt 20Ls honorāru!

eb 7. aprīlis 2010 10:44

Ui, man laikam būtu baigi gari jāstāsta kā satiku savu mīloto- īsto un vienīgo :) Sanāktu vesels stāsts :)

7. aprīlis 2010 10:40

Nu es satiku VIŅU arī draugiem.lv-un tieši caur kādu mazu komentāru albūmā(jāiniciatore biju es:)) aizgāja sarakste caur lielām vēstulēm:) tas tik tiešām bija aizraujoši-nevis trijrndītes,kā vinemēr...visgrūtāk bija aiziet tieši uz randiņu-bija baigais uztraukums..bet tas viss attaisnojās-aizgāja TĀADa jūtu ķīmija!!! uhhhhtiiiiii:) es mīlu pasauli:)))

more 7. aprīlis 2010 10:34

Satiki internetaa pirms vairaak 8 gadiem - pat neatceros vairs kaa to portaalu sauca :D satiku pilniigi nejaushi un saruna saakaas arii pilniigi nejaushi - es komenteeju bildi un vinjsh atbildeeja - saakaam saraksti un peecaak (peec meenesha) intereses vadiiti arii satikaamies ;)

more 7. aprīlis 2010 10:32

Es nebaidos atziit - mans viirs ir mans iistais viirietis! Protams, neviens nav ideaals - arii es nee ;) bet maakam viens otru pienjemt taadi kaadi esam :)

inny 7. aprīlis 2010 10:25

Pirms trīs gadiem draugiem.lv satiku sava bērna tēti. vai tas ir īstais? nezinu, un nekaunos to atzīt. es nedomāju par to, dzīvoju šodienai tādā ziņā.

kristined 7. aprīlis 2010 10:22

Protams, ka dzīvē var gadīties visādi pagrieziena punkti, bet gribas cerēt uz to labāku :) Man vienmēr ap sirdi kļūst tik silti, kad redzu kā foršu pensionāru pārīti pastaigājamies roku rokā!

Rebeka 7. aprīlis 2010 10:11

Kā mana ome teica, nekad nevari zināt ka tas ir īstais pirms neesi nomirusi, jo dzīvē viss var vēl mainīties. Tas pēc tam atspoguļojās manos vecākos, dzīvoja kā ideālais pāris 20 gadus un te pēkšņi čuššš, pāris mēnešu laikā!!

Nu pagaidām amn šķiet ka mans draugs ir mans īstais, bet vai dzīvosim kopā līdz kapa malai to jau neviens nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies, protams es jau savā prātā esmu iztēlojusies, kā kopā novecosim un pieskatīsim mazbērnus, bet tas manu vecāku variants mani ir izsitis no sliedēm un sapratu, ka neko nedrīkst iztēloties , jo kas, lai zin kā dzīvē notiks patiesībā!!

kristined 7. aprīlis 2010 10:04

Mans Īstais un Vienīgais visu laiku bija man netālu, jo viņš ir manas klasesbiedrenes brālis. Kad klasesbiedrene brauca pie manis mācīties matemātiku (pasniedzu privātstundas), brālis viņu veda pie manis un brauca viņai pakaļ. Tāpat tad, kad svinēju savu 18.dzimšanas dienu (svinēju ar bijušo draugu), viņš ar savu bijušo draudzeni bija atbraukuši pakaļ savai māsai.. Tā kā pēdējā gada laikā kopš iepazināmies bijām "it kā" tuvu, bet tajā pašā laikā nepazīstami..

Tā kā tad, kad satikāmies klasebiedrenes dzimšanas dienā, viņas brālis jau zināja, kur es dzīvoju :) Tas viss iesākās TIK viegli un TIK skaisti, ka neticēju, ka tā var būt patiesība! Bet nu jau šogad būs 6 gadi kā esam kopā un mums ir brīnišķīga meitiņa! Re, dzīvē notiek visādas nejaušības!